Pēc aptuveni gadu ilga akadēmiskā atvaļinājuma, kura laikā es nedevos uz Indiju, bet gan turpināju lietot šmigu, esmu gatava atgriezties texxxtu kolektīvā (par to arī jāpateicas vecajiem un jaunajiem kolēģiem, kuri ir gatavi mani ņemt atpakaļ). Vēsture gan rāda, ka lielākoties visas atgriešanās determinē izgāšanos, piemēram, Viesturs Dūle no diezgan ņirdzīga komiķa ir kļuvis par diezgan ņirdzīgu cilvēku. Jāatzīst, ka ezotēriskā dziedāšana (jā, tas patiešām nebija 'Savādi gan' prikols), kam viņš pievērsās uzreiz pēc garīgās pilnveidošanās Indijā, bija jēdzīgāka par oligarhu dedzināšanu Daugavas krastā, lai gan dziedātāja karjerai viņam pietrūka tāda nianse kā muzikālā dzirde.
Cenšoties aptvert savu risku izgāzties, uzgūlēju, kādas atgriešanās ir bijušas lemtas neveiksmei:
Atgriešanās 1
Atgriešanās 2
Atgriešanās 3
Piekritīsiet, ka tas ir liels pamats bažām.
Lai atgrieztos texxxtu kolektīvā, man tika uzticēts ļoti grūts uzdevums – vērtēt Aleksandras Kurusovas TV spēli, ko katru vakaru pēc „Jaunā Viļņa” pārraida LNT, un KENO TV izlozi, kas manī izraisa tikpat sentimentālas jūtas kā Jānis Jarāns pidžamā.
KENO loteriju, kā daudzi mani vienaudži, esmu redzējusi vairākas reizes divdesmit trīs gadu garumā (varētu pat teikt – esmu ar to uzaugusi, esmu KENO loterijas paaudze), bet Kurusovas TV spēle man bija jaunums. Nezinu, kāpēc manī tādas ekspektācijas, bet es patiešām gaidīju, ka Kurusova uzstāsies pirātu tērpā. Turklāt, kad jautāju kolēģei Anetei, vai viņa būs pirātu tērpā, Anete atbildēja, ka viņa mainot tēlus. Vēl jo labāk! Liela bija mana vilšanās, kad 26. jūlija vakarā, manā TV ekrānā slavenā dejotāja un Laura Reinika vienas nakts skūpsts bija tērpusies ikdienišķā kleitā un bez apsēja ap aci.
Šovs iesākas kā sena tikšanās ar draugiem, jo, izrādās, tas nenotiek pirmo vakaru. „Esiet gatavi? Protams, ka esiet gatavi!!!”, Aleksandra starojošām acīm sveicina visus TV skatītājus, kas jau atkal vienos naktī sēž pie televizora un cer iegūt nahaļavu daudz naudas. Runājot par raidījuma laika izvēli, man rodas jautājums par to, kas ir tā mērķauditorija. Domāju, ka tie varētu būt „Jaunā Viļņa” skatītāji, kuri tikko ir redzējuši, cik laimīgi cilvēki ir tie, kuriem nav kur likt naudu – viņi var kāpt uz skatuves, pataisīt sevi par idiotiem, nokļūt televizorā un par to iegūt vēl daudz vairāk naudas. Tikai nesakiet, ka kādam no jums ir principi par naudas estētiku – domāju, ka Allai Pugačovai, ēdot kalmāru Maksima Galkina pilī (un tā nav nekāda metafora), ir pilnīgi vienalga, ko par viņu domā Tvitera lietotājs (tātad, jauno mediju speciālists) no Baltijas ar augstu morāli. Mēs visi to labprāt vēlētos, tikai baidāmies izskatīties stulbi. Vienīgi Liene Candy nebaidās, tur tāpat vairs nav ko slēpt.
Aleksandras loterijas noteikumi ir ļoti vienkārši – jānosūta viena tukša īsziņa uz 8668, un jāgaida jautājums. Īsziņa neko nemaksā, tāpēc man un kolēģei Anetei, cēla mērķa vārdā, nebija grūti to nosūtīt. Pēc neilga mirkļa atnāca atpakaļ sms ar jautājumu: „Kur atrodas Kina? 1 Azija vai 2 Eiropa? Ziniet?” Ja kāds zina, tad viņam jābūt arī 96 santīmiem, kas ir turpmāko sms cena.
Pēc paziņojuma, ka šai raidījumā naudu ieguvuši jau vairāk nekā 10 cilvēki (kas ir prātam neaptverams skaitlis), Aleksandra ar katru mirkli paliek arvien satrauktāka, pēkšņi parādās kaut kāds laika atpakaļskaitītājs, sāk darboties stroboskops (neiesaku skatīties cilvēkiem, kas lieto stimulantus) un mūsu maigā, brūnā Saša sāk pavēlošā tonī aicināt visus sūtīt tukšas īsziņas, citādi visam ir beigas. Pēc tam, kad kulminācijas mirklis ir pāri, Saša zvana uzvarētājam, kas ieguvis 50 latus un paralēli bļauj: "Redzat, skatitaji, vis notek!" Uzvarētāja bija meitene vārdā Aija. Saša viņai uzdeva pāris debilus jautājumus: „Jus piedalījāties konkursā? Aizsūtījāt īsziņu? Atbildējāt uz jautājumu? Pareizi?” (Wtf? Pareizi?) Pēc īsas sarunas par to, ko Aija varētu nopirkt par saviem 50 latiem, Aleksandra pasaka ko patiesi atvieglojošu: „Lai piedalītos konkursā, jums mani nav jāredz vai jādzird!” Nožēla vien par to, ka man ir spilgta iztēle un šodien, kad saņēmu jaunu sms ar jautājumu: „ATSUTIET ATBILDI TAGAD! Kas ir lielaks? 1 Okeans 2 Jura?”, es skaidri dzirdēju Aleksandras Kurusovas balsi un gaisā sajutu solārija smaržu. Un man ir diezgan lielas aizdomas, ka no šī lāsta es vairs nekad netikšu no tā vaļā, jo vakarpusē Kurusova man atsūtīja vēl vienu sms: "Atbildi - kas ir atraks? 1 trusis vai 2 gliemezis?"
Jāatzīst, ar KENO ir līdzīgi kā ar baneru aklumu internetā - noteikti esmu to redzējusi/dzirdējusi pavisam nesen (ikdienā regulāri skatos televizoru), bet tas šķiet kaut kas tik pierasts un organisks kā ledusskapja dūkoņa. Kad texxxtu uzdevumā atkal apzināti noskatījos KENO izlozi, sapratu, ka mums visiem ir jāatgriežas pie vienkāršā. KENO loterijas pārraidē nav nervozu slāvu meiteņu vai apdullinošu gaismiņu - ieskanās mierīgi Ķīnas mūzikas motīvi, aizkadra balss sasveicinās ar skatītājiem un viens pēc otra tiek nosaukti laimīgie skaitļi (iedomājieties, 20 gadus, trīs reizes dienā, bez atvaļinājuma). Arī spēles dizains veidots minimālisma gaumē un nav mainījies pēdējos 23 gadus, atvičaju tāpat kā Sandra par to transvestītu "Jaunā Viļņa" koncertā. Un tas taču ir skaisti, ka ir lietas, kas nemainās - "Kāruma" sieriņi vairs negaršo kā bērnībā, Pīts Dohertijs vairs nav tievs, vienīgi KENO loterija palikusi nemainīga. Te tev nu bja, Raini - pastāvēs, kas parvērtīsies. Domāju, varam secināt, ka vienīgais, uz ko šajā šaubu laikmetā mēs vēl patiesi varam paļauties, ir KENO loterija.
Cenšoties aptvert savu risku izgāzties, uzgūlēju, kādas atgriešanās ir bijušas lemtas neveiksmei:
Atgriešanās 1
Atgriešanās 2
Atgriešanās 3
Piekritīsiet, ka tas ir liels pamats bažām.
Lai atgrieztos texxxtu kolektīvā, man tika uzticēts ļoti grūts uzdevums – vērtēt Aleksandras Kurusovas TV spēli, ko katru vakaru pēc „Jaunā Viļņa” pārraida LNT, un KENO TV izlozi, kas manī izraisa tikpat sentimentālas jūtas kā Jānis Jarāns pidžamā.
KENO loteriju, kā daudzi mani vienaudži, esmu redzējusi vairākas reizes divdesmit trīs gadu garumā (varētu pat teikt – esmu ar to uzaugusi, esmu KENO loterijas paaudze), bet Kurusovas TV spēle man bija jaunums. Nezinu, kāpēc manī tādas ekspektācijas, bet es patiešām gaidīju, ka Kurusova uzstāsies pirātu tērpā. Turklāt, kad jautāju kolēģei Anetei, vai viņa būs pirātu tērpā, Anete atbildēja, ka viņa mainot tēlus. Vēl jo labāk! Liela bija mana vilšanās, kad 26. jūlija vakarā, manā TV ekrānā slavenā dejotāja un Laura Reinika vienas nakts skūpsts bija tērpusies ikdienišķā kleitā un bez apsēja ap aci.
Šovs iesākas kā sena tikšanās ar draugiem, jo, izrādās, tas nenotiek pirmo vakaru. „Esiet gatavi? Protams, ka esiet gatavi!!!”, Aleksandra starojošām acīm sveicina visus TV skatītājus, kas jau atkal vienos naktī sēž pie televizora un cer iegūt nahaļavu daudz naudas. Runājot par raidījuma laika izvēli, man rodas jautājums par to, kas ir tā mērķauditorija. Domāju, ka tie varētu būt „Jaunā Viļņa” skatītāji, kuri tikko ir redzējuši, cik laimīgi cilvēki ir tie, kuriem nav kur likt naudu – viņi var kāpt uz skatuves, pataisīt sevi par idiotiem, nokļūt televizorā un par to iegūt vēl daudz vairāk naudas. Tikai nesakiet, ka kādam no jums ir principi par naudas estētiku – domāju, ka Allai Pugačovai, ēdot kalmāru Maksima Galkina pilī (un tā nav nekāda metafora), ir pilnīgi vienalga, ko par viņu domā Tvitera lietotājs (tātad, jauno mediju speciālists) no Baltijas ar augstu morāli. Mēs visi to labprāt vēlētos, tikai baidāmies izskatīties stulbi. Vienīgi Liene Candy nebaidās, tur tāpat vairs nav ko slēpt.
Aleksandras loterijas noteikumi ir ļoti vienkārši – jānosūta viena tukša īsziņa uz 8668, un jāgaida jautājums. Īsziņa neko nemaksā, tāpēc man un kolēģei Anetei, cēla mērķa vārdā, nebija grūti to nosūtīt. Pēc neilga mirkļa atnāca atpakaļ sms ar jautājumu: „Kur atrodas Kina? 1 Azija vai 2 Eiropa? Ziniet?” Ja kāds zina, tad viņam jābūt arī 96 santīmiem, kas ir turpmāko sms cena.
Pēc paziņojuma, ka šai raidījumā naudu ieguvuši jau vairāk nekā 10 cilvēki (kas ir prātam neaptverams skaitlis), Aleksandra ar katru mirkli paliek arvien satrauktāka, pēkšņi parādās kaut kāds laika atpakaļskaitītājs, sāk darboties stroboskops (neiesaku skatīties cilvēkiem, kas lieto stimulantus) un mūsu maigā, brūnā Saša sāk pavēlošā tonī aicināt visus sūtīt tukšas īsziņas, citādi visam ir beigas. Pēc tam, kad kulminācijas mirklis ir pāri, Saša zvana uzvarētājam, kas ieguvis 50 latus un paralēli bļauj: "Redzat, skatitaji, vis notek!" Uzvarētāja bija meitene vārdā Aija. Saša viņai uzdeva pāris debilus jautājumus: „Jus piedalījāties konkursā? Aizsūtījāt īsziņu? Atbildējāt uz jautājumu? Pareizi?” (Wtf? Pareizi?) Pēc īsas sarunas par to, ko Aija varētu nopirkt par saviem 50 latiem, Aleksandra pasaka ko patiesi atvieglojošu: „Lai piedalītos konkursā, jums mani nav jāredz vai jādzird!” Nožēla vien par to, ka man ir spilgta iztēle un šodien, kad saņēmu jaunu sms ar jautājumu: „ATSUTIET ATBILDI TAGAD! Kas ir lielaks? 1 Okeans 2 Jura?”, es skaidri dzirdēju Aleksandras Kurusovas balsi un gaisā sajutu solārija smaržu. Un man ir diezgan lielas aizdomas, ka no šī lāsta es vairs nekad netikšu no tā vaļā, jo vakarpusē Kurusova man atsūtīja vēl vienu sms: "Atbildi - kas ir atraks? 1 trusis vai 2 gliemezis?"
Jāatzīst, ar KENO ir līdzīgi kā ar baneru aklumu internetā - noteikti esmu to redzējusi/dzirdējusi pavisam nesen (ikdienā regulāri skatos televizoru), bet tas šķiet kaut kas tik pierasts un organisks kā ledusskapja dūkoņa. Kad texxxtu uzdevumā atkal apzināti noskatījos KENO izlozi, sapratu, ka mums visiem ir jāatgriežas pie vienkāršā. KENO loterijas pārraidē nav nervozu slāvu meiteņu vai apdullinošu gaismiņu - ieskanās mierīgi Ķīnas mūzikas motīvi, aizkadra balss sasveicinās ar skatītājiem un viens pēc otra tiek nosaukti laimīgie skaitļi (iedomājieties, 20 gadus, trīs reizes dienā, bez atvaļinājuma). Arī spēles dizains veidots minimālisma gaumē un nav mainījies pēdējos 23 gadus, atvičaju tāpat kā Sandra par to transvestītu "Jaunā Viļņa" koncertā. Un tas taču ir skaisti, ka ir lietas, kas nemainās - "Kāruma" sieriņi vairs negaršo kā bērnībā, Pīts Dohertijs vairs nav tievs, vienīgi KENO loterija palikusi nemainīga. Te tev nu bja, Raini - pastāvēs, kas parvērtīsies. Domāju, varam secināt, ka vienīgais, uz ko šajā šaubu laikmetā mēs vēl patiesi varam paļauties, ir KENO loterija.
12 komentāri | Komentēt