Pēc aptuveni gadu ilga akadēmiskā atvaļinājuma, kura laikā es nedevos uz Indiju, bet gan turpināju lietot šmigu, esmu gatava atgriezties texxxtu kolektīvā (par to arī jāpateicas vecajiem un jaunajiem kolēģiem, kuri ir gatavi mani ņemt atpakaļ). Vēsture gan rāda, ka lielākoties visas atgriešanās determinē izgāšanos, piemēram, Viesturs Dūle no diezgan ņirdzīga komiķa ir kļuvis par diezgan ņirdzīgu cilvēku. Jāatzīst, ka ezotēriskā dziedāšana (jā, tas patiešām nebija 'Savādi gan' prikols), kam viņš pievērsās uzreiz pēc garīgās pilnveidošanās Indijā, bija jēdzīgāka par oligarhu dedzināšanu Daugavas krastā, lai gan dziedātāja karjerai viņam pietrūka tāda nianse kā muzikālā dzirde.

Cenšoties aptvert savu risku izgāzties, uzgūlēju, kādas atgriešanās ir bijušas lemtas neveiksmei:

Atgriešanās 1

Atgriešanās 2

Atgriešanās 3

Piekritīsiet, ka tas ir liels pamats bažām.

Lai atgrieztos texxxtu kolektīvā, man tika uzticēts ļoti grūts uzdevums – vērtēt Aleksandras Kurusovas TV spēli, ko katru vakaru pēc „Jaunā Viļņa” pārraida LNT, un KENO TV izlozi, kas manī izraisa tikpat sentimentālas jūtas kā Jānis Jarāns pidžamā.

KENO loteriju, kā daudzi mani vienaudži, esmu redzējusi vairākas reizes divdesmit trīs gadu garumā (varētu pat teikt – esmu ar to uzaugusi, esmu KENO loterijas paaudze), bet Kurusovas TV spēle man bija jaunums. Nezinu, kāpēc manī tādas ekspektācijas, bet es patiešām gaidīju, ka Kurusova uzstāsies pirātu tērpā. Turklāt, kad jautāju kolēģei Anetei, vai viņa būs pirātu tērpā, Anete atbildēja, ka viņa mainot tēlus. Vēl jo labāk! Liela bija mana vilšanās, kad 26. jūlija vakarā, manā TV ekrānā slavenā dejotāja un Laura Reinika vienas nakts skūpsts bija tērpusies ikdienišķā kleitā un bez apsēja ap aci.

Šovs iesākas kā sena tikšanās ar draugiem, jo, izrādās, tas nenotiek pirmo vakaru. „Esiet gatavi? Protams, ka esiet gatavi!!!”, Aleksandra starojošām acīm sveicina visus TV skatītājus, kas jau atkal vienos naktī sēž pie televizora un cer iegūt nahaļavu daudz naudas. Runājot par raidījuma laika izvēli, man rodas jautājums par to, kas ir tā mērķauditorija. Domāju, ka tie varētu būt „Jaunā Viļņa” skatītāji, kuri tikko ir redzējuši, cik laimīgi cilvēki ir tie, kuriem nav kur likt naudu – viņi var kāpt uz skatuves, pataisīt sevi par idiotiem, nokļūt televizorā un par to iegūt vēl daudz vairāk naudas. Tikai nesakiet, ka kādam no jums ir principi par naudas estētiku – domāju, ka Allai Pugačovai, ēdot kalmāru Maksima Galkina pilī (un tā nav nekāda metafora), ir pilnīgi vienalga, ko par viņu domā Tvitera lietotājs (tātad, jauno mediju speciālists) no Baltijas ar augstu morāli. Mēs visi to labprāt vēlētos, tikai baidāmies izskatīties stulbi. Vienīgi Liene Candy nebaidās, tur tāpat vairs nav ko slēpt.

Aleksandras loterijas noteikumi ir ļoti vienkārši – jānosūta viena tukša īsziņa uz 8668, un jāgaida jautājums. Īsziņa neko nemaksā, tāpēc man un kolēģei Anetei, cēla mērķa vārdā, nebija grūti to nosūtīt. Pēc neilga mirkļa atnāca atpakaļ sms ar jautājumu: „Kur atrodas Kina? 1 Azija vai 2 Eiropa? Ziniet?” Ja kāds zina, tad viņam jābūt arī 96 santīmiem, kas ir turpmāko sms cena.

Pēc paziņojuma, ka šai raidījumā naudu ieguvuši jau vairāk nekā 10 cilvēki (kas ir prātam neaptverams skaitlis), Aleksandra ar katru mirkli paliek arvien satrauktāka, pēkšņi parādās kaut kāds laika atpakaļskaitītājs, sāk darboties stroboskops (neiesaku skatīties cilvēkiem, kas lieto stimulantus) un mūsu maigā, brūnā Saša sāk pavēlošā tonī aicināt visus sūtīt tukšas īsziņas, citādi visam ir beigas. Pēc tam, kad kulminācijas mirklis ir pāri, Saša zvana uzvarētājam, kas ieguvis 50 latus un paralēli bļauj: "Redzat, skatitaji, vis notek!" Uzvarētāja bija meitene vārdā Aija. Saša viņai uzdeva pāris debilus jautājumus: „Jus piedalījāties konkursā? Aizsūtījāt īsziņu? Atbildējāt uz jautājumu? Pareizi?” (Wtf? Pareizi?) Pēc īsas sarunas par to, ko Aija varētu nopirkt par saviem 50 latiem, Aleksandra pasaka ko patiesi atvieglojošu: „Lai piedalītos konkursā, jums mani nav jāredz vai jādzird!” Nožēla vien par to, ka man ir spilgta iztēle un šodien, kad saņēmu jaunu sms ar jautājumu: „ATSUTIET ATBILDI TAGAD! Kas ir lielaks? 1 Okeans 2 Jura?”, es skaidri dzirdēju Aleksandras Kurusovas balsi un gaisā sajutu solārija smaržu. Un man ir diezgan lielas aizdomas, ka no šī lāsta es vairs nekad netikšu no tā vaļā, jo vakarpusē Kurusova man atsūtīja vēl vienu sms: "Atbildi - kas ir atraks? 1 trusis vai 2 gliemezis?"

Jāatzīst, ar KENO ir līdzīgi kā ar baneru aklumu internetā - noteikti esmu to redzējusi/dzirdējusi pavisam nesen (ikdienā regulāri skatos televizoru), bet tas šķiet kaut kas tik pierasts un organisks kā ledusskapja dūkoņa. Kad texxxtu uzdevumā atkal apzināti noskatījos KENO izlozi, sapratu, ka mums visiem ir jāatgriežas pie vienkāršā. KENO loterijas pārraidē nav nervozu slāvu meiteņu vai apdullinošu gaismiņu - ieskanās mierīgi Ķīnas mūzikas motīvi, aizkadra balss sasveicinās ar skatītājiem un viens pēc otra tiek nosaukti laimīgie skaitļi (iedomājieties, 20 gadus, trīs reizes dienā, bez atvaļinājuma). Arī spēles dizains veidots minimālisma gaumē un nav mainījies pēdējos 23 gadus, atvičaju tāpat kā Sandra par to transvestītu "Jaunā Viļņa" koncertā. Un tas taču ir skaisti, ka ir lietas, kas nemainās - "Kāruma" sieriņi vairs negaršo kā bērnībā, Pīts Dohertijs vairs nav tievs, vienīgi KENO loterija palikusi nemainīga. Te tev nu bja, Raini - pastāvēs, kas parvērtīsies. Domāju, varam secināt, ka vienīgais, uz ko šajā šaubu laikmetā mēs vēl patiesi varam paļauties, ir KENO loterija.

Jau desmito gadu pēc kārtas par valsts valodu uz Jomas ielas Majoros kļūst krievu valoda gandrīz nedēļas garumā pašā vasaras pilnbriedā. Vai man tas patīk? Jā, man, piemēram, tas patīk. Man arī ļoti patīk jaunais vilnis (new wave) (новая волна), tāpēc vēlos dalīties savā sajūsmā par vērienīgākā festivāla Latvijā atklāšanas koncertu (in your posituvusface!). Uzreiz piebildīšu, ka šogad nolēmu uz pašu šovu nebraukt, bet skatīties to pa televizoru savu kolēģu, alkohola un čipsu kompānijā, jo man vairs nav tas tīņu stress, kad jālien tuvāk pie skatuves - tā vietā jau kādu laiku iestājies trīsdesmitgadnieku čils, kas dod priekšroku rēnā raslabonā vāļāties uz dīvāna un kurīt, kad vien ienāk prātā, nevis katru reizi bakstīt ceļgalus padomju savienības ziedam un atkārtot "извините, извините".

Sākšu nedaudz ar vēstures atskatu. Tātad pirms desmit gadiem satikās trīs draugi - Igors, Alla un Raimonds. Alla savā nokurītajā džeza balsī sacīja: "Eu, džeki, uztaisam kaut kādu ballīti, nu tā čista savējiem?" Raimons sacīja: "Davaj, man kak raz ir viena bomzīga estrādīte padomā, pie pašas jūras, baigi labā vietā." Alla: "Kaut kur Sočos, domā?" Raimonds viltīgā smīniņā pēc dziļdomīgas pauzes beidzot atbildēja: "Nē... V Jurmaļe." Igors izvilka naudas maku. Un tā arī beigās bija.

Desmitā jubilejas koncerta pārraide televīzijā sākās ar pārbāztu Jomas ielu, pa kuru lēkā klauni un korpulentas kundzes gados ar baloniem rokās. Vakara vadītāji, kopā seši gab., ir krāsaini, spilgti, muzikāli. Visiem vārdus neatceros, bet tur bija Ksjuša (dzeltenā prikidā), kaut kāds Rogrigess, Ļera (zebru kleitā ar dārgakmeņiem) un vēl kaut kādi divi džeki un viena beibe. Gājienā ir arī jaunieši ar vienādiem t-krekliņiem, uz kuriem uzrakstīts new wave, un tas man nedaudz atgādina dziesmu svētku gājienus, kuros pati skolas laikos piedalījos un gāju tieši tāpat pa to pašu Jomeni. Vienīgi mums tur toreiz nebija nekas tik politkorekti, visi bija baltie, šoreiz arī pamanu dažus nigerus ar tatuhām. Izskatās, ka beidzot visi ir atnākuši un ballīte var sākties. Tā kā tas ir desmitais vilnis, visa pirmā diena paiet vieglā sentimenta plīvurā. Pirmā uz skatuves kāpj pati Alla lillā paltrakā. Diemžēl televīzija laiku pa laikam nespēj nodrošināt titrus latviešu valodā, bet es par to daudz nebēdējāju. Elīna Kolāte, varu derēt, tajos mirkļos būtu sajukusi prātā. Kolēģīte Dace, ar kuru kopā arī skatāmies, zina man stāstīt visādas PR peripetijas. Bendiks viņai esot teicis, ka visa krievu estrāde ir totāli fake (falšs - angļu val). Dace nedaudz pieklusina balsi un pasaka man arī to, ka Jaunā Vilnī būtībā visas lietas bīdās caur Allas pežu, jo viņai ir vara. Tā kā šī ir tomēr neoficiāla informācija, vēlos piekodināt, ka tādas tās runas klīst, bet es, protams, nezinu, kā ir patiesībā. Pēc brīža Pugačovai pievienojas arī Pauls un Krutojs. Visi runā tās klasiskās runas, ķipa tik grūti noticēt, ka jau desmit gadi, psc, tas liekas kā vakar utt.

Kā nākamais uz skatuves uznāk, šķiet, Krievijas vēstnieks Latvijā, kurš nolasa apsveikumu no Krievijas federācijas Dmitrija Medvedeva vēstules formā. Šeit visiem jāsaprot, ka joki mazi. Vispār te arī gribu piebilst, kāpēc Jaunais Vilnis nereti iziet uz fonogramu - krievi ir perfekcionisti dvēselē, kuri čista nealkst nekādus ballītes krešerus, piemēram, piemāvušos Filipu Kirkorovu, kurš negaidīti miķītī nobļautos: "Nost ar saiemu!" Nav jau tā, ka viņi nemāk dziedāt vai baidās dziedāt - viņi māk. Tikai lažām pārāk liela cena, jo īpaši zinot, ka uz to visu noraugās kaut kur arī leģitīmā prezidenta acs. Pirmie ar dziesmu ballīti atklāj visi pagājušo gadu konkursanti no Latvijas - Džei Stjiver, Aišer, labā maizītē tikušais Intars Busulis, grupa Per un grupa Lady Sweet. Grupa Cosmos nav atbraukuši. Viņi dzied to dziesmu, kurai nezinu nosaukumu, bet kurā ir tāds teksts "naktīs, šaurās vecrīgas ielās" tikai pa krieviski. Vienā brīdī iznāk Stībelis un tam pohuj, tas sāk dziedāt latviski. Tad iznāk grupa Per un tiem vēl vairāk pohuj - tie mauc angliski (all the way to džurmala, goddam!)

Tagad uzreiz sākas kaut kāds sviests, kur visi, kas uzstājas, izlozē kārtas numuru konkursantiem. Busulis izvelk armēņu džekam pirmo numuru. Rāda skatus no beksteidža, kur armēņu džeks reālā starā, sūta gaisa skūpstus un mahājas ar rokām. Tā tas notiks katru reizi, kad kādam būs izlozēts kārtas numurs. Kolēģe Anete saka, ka labprāt redzētu, kā kāds ir iegruzīts par savu numuru un novēršas no kameras, taču tā diemžēl ne reizi nenotiek, visi par saviem izlozētajiem numuriem ir patiešām sajūsmā. Nākamais uzstājas Dima Bilans, kurš, ja neko nejaucu, uzvarēja pirmajā vilnī. Pēc viņa uzstājas grupa Banderas, bet es jūtu, kā manī jau nedaudz sāk iezagties apnikums, tāpēc aizejam uzsmēķēt. Kad atgriežamies no pīppauzes, uz skatuves jau kāpis Leonids Agutins jeb "pajols ar giču", kā veikts manos vakarnakts pierakstos. Diemžēl atmiņas pēc šiem atslēgvārdiem neraisās, tāpēc īsti komentēt to nevaru. Pēc viņa uzstājas kāds Lazarevs, kuru esmu iedalījusi Bilanveidīgo šnitē, pēc viņa - Žasmin, kura esot glīti kustējusies. Atkal paņemam nelielu pauzīti.

Atgriežoties mūs sagaida Eirovīzijas leģenda Dana International ar savu one hit wonder, kura uzstājas kopā ar vai nu krievu Igo vai kustīgu Niku Matvejevu - nevar saprast. Dace netic, ka Dana International ir transvestīts, jo "viņai tāda apspīlēta kleitiņa", bet es otvečaju, ka ir. Pēc viņas prožektoru gaisma apspīd PSRS leģendas Josifa parūku, kurš zina stāstīt, ka savu dziesmu, ko tūliņ izpildīs, ir veltījis Melnajai jūrai. Labi, ka viņš to pateica, jo pēc dziesmas lirika "Черное море, я тебя люблю" to nebūtu sapratusi. Var redzēt, ka Alla no skatītāju rindām ņem līdzi, bet kaut kāds jauns džeks, kas viņai sēž blakus, vārdus nezina un līdzi neņem. Josifam ir jāizvelas kārtas numurs Lienei Candy. Ļoti patīk viņa prikols par to, vai tai Lienei materiāli arī nevajadzētu palīdzēt. Vakara vadītāja Ksjuša vai Ļera atbild, ka gan jau Ļenčāgs neatteiks. Lienei Candy tiek izlozēts 12. kārtas numurs, Liene ir tik lielā sajūsmā, ka gandrīz nosūcas ar sev blakus sēdošo džeku.

Nākamais priekšnesums ir visai gotisks, jo uz skatuves kāpj grupa Sjerebra. Nu, nevis kāpj, bet tiek uznestas kā līķi, kuri pie normāla dabstepa atdzīvojas. Dace saka, ka cik gan ir tādu krievu grupu, kurā ir trīs seksīgas solistes. Esmu godīga un atbildu, ka zinu tikai vienu - Sjerebra. Pēc viņām uzstājas Njuša - 2008. gada viļņa uzvarētāja, bet ap šo brīdi jau man vairāk interesē visītis ar kolu, nevis televizorā redzamais, tāpēc atkal ejam pīpot.

Kad atgriežamies pie TV ekrāna, tur priekšā ir rokeris Oļegs, kurš lec galopā un mētā pussalto. Pavīd skatītāju rindas, tajā uz īsu mirkli pamanām Imantu Kalniņu, kurš ar Oļega dziesmai ņem līdzi. Šķiet, redzam arī Solvitas Āboltiņas rudās lapsas pačku, tāpēc nevaram saprast, nahuj tur nav Mūrniece. Tai tak patīk tusēt, viņa tusē ar to savu štuceri Abum Eri (tumšais). Bet ka nav, ta nav, neko darīt. Rokeri nomaina Džamalo. Izskatās, ka Džamalo nedzied uz fonīša, bet saprotam, ko tas viņai ir maksājis - par sodu bijis jāietērpjas kleitā, kura ir Krievijas karoga krāsās. Pēc šī jau man patiešām viss ir apnicis, tāpēc gribu tikai vairs sagaidīt hedlainerus, kas vienu gadu bija Roxette, tāpēc šogad arī jābūt kaut kam spēcīgam. Grigorijam ar saulenēm, kurš gaudo, Valērijam Ļeontjevam un Brego, kurš ietērpies Bostonas Celtics krekliņā, vairs uzmanību īsti nepievēršu. Pamostos mirklī, kad savu uzruna saka Aksenoks. Par mēriem runājot, zinu pastāstīt savām kolēģēm, kuras nav no Jūrmalas, ka Jūrmalas mēra amats ir identisks tumšo zintņu pasniedzēja vietai Roulingas sāgā - Jūrmalas mēra loģiskais karjeras iznākums ir cietums. Tā ir.

Beidzot esmu sagaidījusi Sīlu, kurš uzreiz ķeras vērsim pie ragiem un vaicā: "Te pārsvarā ir krievi, ja?" Saņēmis apstiprinošu atbildi, viņš pasaka "kak ģela" vai kaut ko tikpat pat absurdu. Pie Sīla visi ceļas kājās, kratās, vienīgi Krutojam ir diezgan pofig. Esmu jau laimīga, ka tūliņ viss būs galā, taču nekā - vēl padziedāt grib Pugačovas ex Filips Kirkorovs, pēc viņa arī Raimona Paula ārlaulības meita Kristīna Orbakaite. Vēl kaut kāda Sofia Rotaru, kura esot liela ukraiņu tautas māksliniece, taču diemžēl ne viņas vārds, ne viņas roža man neko daudz neizsaka. Igors Krutojs beidzot ir iesilis un kāpj blakus Sofijai piespēlēt akordeonu. Visa kulminācija ir pašās beigās, kad visādi slavenie nodzied pa rindiņai no Zemfiras dziesmas "Hoches" un ar to arī debesis pārplēš salūts. Pirmā diena ir beigusies, šovakar sākas pats konkurss, kurš ilgs vēl četras vai piecas dienas. Veiksmi Lienei Šomasei vai Bronušai ar savu iznācienu un kaut neviens nepamanītu, ka viņai ir celolīts.