Nu čau! Negaidījāt, ne? Šodien Texxxtiem aprit deviņi gadi, tamdēļ nolēmām svētku noskaņā uzrakstīt paši savu atvadu rekviēmu. Sava publika tomēr ir jāciena. Zināt taču visus tos besīgos pārīšus, kas reportē savu laimīgo dzīvi visos iespējamos soc. portālos, un tad pēkšņi - čušššš. Bildes pazudušas, paskaidrojumu nekādu. Kas notika? Kāpēc izšķīrāties? Par ko sastrīdējāties? Kurš kuru krāpa? Atstāt šos jautājumus neatbildētus - tā ir klaja necieņa pret savu auditoriju, kas vienmēr bijusi dāsna ar komentāriem un sirsniņām pie jūsu romantiskajiem ierakstiem! Vārdusakot, Texxxti nevēlas būt tādi. Texxxti jums visu pastāstīs.

Iesākumā jāatgādina paši pirmsākumi. 2010. gada 8. februāra vakarā kādā Matīsa ielas virtuvē Elīna Kolāte, Sandra Mētra un Dace Jaunupe nolēma uzfrišināt savus metaforiskos rokrakstus, likumsakarīgi nodibinot bulvārpreses rakstu analīzes domubiedru apvienību “Texxxti”. Tā paša gada rudenī kolektīvam pievienojās Anete Konste - jaunās kolēģes vēsmas mudināja arī pārējās pievērsties kultūras, mākslas, politikas un sociālo procesu analīzei. Kolektīvam laika gaitā pievienojas arī daži heterogametiskā dzimuma pārstāvji, taču ko tur liegties, nav vērsts - “Texxxti” vienmēr ir bijis matriarhāta spēka apliecinājums. Savu zenītu “Texxxti” sasniedza, kļūstot par neatņemamu sastāvdaļu Latvijas politisko partiju kongresos. Reiz arī Sandra Mētra uz mirkli tika izslēgta no “Texxxtu” kolektīva par dzeršanu. Te gan būtu vietā atgādināt, ka mūsu motto vienmēr ir bijis “mēs dzeram un rakstām texxxtus”, taču attiecīgajā epizodē Sandra piedzērās tik ļoti, ka nespēja laikus piecelties, lai dotos uz “Saskaņas” kongresu. Labi, ka situāciju glāba Anete - lai arī viņas asinsritē vēl cirkulēja gana daudz alkohola atlieku, Anetes spēcīgā atbildības sajūta tomēr bija pārāka par paģirām, un viņa kopā ar galveno redaktori Elīnu devās uz Ziemeļblāzmu, kongresa norises vietu. Ieradusies Ziemeļblāzmā, Anete taisnā ceļā devās uz bufeti, lai uz krīta paņemtu mazo balzāmiņu, kas ļautu uzmundrināt savu nogurušo garu. Visiem par lielu pārsteigumu mūsu draudzīgie sociāldemokrāti izrādījās bezdievīgi kapitālisti jēriņa kažokā un Anetei atteica - ja nav naudas, nav arī balzāmiņa.

Gluži tāpat kā lielu daļa citu latviešu, arī “Texxxtu” meičuki devās trimdā, tomēr tas nebija iemesls, kāpēc šī periodika nolika karoti. Esot Mačeratā - Itālijas nekurienē, Anete savos memuāros reiz uzrakstīja pārgalvīgu pravietojumu:

“Ir šausmīgi apzināties to, ka es ar Elīnu un Sandžu tā pa īstam varēšu sēdēt Latvijas krodziņā un kaut ko tur runāt par to, kā ir, tikai tad, kad mums būs apmēram 30 gadu. Pat tad es nezinu, vai tā būs, Sandra gan jau apprecēs kaut kādu skotu pajoli, bet Elīna aizbrauks uz Ažerbaidžānu ķert zelta zivtiņas. Es tikai močīšu "Svētvakaru" lielajās tumbās un iešu apraudzīt mazo Lūciju. Nē, es gribu, lai mēs mūžīgi esam tīņi, kam nav visādu krunku ap acīm, vīru mājās un, es nezinu, princips nekad nepiedzerties. Ja dzīve tiešām iet uz leju, tad es vislabprātāk krītu uz leju no piektā stāva.”

Dace nudien bija pirmā, kas nogāja no trases - apprecējās un sāka dzemdēt bērnus. Tomēr visspēcīgāk Anetes gaišredzība vienmēr ir izpaudusies epistuālarajā žanrā. Kad galvenā redaktore Elīna mēģināja Aneti mierināt, apgalvodama, ka princips nekad nepiedzerties mūs nepiemeklēs nekad, Anetē iemiesojās Nostradamus un caur viņas muti atbildēja:

“Tici man, es Tev tur ar Sandžu, sadzērušās šampanieti, zvanīsimies, bet Tu pa logu kliegsi (tikai tik skaļā balsī, cik ir pieklājīgi, t.i., čukstus): "Mans vīrs guļ...". Tad es iemetīšu Tev ar akmeni pa galvu, un Tu uzgāzīsies virsū savam ģimenes, es nezinu, gan jau mopsim.”

Principā tā arī beigās bija. Elīna apprecējās un dzemdēja dēlu, un par prioritāti viņas dzīvē kļuva piķa griešana un dabas glābšana, nevis redkolēģijas gānīšana un galanta pasēdēšana Rīgas naktslokālos. Arī Anete, atradusi dzīvesdraugu, mitējās rakstīt feļetonus un nodevās dramaturģijai, kaut alkoholam ardievas vēl tomēr nesteidzās māt. Sandra neapprecējās ar skotu pajoli un bērnus arī neradīja, viņa vienkārši pārstāja dzert (un tamdēļ arī rakstīt texxxtus). Pat ja šad tad iemalko, par kārtīgu iedzeršanu to dēvēt būtu grēks. “Texxxtu” autores joprojām uztur draudzīgas attiecības - gluži tāpat kā Destiny’s Child vai Dāmu Popa dalībnieces, kaut arī profesionālie un radošie ceļi vairs nekrustojas.

Paldies visiem mūsu lasītājiem, šo ēru nu varam oficiāli slēgt.

Texxxtu fotokonkurss "Miss un Misters Pālis 2015" noslēdzies. Vispirms vēlamies pateikties tiem 9 drosminiekiem, kas nebijās slavas un naudas un piedalījās konkursā. Par publikas viedokli mums bija pohuj, jo Antona Korbina fotkas vērtēja 7 žūrijas locekļi - Texxxtu autori EK, FD, AK, bijušās Texxxtu autores Dace Bargā un Sandra Mētra, kā arī "Miss un Misters Pālis 2012" Valters Melderis un Toms Bricis. Balsojums bija nevis tikai slēgts, bet arī aizbarikādēts - katrs no mums savu vērtējumu iesniedza Ritvaram Eglājam, kurš ir cilvēks, kas Latvijā skata ikvienu kaut cik godīgo balsojumu. Tātad viņš skaitīja arī mūsu dotos punktus. Par to viņam nekas netika samaksāts. Lai pārliecinātos, vai apzināmies balsošanas kārtību un sava balsojuma sekas, Ritvars dažiem savus topus lūdza iesniegt vairākkārt. Par to vairāk gan jau uzzināsit nākamās nedēļas raidījumā "Nekā personīga".

Esam nolēmuši balvu - iedzeršanu ar mums - pasniegt ne tikai vislabākajiem dzērājam, bet visam goda pjedestālam. Un tā - bronzas un sudraba medaļu ar pilnīgi vienādu punktu skaitu dala šie dzērāji:


un


Bet par vislabāko ir kļuvusi un Zelta medaļu un "Miss Pālis 2015" kroni visgodīgākajā balsojumā saņem šī princese:


Ar uzvarētājiem sazināsies Texxxtu producents, lai norunātu visu par gaidāmo kopīgo rautu.

Kamēr šķirstījām dzērāju bildes, kārtējo reizi palaidām garām paši savu dzimeni - vakar, 8.februārī, apritējuši 5 gadi kopš tā paģirainā rīta Matīsielā, kad trīcošām rokām radījām Texxxtus. Nu ko, jubilejas tusofka Ķīpenē atkal gar degunu. Nākamgad atgādiniet laicīgi! Un paldies, ka dažkārt saviļņojat mūs un Ainaru Mielavu!

tikko atgriezos no botāniskā dārza, kurā aplūkoju neskaitāmus augus, kuru latīniskajā nosaukumā bija ietverts vārds "phallus", tādēļ likumsakarīga šķiet mana izvēle šodien texxxtu veltīt džekiem. man nav vienaldzīga latvijas kultūra, tāpēc būtu negodīgi izturēties vienaldzīgi pret jāņa jarāna un daiņa porganta divdesmit piecu gadu sadarbības jubileju. viņi devušies koncerttūrē pa latviju kopā ar maikla džeksona deju grupu, un patiess prieks, ka arī sabiedriskais radio raida svētīgus signālus un raidījumu "dzīves ritmi mūzikā" daiga mazvērsīte uzdāvina asprātīgajiem džekiem, kuru dēļ daudziem vēl aizvien šķiet, ka pārģērbties par veceni ir ahujenna kruti.

raidījuma sākumā par fona mūziku izvēlēta "āvu, āvu baltas kājas" vijoļu reworkā, un raidījuma vadītāja sola ne tikai to, ka raidījums būs humora pilns, bet arī to, ka skaidrītes un mildiņas (jāņa jarāna un daiņa porganta atveidotēs lezbes) latvijas apceļošanas šovs būs sevišķi košs, jo līdzi dosies arī uldis marhilēvičs. super! klavieres, bungas - atskan kaut kāds pompozs bezpriģels, kurā porgants tēlo operdziedātāju, bet jarāns - rokeri kažu. dziesmas tekstā tiek atklāts, ka zilo ezeru zeme visskaistākā ir ziedu plaukumā, bet ar sila purenēm ir pievemtas pļavas. ģitāras solo, un beidzot brīnišķīgais, manis tik iemīļotais paņēmiens ar runāšanu mūzikas pavadībā ir klāt. nav viegli, tāpēc nolemju pirmoreiz dzīvē texxxtu rakstīt dzerot.

"lai man piedod jānis jarāns, bet galvenais dziedātājs duetā "imanta - babīte" ir tieši dainis porgants," klausītāju informē raidījuma vadītāja, tādejādi mēs uzzinām, kurš tur ir galvenais redaktors, bet kurš - bļodlaiža. uzzinām arī, ka kādreiz dainis porgants esot bijis pat nopietni ņemams vokālists, bet kas bijis, tas putins. tālāk stāsts par to, ka laikā, kad dainis braukājis pa rosola galdiem (wtf?), repertuārā jaunajam talantam bijušas veselas 8 dziesmas. tas ir vienkārši super, jo, cik man gadījies būt kādā koncertā, neviens vairāk par trijām, četrām nespēlē. vēl vairāk – izrādās, ka porgantam ne tikai bijušas 8 dziesmas, bet arī tā laime, gods un pālis uzstāties kopā ar latviešu kultūras žannu d`arku un dsirdsapziņu svetlanu bless jeb žurku kornēliju.

bam, bam, bam, atskan dziesma "žēēēnīīīj!". porgants bļaurē, ka ženijas „lielās, divas pilnās acis pauž par mīlestību”. no, really? pilnas acis parasti pauž šo to par izdzertajiem šķidrumiem. piedziedājumā gan tiek uzdots jautājums „kur esi mana ženij?”, bet kā tad var zināt, ka viņai ir pilnas acis, ja viņa ir pazudusi kā tāds bertolds fliks, kurš, pēc man pieejamās informācijas spriežot, esot iekritis akā. stils tiek ieturēts - arī šajā dziesmā ir moments ar runāšanu, kamēr fonā skan basi un akardeoni.

dziesma beidzas, sākas asarains stāstiņš par to, ka atšķirībā no porganta, kurš izsenis bijis ļoti talantīgs, jarāns ir varējis tikai piedziedāt lieliem māksliniekiem, bet arī ar izslēgtu miķīti un aizsietu muti, un piedzirdītu publiku, "bet dueta "imanta babīte" karjerā jarāna balss trūkums nav bijis traucēklis." vairāk tādu duetu! tālāk stāsts par abu džeku televīzijas projektu „zaķusalas ritmi”, kurā viņi esot bijuši komponisti, kas izmanto citu dziemsu melodijas. vairāk tādu komponistu!
te pēkņi intīms stāstiņš par to, ka jarāns dabūjis pamatīgi pasvīst 1986.gadā par saviem jokiem. atzīšos, ka man patīk uzzināt ko vairāk par jarāna ķermeņa šķidrumu izdalīšanās tendencēm. Ne pārāk patīk. ja pieņemam, ka svīšana šoreiz mana mīļā miera labad ir bijusi nevis sviedru izdalīšanās, bet gan uztruakums (tā citreiz saka), tad mani pārņem divejādas sajūtas – no vienas puses labi, ka viņš kādreiz par to uztraucies, no otras puses – sūdīgi, ka tagad neviens ķermeņa šķidrums netiek tērēts, lai jokus padarītus labākus par mana izļurkātā zābaka prikoliem. varēja tak kaut uzmīzt! un te atkal atskan kāda dziesma, kurā atkal galvenā tēma ir "kur gan tu esi". godīgi sakot, dziesmu varonēm, kas izvairās no tikšanās ar izpildītāju, pārmest nevar. nav runāšanas ar mūziku fonā! nozīmīgs pagrieziena punkts dueta karjerā.

pēc dziesmas uzzinām, ka porganta 12 gadu ilgajā nacionālā aktiera karjerā viņam esot bijušas tikai 2 normālas lomas. viss ok, tikai netiek paskaidrots, kā tieši viņš bijis spējīgs nospēlēt kaut vienu no divām normālajām lomām. turpinās stāsts par zaķusalas ģēnijiem - ir tik tālu, ka abus tā nosauc! kas būs nākamais? tautas sirdsapziņa? bet ok – vienmēr jāatceras, ka uz jautājumu „kas būs” vienmēr atbilde ir „krodziņā baļļuks būs”. pirms atskan daiņa porganta dziedātā „vecās likteņdzirnas”, tiek atgādināts, ka viņš dziedājis kopā ar noru bumbieri, viktoru janukoviču, kā arī žoržu siksnu, kurš reiz koru karos taču izģērbās līdz apenēm. žēl, ka ne vairāk...

iepriekšējās dziesmas laikā biju nodomājusi, ka klāt ir pagreiziena punkts daiņa karjerā un viņš sapratis, cik stulbi ir runāt mūzikas pavadībā, bet tepat arī otrs pagrieziena punkts un esam turpat atpakaļ - porgants atkal dzīvesgudri runā, fonā skanot taurēm un vijolēm un bekvokālistu "la la la la la". piebildīšu, ka kaiser chiefs bija līdzīga dziesma "na na na na na".

tālāk aziet bazars par to, ka aktiera dziedāšana ir daudz izjustāka un krutāka nekā akadēmiski mācīta mūziķa dziedāšana. Neko nezinu, bet, tā kā manas visu laiku mīļākās latviešu grupas un arī šī brīža mīļākās latviešu grupas zēni ir ar mūzikas akadēmijas diplomiem kabatā, tad mazliet jāsaskumst par to, ka kaut kādu nezināšanu ir iespējams cildināt. paldies dieviņam, jarāns esot pats atzinis, nekad neviens nav dziedājis tik idiotiski kā viņi duetā "imanta- babīte". džekiem ir ambīcijas.

latvietim jau vienmēr svarīgi uzzināt, aiz kura stūra un aiz kura pajoļa slēpjas oligarhs, tāpēc arī atklājam, ka mildiņas un skaidrītes mecenāts bija raimonds gerkens, kurš bija pirmais, kas izdomāja, ka jātirgo cilvēkiem sūdīgas preces. nesen redzēju viņu uz ielas ar tikko nopirktu gleznu, ja kas. bet līdz ar gerkena finanšu krīzi latvijas televīzija no censoņiem esot atkratījusies jeb vienkārši kissed all nahuj (google translator tulkojums teikumam „patrieca visus nahuj”).

šai ļoti svarīgajai informācijai seko bailīga dziesma par hotentotiem, kurā beidzot varam dzirdēt, ka jarāns tiešām nemāk dziedāt un liek pacelt rokas pret debesīm un kliegt: "kāpēc bija jāpamet meidziņš? kāpēc?" raidījuma vadītāja atzīst, ka tik šausminoši kā imanta babīte to nevarētu iedziedāt neviens. jūtu, ka esam uz viena viļņa.

raidījuma pusē atklājas, ka jarānam un porgantam skauž harija spanovska un jāņa paukštello panākumi. var viņus saprast, jo harijs spanovskis un jānis paukštello ir tie trīs vaļi, uz kuriem balstās latvijas kultūra, izglītība, sabiedrība, sekss. bet uz imanatas babītes mugurām balstās tikai latvijas točku rūpalas stabilitāte. Raidījums varbūt ir pusē, bet texxxts ir galā, jo tālāk daiga mazvērsīte stāsta par kaut kādiem random pajoļiem, bet vienīgie trīs džeki, ko vēlos sveikt sadarbības 25 gadu jubilejā, ir dainis porgants un jānis jarāns. Turklāt ir pēdējais laiks pāriet no aliņiem uz vināru, turklāt mans texxxtu kolēģis RJ, ar ko šobrīd sarunājāmies par mīlestību un nāvi ("es viņu mīlēju, be viņš nomirs" stafs), ir aizrādījis, ka mani burti sāk streipuļot.

reiz es ar spirta rīkli AK piepisos krakovā, kur beigās attapāmies ar kādu polijas mareku, ar kuru runājām par to pašu - par mīlestību un nāvi. prasījām, cik ilgi viņš ir kopā ar draudzeni. viņš atbildēja ka divus gadus. sekundi pēc tam piemetināja: "so it`s time to finish." kaut to būtu dzirdējis porgants un jarāns!