Latviju jau gadiem ilgi vajā nespēja uz Eirovīziju aizsūtīt kādu, kas spētu izkārpīties ārā no pusfināla. Vajag kaut ko latvisku, bet ne tik pāķisku kā Fomins un Kleins. Vajag kaut ko enerģisku, bet ne tādu pazoru kā Pirates of the Sea. Šogad NATO karavīriem izdevies Lembergu patriekt no Latvijas Eirovīzijas krusttēva troņa, un arī atlase kļuvusi daudzkārt caurspīdīgāka un četrreiz garāka. Viss atlases balagāns nosaukts par Supernovu, jo savulaik grupai Oasis bija tāda jautra dziesmiņa „Champagne Supernova”, kurā Galahers klausītājam vaicāja: „Where were you while we were getting high?” („Kur tu biji, kamēr mēs apsitāmies?”) Vēl vārds „supernova” poļu valodā apzīmē arī sprādzienu, tāpēc uz tiešraidi bija atskrējis arī kara reportieris Sandijs Semjonovs. EK ir pabeigusi 3 klases mūzikas skolā, tāpēc balvā saņēma pienākumu novērēt organizatoru prasmi ar 4 fināla dziesmām aizpildīt 3 stundas.

Šogad Eirovīzijas atlasei līdzi varēja sekot ne tikai televizorā, bet arī lsm.lv portālā, kur komentārus par notiekošos izteica zēni no grupas „Transleiteris” un skumjš un dziestošs Kārlis Streips, kurš laikam nespēj pārdzīvot, ka Edgars Rinkēvičs gāzis viņu no Latvijas galvenā geja troņa (vairāk par šo rokādi periodiski var uzzināt radio raidījumā "Brīvais mikrofons").

Lielākā Supernovas vērtība nav mūziķi. Lielākā vērtība ir žūrija. To vada Kaspars Roga, kurš ne tikai visus uzrunā uz „Jūs”, bet arī neilgā laikā pārliecinoši pārvērties par Guntaru Raču. Tas nav traucējis atvilkties arī tradicionālajam Guntaram Račam, kas katrā Supernovas priekšspēlē aicinājis mūziķus savos priekšnesumos iecakot pa kādai klišejai. Viņiem blakus sēž Dons, kurš labi zina, ko darīt, lai netiktu uz Eirovīziju, un netaupa padomu arī citiem. Bet lielākais vakara pārsteigums ir Ieva Kerēvica. Iepriekš viņa ar neko interesantu nav izcēlusies – iesaka, kurā tonalitātē dziedāt „Pūt, vējiņi”, un viss. Taču šoreiz tieši Ievas vērtējums visvairāk liecināja par to, ka vārds „supernova” ir saistīts ar sprādzienu, kura rezultātā pāri kalniem aizlido mozgas. Kur viņa bija agrāk? Atceros, ka līdzīgas sajūtas mani pārņēma Lielajā Kristapā pēc žurnālista Ata Rozentāla runas. Turklāt šim pasākumam bija vēl viena būtiska līdzība ar Kristapu – abus ar savu klātbūtni bija pagodinājis par latviešu Keitu Mosu dēvētais izbijušais politiķis un tagadējais sliežu tirgonis Jānis Junkurs.

Šoreiz Ievas Kerēvicas sievietes intuīcija apgalvo, ka konkursā varot notikt jebkas. Pārliecību par to stiprina fakts, ka arī citus gadus ir noticis viskaut kas. Vai šoreiz mūs gaida jebkas?

Dziesmu parādi atklāja Aminata, kas savā reklāmas video pielaizās Donam un atzīst, ka ir tik kautrīga, ka, uzkāpjot uz skatuves, uzsprāgst. Dziesma, protams, ir par mīlestību, kas, šķiet, var interesēt tikai Edu Šīranu. Priekšnesuma laikā dziedātāja vairākkārt lēni pacilā savas važās kaltās rokas un neliek šaubīties, ka viņa lieliski varētu aizpildīt garo kleitu dziedātāju nišu Eirovīzijā. Diemžēl šī niša parasti nav tukša.
„Love Injected” ir no tiesas aizkustinājusi Ievu Kerēvicu – viņa paziņo, ka ne tikai sasniegusi katarsi, bet arī nokļuvusi Aminatas dvēselē, no kuras diemžēl netiek ārā visu atlikušo vakaru. Račs jau lūko skaņdarbu remiksēt, lai to ikviens varētu spēlēt klubos, bet Roga runā tā, ka šķiet, ka viņš ir pārvērties ne tikai par Raču, bet arī par gopņiku.

Otrais kārtas numurs ir dziedātājai MNTHA, kas interneta komentāros iesaukta par Slotasgalvu. Dziedātāja savā reklāmas video atzīst, ka iedvesmu gūst trolejbusā. Tā kā esmu plaģiātu detektīvs, tad nebija problēmu konstatēt, ka dziesmas „Nefelibata” pavadījums nospiests no Chairlift ziņģes „Bruises”. Vizuālais izpildījums daudz neatpaliek no Aminatas – MNTHA cilā rokas un uzvilkusi sarkanu kleitu. Kopumā nav ne vainas, bet jāatzīst, ka tad, kad tāda MNTHA tiks uz Eirovīziju, tad arī par Deju svētku hedlaineri kļūs Toms Jorks.

Sevišķu sajūsmu par šo meiteni pauž Andris Kivičs, kurš apsēdies Texxxtiem aiz muguras, toties dziesma nav aizkustinājusi Jāni Junkuru. Tāpat tā nav iepriecinājusi mūsu jaunākos blakussēdētājus, kuri dziesmas pavadījumā dalās pieredzē par to, kā vieglāk atbrīvoties no piena zobiem. Pēc šī priekšnesuma Guntars Račs ir šokā, jo iepriekš nemaz nav zinājis, ka mūzika var būt radoša. Viņš arī neslēpj: „Mēs mākam nokopēt!” Pēc „Nefelibata” Ieva Kerēvica vēl aizvien nav attapusies no katarses un izlīdusi no Aminatas dvēseles, bet spēj skatītāju informēt par to, ka dzīve ir māksla. Lasītāju konkursa jautājums: ja ņem vērā, ka viņa ļoti lēni runā, vai Ieva drīzāk ir apkurījusies vai pārlasījusies Paulu Koelju?

Ar trešo kārtas numuru uzstājas vokāli instrumentālais ansamblis „ElektroFolk”, kurā iefiltrējies arī Viesturs Rudzītis - bijušo psihoterapeitu var atpazīt pēc tā, ka viņam vienīgajam ir lielās austiņas, caur kurām runā Freids. Grupas reklāmas video mūziķi atklāj, ka viņiem patīk klopēt vienam otru, kas ir diezgan labs hobijs kompānijai, kas vēlas doties uz Arnolda Švarcnegeru dzimteni (Austriju). Tajā mirklī pašā studijā risinājās satraucoši notikumi – no griestiem nokrita skočs. Uz izaicinājumu nekavējoties reaģēja kāds „ElektroFolk” dalībnieks, kurš bīstamo objektu veikli nospēra no skatuves, tādejādi parūpējoties par kolēģu drošību un veselību. Šai grupai drošība vispār ir pirmajā vietā - kampaņa „Redzams, tātad dzīvs” atstājusi iespaidu uz ansambli, un viņi apģērbā iestrādājuši elementus, kas tumsā spīd – tātad viņus uz skatuves neviens nenobrauks.

„ElektroFolk” lieliski iederas klasisko folkroka enerģisko balagānu nišā, bet arī tā diemžēl nemēdz būt tukša - to parasti aizņem serbi, ja vien nav atsūtījuši kādu lezbiešu grupu. Izceļas vienīgi Andris Ābelīte, kuram ir tik trompešu, cik Parādniekam sievu – divas. Guntaram Račam ar to nepietiek, jo viņš, redz, gribot pacelties gaisā. Roga ansamblim ierosina priekšnesumu papildināt ar celibātu un steiku. Toties Ieva Kerēvica uzsāk freestyle battle pati ar sevi un informē grupu, ka viņi ir pārāk agresīvi un vajadzētu būt tā, ka, klausoties šo mūziku, gribas iedzert tēju un teikt: „Ir labi.” Lūdzu, neko nepārmetiet Ievai – viņa vēl aizvien runā no Aminatas dvēseles. Žūrijas komentāri nepārprotami liecina par to, ka viņi nerunā ar ElektroFolk kā ar grupu, bet gan ar Viesturu Rudzīti kā ar psihoterapeitu.

Neapšaubāms mūsu favorīts bija modelis Markus Riva. Viņš ir gājis Ivo Fomina skolā, tāpēc zina – ieliekšanās ceļos ir panākumu atslēga. Diemžēl viņš nav sapratis, ka Fomina teorēma nedarbojas pēc „jo vairāk, jo labāk” principa, tāpēc pārcenties un dziesmu uzsāk, tupot uz ceļiem kā Anastasija filmā „Greja 50 nokrāsas”. Kopš laikiem, kad viņu skolā mocīja un sauca par pipeļdirsu, Markus daudz laika pavadījis kačalkā, kur viņš arī guvis iedvesmu priekšnesuma horeogrāfijai – dziedātājs un modelis vienkārši nodemonstrē savus mīļākos vingrojumus, deju atstājot šova „Dejo ar zvaigzni” ziņā. Bet tas nekas – Riva vismaz nav resns. Un ir sniedzis koncertu „Spicē”.

Iepriekšējā kārtā žūrija viņam laipni mēģināja norādīt, ka varbūt labāk palikt pie modeļa karjeras. Arī šoreiz neko vairāk kā uzslavas par centību viņš nedabūja, kaut Ievai Kerēvicai bija pat veltījis dažas īpašas dziesmas rindas: „Tell me how it is to be high in such low place?” Ieva Kerēvica dziedātājam novēl vairāk laika, bet EK viņam novēl kļūt par modeli, jo Jāņa Junkura piemērs rāda, ka no modeļa viegli pārprofilēties par deputātu, bet pēc tam vaļā visi ceļi uz sliežu biznesu. Un uz Eirovīziju arī var atnākt.

Līdz ar šo žūrija iet prom, jo zēniem tagad būs jādzied, bet Ievai Kerēvicai – beidzot jāizguļas. Bieži negadās sacīt, ka visjēdzīgāk runājis Dons, bet šoreiz tieši tā bija. Tiesa, saprotu, ka tas cieši saistāms ar faktu, ka viņš runāja no sirds, nevis caur sava tekstu autora Ingus Bērziņa muti.
Bet Bet, Prāta Vētras un Dona priekšnesumi tika ieturēti īstā televīzijas garā – televīzijā sanākušajiem ļaudīm priekšā tika nolikts televizors, kurā tik rādīti iepriekš safilmēti ieraksti. Vienā no tiem, piemēram, Guntars Račs plātīja muti. Pasaules apceļotājs Andris Kivičs zināja stāstīt, ka pasaulē tā dara, jo ir par maz laika uz skatuves uzstumt bungas. Noskatījāmies Prāta Vētras jaunā singla ierakstu, kurā Kaupers dziedāja, ka tad, kad viņam ir auksti, viņš gribot apēst sniegu. Ko? Kurš ēd sniegu tad, kad ir auksti? Nav jau tā, ka es nebiju šo dziesmu dzirdējusi iepriekš. Biju, biju. Diemžēl jau pirms kādiem desmit gadiem.

Iespējams, televīzijas skatītājiem gar degunu gāja visi Bebra iznācieni. Bebrs mēģināja uzjautrināt publiku, dziedāja un uzdeva mīklas, kā arī tēloja ledusskapi, mikseri un blenderi, bet lielākoties – vienkārši cirvi. Vislabāk tomēr būtu, ja Supernovā uzsprāgtu nevis žūrijas mozgas vai Ābelītes trompete, bet gan tas Bebrs ar visu savu celmu.

Savs priekšnesums bija arī Artūram Mednim, kurš, balstoties uz sociālo tīklu haju, paredzēja, ka uzvarēs Aminata, otrajā vietā būs Markus Riva, bet pārējie saņems vien Kurvīša balvu. Tā arī notika, tāpēc nākamajā žurnālā „Dziednieks” lasiet interviju ar šamani Medni. Cerams, ka līdz tam laikam Kerēvica būs tikusi ārā no Aminatas dvēseles. Un Kivičš būs sadevis pa purnu Bebram.



Dons aplūko savu uzstāšanos


Andris Kivičš ar EK

šorīt piecēlos ar revolucionāru garastāvokli un tā vietā, lai to izlietotu dzeršanā un klaigāšanā, ar iepriekšējā texxxtu prikida ienaidnieku pavāru ivāru vienojāmies, ka ir pienācis laiks izmaiņām dzīvē, tapēc arī ir klāt texxxtu jaunais, superīgais prikids: lieli burti un kreisajā pusē gan pēdējo texxxtu saraksts, gan aclēgas vārdi, kas palīdzētu Jums atrast noderīgāko. jebkas, kas Jums patīk - orālais sekss, kants, televīzija - viss ir šeit. pārfrāzējot valsts prezidentu hosni mubaraku - paldies par pavāram ivāram to.

šonedēļ gribēju rakstīt par to, kā pirmdien čaks noriss dzinās pakaļ dimantu zagļiem, taču trešdiena manos plānos ieviesa korekcijas - šoreiz par interviju ar andri kiviču žurnālā "ieva". "andrī apvienojies viss, ko var vēlēties," kaut intervija iesākta tieši šādi, tas tomēr nav salkans sūds, bet gan stāsts par šmigu, vecenēm, bērnu, vecākiem un sportu.

to, ka šis prozas darbs kļūs par manu tuvāko nedēļu favorītu sapratu, tad, kad andris izrāva man vārdus no mutes: "īstenībā neesmu nekāds dzērājs, vienkārši daru to spilgti." andri, pārstāj raut no mutes! domāju, ka šis teikums daudziem ir atbilde uz jautājumu par to, kas mēs vispār esam un ko darām. un tiešām nesaprotu, kāpēc šis citāts vēl nav kļuvis par interneta grāvēju (to retvītoja tikai 6 no maniem sekotājiem), bet kasjauns.lv intervijas atstāstā minētais fakts, ka kivičs sadevis taurē sievai, jo vīriešiem arī ir jūtas, ceļo no rokas rokā kā tāds vecs cepums.

alkohols nav vienīgais pārtikas produkts, ko andris pieminējis intervijā. viņš stāsta, ka viņa piecgadīgais dēlēns vislabprātāk mielojas ar kokakolu un tic-tac dražejām. diezgan stilīgi, vecenes tā var nocopēt, arī pārgājienos viegli paņemt līdzi, šie pārtikas produkti dabūjami apmēram jebkurā valstī, bet domāju, ka andrim un viņa bērna māmiņai danai dombrovskai vajadzētu piedomāt pie bērniņa uztura, jo baidos, ka šādā veidā nav iespējams uzņemt vajadzīgos vitamīnus, minerālvielas un taukus. bet ne jau mans dārziņš! salīdzinājumam andris stāsta, ko pats ēdis bērnībā - kafejnīcā "sigulda" mielojies ar eklēriem un kakao. WTF?! visi, kas nav dzimuši deviņdemsitajos, zina, ka tā bija vieta, kur jāēd picas (parastā dienā - siera pica, svētku dienā - peperoni). simt procenti, citi bērni andri par to apsmējuši un mēģinājuši aiz kājām iestūķēt podā, tā andris sācis nodarboties ar sportu, lai ļaundariem varētu sadot taurē. un pareizi darījis.

kaut arī smalki cilvēki saka, ka viņus interesē tikai šostakoviča pēdējais remikss, tomēr visiem patīk arī uzzināt, kurš ar ko guļ, un šie cilvēki, uzzinājuši, ka kivičam ir jauna draudzene, steidz meitenes profilu aplūkot draugiem.lv. iespējams, interviju neizlasītu tik daudz cilvēku, ja liela daļa no tās nebūtu veltīta visām andra sievietēm pēc kārtas.

reiz andrim bija draudzene ilzīte, kura saslimusi ar smagu slimību. "kā meitene saslima, tā kivičs viņu pameta," rakstīja pidarass millers un par to norāvās pa purnu. īstenībā andris atbalstīja meiteni visu ārstēšanās laiku, un tikai pēc tam, kad meitenes veselība atkal bijusi vairāk vai mazāk kārtībā, viņi jutuši, ka kaut kas vairs nav un it`s time to finish. mirklī, kad intervētāja pavaicā, kāpēc cilvēki šķiras, rodas iespaids, ka viņai ir četri gadi, tātad mazāk nekā andra kiviča dēlam. pirmkārt, man šķiet, ka iemesli būšanai kopā būtu jāmeklē daudz rūpīgāk nekā atbilde uz jautājumu, kāpēc šķirties. kāpēc šķirties? tāpēc, bļin, ka zajebala no zajebis tālu nekrīt - zajebis, zajebis un te pēkšņi zajebala, dura! viss!

arī par viņa sievas un bērna mātes danas attiecībām dzeltenā prese melojusi: "kā meitene palikusi stāvoklī, tā kivičs prom!" īstenībā andris ar danu izšķīries apmēram gadu pēc dēla dzimšanas, ar savu bērnu pastaigājies sešas stundas dienā un cēlies naktī, lai viņu pabarotu, karoče, bijis lielisks tēvs, un vēl aizvien tāds turpina būt, turklāt attiecības ar bērna māti esot draudzīgas. un te es vairs neatceros, vai millers pa tauri dabūja tāpēc, ka sadirsis par ilzi, vai danu, vai vienkārši tāpēc, ka ir lohs.

pie pārtikas produktiem intervijas laikā andris atgriežas atkal: "skumdina, ka cilvēki neko nezina, bet jau izdarījuši spriedumu: kivičs pārnācis mājās, atvēris ledusskapi, konstatējis, ka nav kečupa, un sadevis sievai pa galvu..." kā jau minēju iepriekš, latvijas internettelpu kā tāda lēta mauka apskrējusi ziņa, ka kivičs sitis sievu elīnu (jā, šī ir jau pēc danas), jo arī vīriešiem ir jūtas. "ievā" kivičs skaidro sīkāk - elīna smagi ņirgājusies gan par danu, gan par abu bērnu, piemēram, pālī sagriezusi kiviča jaunākā bildi un nosaukusi viņu par izdzimteni. un es tiešām nesaprotu, kāpēc vīrietis nedrīkstētu par to meitenei iedot pa seju. es pat teiktu, ka drīkstētu ielauzt ribas un nekad vairs nesatikt. idiotisms ir īpašība, nevis dzimums. andris gan uztraucas, ka sievietes metīsies aizstāvēt elīnu. nē, andri, nē, es Tevi atbalstu un vienīgais iemesls, kāpēc nevarētu darīt tāpat kā Tu (ieklopēt veceni ar savām vīrieša rokām), ir fakts, ka neesmu vīrietis gluži obejktīvu apstākļu dēļ - hromosomas tur šuri muri, un es piedzimu kā vecene.
piedod, aivar! (c) solveiga no ugunsgrēka

ar elīnu viss, paldies dievam, cauri, tagad andra dzīvē ir jauna sieviete, kura gan intervijā diemžēl izlasīs, ka andris nevar sacīt, ka viņu no sirds mīlot, jo sirsniņu pamatīgi iedragājušas iepriekšējās attiecības: "esmu skrējis lietus pret kalnu asarām acīs, izkliegdams viņas vārdu." kas gan būtu domājis, ka billijas maiersas dziesmas "kiss the rain" liriskais "es" ir kivičs!! šobrīd viņš no sirds mīl tikai savu mammu un dēlu, pat ne tēvu, kurš viņu bērnībā vedis uz kafejnīcu "sigulda".

pirms intervijas izlasīšanas man šķita, ka man ar andri nav pilnīgi nekā kopīga, bet izrādījās, ka tā vis nav. arī es neesmu dzērāja, bet vienkārši daru to spilgti, un mūsu definīcija par to, kādam jābūt īstam vīrietim, lielā mērā saskan: "man patīk veči, kas no krūtīm spiež simtastoņdesmit kilogramu, bet reizē ir emocionāls un īstajā brīdī var arī sirsnīgi parunāt un izraudāties." tātad mūsu abu ideālais džeks ir rokijs balboa.

Pirmkārt, prieks atkaltikties texxxtu jaunajā sezonā, kas ar nelielām izmaiņām turpina iesākto darbību. Otrkārt, Elīna Kolāte šonedēļ man deva divas izvēles iespējas par ko rakstīt – vai nu par seksuāli nelaimīgiem jetijiem, vai arī par Andri Kiviču. Kaut arī fantāzijas tēma man ir ļoti tuva, tomēr daudz tuvāki man ir pašmāju idioti, tāpēc, paliekot lojāla pret latviešiem, es izvēlējos rakstīt par plašās aprindās zināmo ex-dziedātāju Andri Kiviču jeb rakstu „Iereibis Kivičs jož pēc bezmaksas kurpēm”, lai gan beigās secināju, ka šī izvēle bija kļūdaina.

Kas gan īsti ir Andris Kivičs? Kāds labs draugs man nesen teica, ka bērnībā jau visiem kaut nedaudz patika Ozols, un man šķiet, ka bērnībā arī visiem bija kaut nedaudz pielipušas Z-Scars melodijas. Bet, kad saruna ir par Andri Kiviču, tā pilnīgi noteikti nav saruna arī par mūziku. Saruna par Andri Kiviču nozīmē diskusiju par vislabākajiem veidiem, kā padarīt sevi par idiotu pēc iespējas lielāka skaita cilvēku priekšā, un Andris Kivičs šai jomā, visticamāk, ir speciālists. Vispirms jau novērojums, ar kādu neregularitāti Andrim mainās mūža „īstās un vienīgās” sievietes, bet tas vēl būtu nieks, jo reti kuram no mums dzīvē ir izdevies apprecēties ar pirmo mīlestību. Tas, kas ir vērā ņemams, ir veids, kā viņš šīs mīlestības cenšas pierādīt. Es nezinu neko daudz par Andra pirmo sievu Ilzi Ieviņu, bet šķiršanās no šīs sievietes, iespējams, bijusi Andra Kiviča dzīves nopietnākā kļūda, ja vērojam, kas ar šo cilvēku ir noticis vēlāk. Rakstot googlē vārdu „kivičs”, man automātiski tiek piedāvāti šādi varianti: „kiviča jaunā draudzene”, „kivičs dombrovska”, „kiviča sievas”, „kivičs latvijai”, „kivičs šķiras”. Un, ja vērojam, ar kādu aizrautību Andris dzeltenajai presei stāsta par katru no savām brūtēm, man patiešām kļūst žēl šī cilvēka, kurš tik izmisīgi vēlas normālu, varbūt pat mazliet vienmuļu dzīvi ar ģimeni, kurā valdītu mūžīga mīlestība un netiktu lietots alkohols, bet tas gluži vienkārši nav ierakstīts zvaigznēs. Pēc tam, kad Kivičs bija atstājis bērnu Danai Dombrovskai, un sapratis, ka arī šī tetra spēle tomēr ir sagājusi ķīselī, tāpēc ar steigu jāsāk jauna, viņš sāka brūtēties ar modeli Elīnu, kura ŠOREIZ nu PATIEŠĀM bija īstā, un šīs, manuprāt, bija visīpašākās slavenību attiecības visā atjaunotās Latvijas vēsturē. Sāksim jau ar to, ka pāris bija apņēmies nelietot alkoholu, tāpēc turpmākie notikumi šķiet vēl dīvaināki, ja ņem vērā, ka tie risinājušies skaidrā. Pēc tam, kad abi bija aši apprecējušies, Andris Kivičs uzsāka rakstīt dienasgrāmatu dzeltenajā presē, kur aprakstīja visas savas un Elīnas gaitas, tai skaitā faktu, ka, kamēr viņš pats uz poda kakā, viņa sieva Elīna pie izlietnes tīra zobus, tādā veidā demonstrējot savu bezgalīgo uzticību viens otram. Kaut kad pa vidu Elīna bija izpļāpājusies dzeltenajai presei, ka Andris viņu esot iekaustījis, bet nākamajā dienā ņēma visus vārdus atpakaļ, un teica, ka samelojusi, jo vēlējusies tikai Andrim mazliet ieriebt, lol. Jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, ka Andris arī šīs attiecības sludināja kā pēdējās viņa dzīvē, tomēr jau neilgi pēc kāzām lietas kļuva aizdomīgas. Pirms kāda laika Andris devās strādāt uz Džērsiju, un, lai gan runas par šķiršanos noraidīja, tomēr bildēs ar smukām meitenēm Andrim gredzenu pirkstā nevarēja manīt. Un, protams, galu galā tomēr atklājās, ka arī šīs laimīgās attiecības ir izjukušas.

Šobrīd nav īsti skaidrs, ar ko nodarbojas leģendām apvītais mākslinieks Andris Kivičs. Esot manīts krogā ar kādu jaunu dāmu, bet šoreiz pie altāra vēl nav aizvedis, un arī stāvoklī viņa neesot. Tāpēc šis raksts bija iepriecinājums, ka ar mūziķi viss ir kārtībā – viņš joprojām nodarbojas ar sevis apkaunošanu publiski. Vispirms jau gribētu izteikt atzinību, ka pašmāju slavenības savā starpā sacenšas par apaviem nahaļavu, tas patiešām brīnišķīgi. Otrkārt, arī stāsta varonis ir izvedis tēlu līdz galam, un uz pasākumu atnācis pillā, jo esot saticis kādu sen neredzētu draugu. Jāsaka gan,ka alkohols vienmēr ir attaisnojums. Ja godīgi, tad šobrīd es piekrītu Elīnai Kolātei, ka vajadzēja izvēlēties rakstu par jetijiem-maniakiem, jo tad vismaz varētu paspriest par to, kā gan jetiju mātītei izdevies izvarot vīrieti, ņemot vērā, ka vīriešiem, lai nodarbotos ar seksu, taču nepieciešama erekcija. Šis raksts man galu galā izrādījās tikpat tukšs, cik Andra Kiviča sirds.

Kam es iesaku izlasīt? Lai šis raksts kalpo par mierinājumu visiem tiem, kuri ik pa brīdim skumst, ka viņu dzīves nav izdevušās.