Sestdien 1987. gadā dzimušās AK un EK nezināja, kā labāk pavadīt vakaru, tāpēc devās uz Muzikālās bankas sarīkojumu Ventspilī. Uz lielkoncertu bija salasījusies visa pilsēta un pat daži mežcirtēji no Ugāles, kas sevišķi skaudri lika izjust Olimpiskās halles neveiklo plānojumu – bija viena tualete, uz kuru rindā stāvēja sešreiz vairāk cilvēku nekā klubā „Piens” nedēļu pēc atvēršanas. Citi tikmēr drīzāk nevis pārvietojās uz kādu galamērķi, bet gan vienkārši murcījās, jo ar neapbruņoti aci īsti nebija saprotams, kur vispār jāiet. Tribīņu kautrā drebēšana sevišķu drošību neradīja, tāpēc apsēdāmies, sākām dzert un rakstīt, kā arī saglabājām mieru un gaidījām, līdz mūs glābt ieradīsies NATO karavīri.

Pulksten septiņos pēc Latvijas, nevis Ventspils laika pašmāju Barbara Streizande - Baiba Palkavniece - uzsāka flirtu ar publiku un iepazīstināja ar žūrijas locekļiem, no kuriem 6 uzreiz pēc tam pameta zāli (nejaukt ar zāli). Toties viņu vietā nāca 2 jefiņi, kuru uzdevums bija ne tikai asprātīgi pieteikt dziesmas, bet arī izmērīt publikas gaviļu skaļumu. Koncertā tika atskaņotas gan tās dziesmas, kas piedalījās paraolimpiskajā konkursā, gan dziesmas bez sevišķas nozīmes. Pēc pirmajām bija svarīgi izmērīt publikas prieku, bet pēc otrajām abiem džekiem bija vien atļauts mērīt, kuram garāks. Diemžēl ar šo uzdevumu puiši galā tika sūdīgi, jo nemitīgi jauca trokšņa un citus mērījumus.

Šovu atklāja trio - terjers Rasels, tirliņš pidženē un Sabīne Berezina , kas, gods godam, bija krietni notievējusi un arī nekautrējās to izrādīt, uz skatuves atsedzot sportiski izstīdzējušo vēderu visā tā godībā. Dzirdot grupu „Debesu durovas”, uzzinājām, ka nāve – tās vēl nav beigas, jo trends atdarināt „Prāta vētru” pēc krustā sišanas ir atkal augšāmcēlies. Atliek vien sacerēt melodiju hop-hop-la-la-la-la-lā stilā, paņemt akordeonu un dziedāt Kaupera (nejaukt ar Kauperu dvīņiem) balsī. Priekšnesums gan tiek noslēgts nevis ar jautru palēcienu gaisā, bet pārliecinošu un reizē seklu ietupienu ceļos, iezīmējot drīzāk Ivo Fomina rokraksta aprises. Pēcāk tiek pieteikts slavenais Jersikas orķestris, kura laikā brāļi Auzāni atklāj, ka sinhroni ir tikai viņu uzvārdi, jo dejas solis vienlīdz spoži galīgi nevedas. Vecais Auzāns, nespējot pierunāt jaunāko samazināt abarotus, mēģina klusi nosvīst aizskatuvē.

Brīvs brīdis, lai nožāvātos un garlaikoti sev par prieku paplivinātu Ventspils pilsētas karodziņu, jo uz skatuves viena no žūrijas loceklēm ir nolēmusi veikt skatītājiem neizteiksmīgu un pasaulei nevajadzīgu džeza balādi. Ventspils lepnums un rītdiena – Roberts Pētersons – joprojām nav atradis savu identitāti, jo ģērbjas kā hipsters, Positivusā klausoties Mumford and the suns, uzvedas kā rokstārs festivālā „Sinepes un medus”, bet dzied šlāgeri kā Normunds Rutulis Bauskas zaļumballē, naivi cerot, ka viņš jau nu pa muti šoreiz nedabūs. Dziesmas beigās uz skatuves tiek spļauti Rammstein cienīgi uguņi, radot draudus dzīvībai, jo grēka izcelšanās gadījumā mēs ātri vien sadegtu elles liesmās un būtu spiesti lūkoties, kādā ķermenī pavadīt nākamo dzīvi.

Čigānu disko apvienība Musiqq skatītājus informē par to, ka Andris Ērglis ir vīrietis, un šis dziedātājs to tikai apstiprina, pusi savas dziesmas maskulīni un drošsirdīgi gaisā tirinot vienu roku. Grupa Astro`n`out dročī paši par savu ambietu, un to novērtē Ingus Ulmanis, kurš paziņo jaunajai māmiņai Mārai Upmanei – Holšteinai, ka viņa ir kā liels zilonis.

No teātra izlīdis arī Dzelzs vilka bundzinieks Mārcītis , kurš klausītājam piedāvā vakara šķībāko dziedājumu kopā ar meiteni, kas tērpusies Apvienotās Karalistes treniņtērpā. Pēcāk par šo izgājienu viņš tik izslēgts no grupas „Dzelzs vilks” vai arī izslēgts vispār.
Musiqq dziesmas laikā skatītāju zālē izvirst ekstāzes vulkāns, un, kamēr sajūsmas lava veļas pāri galvām, šķiet, sāk drupt ne tikai Lemberga gudrības zobs, bet arī tribīnes. Abi laucinieki veikuši apvērsumu latviešu gramatikā, katru „m” trīskārt pagarinot. Kopš Musiqq laikiem vārds „mamma” jāraksta kā „mmammmmmma”. Filologi savu atklājumu prezentē sarkanā prikidā, kuru pasākuma vadītāji nekavējas salīdzināt ar kaut ko pavisam negaidītu – sārtām puķēm!
Trešdaļu starpbrīža pavadām, mēģinot loterijā vinnēt iespēju tikt ārā no zāles, lai nokļūtu pie bāra, kur baltvīns tiek ieliets nevis kristāla glāzēs, bet gan plastmasas pudelēs. Laicīgi atgriezāmies zālē, lai uzzinātu, ka vairākiem cilvēkiem ir tik lielas pakaļas, ka ar tām dabūjam pa galvu, kaut arī bijām mierīgi apsēdušās savās vietās, kamēr jūs palikāt savās.

Otro cēlienu atklāj Ivo Fomins ar dziesmu, kurā figurē atskaņas „kājām – gājām - mājām”. To viņš atkārto divdesmit piecas reizes, bet viņa sieva tikmēr kaislīgi un jautri lūr telefonā. Kaut arī Debesu Durovas mēģināja nopizģīt no Fomina liekšanos ceļos, tomēr Ivo pierāda, ka viņš ir īstens jomas lietpratējs un viņam nebūtu nekādu problēmu uz ceļiem dzīvot, kamēr citi, kājās stāvot, mirtu.

Operdīva Sonora Vaice kopā ar Tenoru Ķirsī pēc ilgām diskusijām nonākuši pie idejas dibināt Pussy duetu, lai izpildītu hita cienīgu āriju ar liriku „Ņau, ņau, ņau”. Aiša kopš izgāšanās Eirovīzijas finālā uz skatuves netīro veļu mazgāt ir pārtraukusi. Tā vietā pasākusi piedziedājumos kliegt. Silti iesakām mest kaunu pie malas un vēl pāris reižu piestaigāt pie vokālā pedagoga brīžos, kad viņš nav aizņemts, skolojot Mārcīti no grupas Ryga. Tikmēr pēkšņi pamanām, ka fotogrāfa pienākumus zālē pilda aizdomīgi veselības ministram Guntim Belēvičam līdzīgs tips. Varbūt viņš fotografē ar rentgenstariem, cenšoties gūt plašāku ieskatu Latvijas iedzīvotāju veselības strāvoklī? Par rentgena attēlu tuvāk cilvēkam būt nav iespējams, tāpēc uz skatuves kāpj Ingus Guntis Kārlis Ulmanis, lai izpildītu 1956. gadā radīto folkroka stūrakmeni „Tuvu, tuvu tuvāk vēl, ko vēl var vēlēties? Vēl var vēlēties tādu fotoaparātu kā Guntim Belēvičam”.

Īstas rokdziesmas dvēsele neapšaubāmi ir ģitāras solo partija, kas salipināta kopā no nejauši atrastām skaņu daļām un tiek izpildīta ar sāpju pilnu rožu, no kuras asaras notraukt metas grupas solists, grūvīgi tirinoties. Arī šādu dziesmu šajā vakarā netrūka, un visas šī solo partijas uz saviem pleciem iznesa neviens cits kā virtuozais Armands Alksnis-Jaunalksnis. Konkursu noslēdz dons Artūrs Šingigejs, kura dziesmas melodija kā parasti lieliski izceļ dzejnieka Inga Bērziņa daudzslāņaino liriku. Dziesmas beigās viņš klēpī ieceļ mazu meiteni no zāles, atklājot skatītājiem, kā izskatās, kad piedzimst bērns.

Vislabāko vakara priekšnesumu, protams, sagādāja uzgriežamā vista Aivars Lembergs, kurš ātri norepoja, kas Ventspilī ir paveikts, par svarīgāko notikumu atzīstot sava gudrības zoba izraušanu. Otrais labākais priekšnesums izdevās Rīgas Doma zēnu korim, kas izpizģīja Pink Floyd ziņģi „Another Brick in the Wall”. Blondais puisītis otrajā rindā izskatījās tā, ka varētu sadot pa muti visai Bauskai, Normundu Rutuli ieskaitot. Tā kā tā ir rokmūzika, kalbasīja pat AK mīļotais Sandis Vanzovičs.

Tā kā Ventspils ir pilsēta ar rītdienu, ticam, ka tieši rītdien tiks uzsākta linča tiesa par Lemberga hercogistes simbolu zaimošanu – ar neskaitāmiem Ventspils papīra karodziņiem tika izrotātas atkritumu urnas, bet nelaimīgākie karogi tik sapluinīti un nomesti zem ļaužu kājām, lai tur sagaidītu savu nāvi. Konkurss noslēdzas ar loģikas paraugstundu, vadītājiem paziņojot, ka tad, kad tiks nosaukts 4. vietas ieguvējs, skatītāju apziņai atklāsies vēl neapjausti horizonti. Proti, būs zināms pirmais trijnieks!

Pirmoreiz dzīvē netikām uz banketu, bet, izrādās, bēgot no lāča, ieskrējām drošā aliņā, jo ēdiens nožēlojamā kārtā esot beidzies jau pēc 40 minūtēm. Gan jau dzērieni vispār par savu naudu bija jāpērk. Baigā jau nu balle! Tāpēc tā vietā, lai postotu rentgenfotkas ar Rutuli un Šingigeju, pastāstīsim par citiem apmeklētājiem, kuri arī netika nogaršot tās pāris Lemberga atmestās desmaizes. Vispār tās desmaizes viņš pats būtu apēdis, ja ar zobiem viss būtu kārtībā.
Pārsvarā banketā bija sapucējušies pāķi. Tradicionālās meitenes vasaras kleitiņās, kuras, lai sasildītos, ir spiestas visu laiku iet ārā pīpēt, kā arī dāmas kostīmos, kas klasificētos kā smart casual, ja vien nebūtu klāti ar raibām puķēm. Absolūtu modes teroristu atzinību izpelnījās kungs spīdīgā zīmola Jack Daniels pogājamajā kreklā, kas rotāts ar krustu, par kādu lielāki redzēti tikai Lietuvas Krusta kalnā. Kungs bija apveltīts arī ar lieliskām manierēm, laukā uzrunājot dāmas ar komplimentu: „Iedod paturēt savu cigareti!”.

Nobeigumā vēlamies uzbraukt Ventspilij, jo gulējām viesnīcā bez apkures un arī internets noplīsa, kā rezultātā texxxtu publicēt varējām tikai šodien. Arī gaiss tur ir hujovijs, jo, atbraucot mājās, no sejas varēja nokasīt melnus putekļus.
Par atbalstu sakām paldies labvēlim, kurš publiski nevēlējās atklāt savu identitāti, bet nodrošināja mūs ar pasākuma ielūgumiem, viesnīcu, vakariņām, brokastīm un mājupceļu.


AK un EK atpūšas pēc lielkoncerta

Ievainots karodziņš

EK pie musora, kas rotāts ar Ventpils karodziņiem

Šonedēļ visiem tiem, kas jauca Snoudenu ar Čalovski, beidzot pienācis laiks iemācīties, ka Snoudens ir amerikānis, kas sabiedrībai pastāstīja, ka ASV ir cūku valsts, bet Čalovskis ir “noziedzies urlēns”, kas piedalījās datorvīrusa izstrādē, kā rezultātā viņam būs jābrauc ekskursijā uz šo iespēju un demokrātijas zemi. Protams, kamēr Čalovska kungs nav notiesāts, viņš skaitās nevainīgs kā Lembergs, kurš ir nevainīgs kā Jaunava Marija, kurai tomēr kaut kādā veidā piedzima dēls.

Čalovska gadījums Latvijas sabiedrību satrieca divos pīšļos: vienā pīslī bija “Brīvību Denisam!” ļaudis, bet otrā - “Kam mums tas noziedzies urlēns vajadzīgs?” purni. Vēl ir arī ar veselo saprātu apveltīti ļaudis, kas ir kaut kur pa vidu, bet veselais saprāts netvīto, tāpēc par viņiem es neko nezinu.

Čalovska atbalstītāju vidū ir advokātu armija, kas bez maksas vazā viņu par Eiropas Cilvēktiesību Tiesām, desmit cilvēku lielais piketētāju pūlis un Denisa māmiņa. Deniss pats sirgst ar Pelnrušķītes sindormu un apgalvo, ka viņš nemaz nemāk nekādu vīrusu uztaisīt un prot lietot tikai Internet Exploreri un Microsoft Paint. Man ir tāds čujs, ka viņš tāpat kā diētiskā kokakola izliekas par to, kas nav. Turklāt FBI rīcībā it kā esot pierādījumi tam, ka par Imantas hakeri dēvētais hakeris bijis vīrusu shēmas melnstrādnieks, kas uzprogrammējis kaut kādu čerņu, par ko arī saņēmis naudu. Tādās sistēmās mēdz būt arī mūļi – ļaudis, kas pilnīgi neko nerubī, tikai izņem naudu no konta un iedod patiesā labuma guvējam. Deniss nav mūlis. Labi, ka tā, jo tas būtu drausmīgs pazors.

Galvenais Denisa advokāts ir Saulvedis Vārpiņš. Saulvedis ir pret Čalovska izdošanu un pirms dažiem gadiem bija pret Abrenes atdošanu. Tātad viņa nepatīk dot, jo viņš nav sociālists. Ir vairāki iemesli, kāpēc Čalovska kungs nebūtu jāizdod. Pirmkārt, pastāv risks, ka cietušais tiks mocīts, jo ASV ir spīdzinātāju zeme. Man gan pašai pieredzes nav, bet saprotu, ka Latvijā visādu pratināšanu laikā apsūdzētais tiek cienāts ar rožu pesto, fonā skan Noras Džounsas valgais vokāls, beigās visi kopā aiziet uz baletu. Amerikā tikai sit un bļauj. Arī izdevēji sajutuši šādas briesmas, tāpēc paprasījuši FBI, vai Čalovskim būs pilns cilvēktiesību komplekts un vai tiesa būs taisnīga. Es iedotu tiem ASV džekiem kādus 5 dolārus, ja viņi atbildētu: “Mēs grasāmies skrāpēt Čalovski, kā arī likt gulēt uz ērkšķiem. Taisnīga tiesa? Nu, kā būs, tā būs. Tad redzēs.” Tā tomēr nenotika – amerikāņi apgalvo, ka viss būs ok, turklāt apsūdzētajam būs tā brīnišķīgā iespēja izciest sodu Latvijā, nevis Abugraibā.

Otrs iemesls, kāpēc šim kungam nevajadzētu braukt ekskursijā uz ASV – viņam tiks piespriesti 67 gadi cietumā. Līdz šim nešpetnākais sods par datorķezu veidošanu ir bijis apmēram 3 reizes mazāks, bet tas tā. Un man šķiet, ka hakerus cietumā varētu cienīt, neciena pedofīlus, tā kā nevajag nokārt degunu.

Trešā lieta – Čalovskis vispār ir nevainīgs biojērs, un, ja var izdot viņu, tad var izdot trešdaļu Latvijas iedzīvotāju, jo visiem ir nelegālas programmas datoros un nokačāts jaunais Daft Punk albums. Jā, vīruss, kurš sabombījis miljons datoru, tiek salīdzināts ar nelegālu Microsoft Paint.

Punkts četri – Denisa izdošana ir Latvijas valsts pazemošanas akts. To es nezinu, bet es zinu, ka ir tāds līgums, kur Latvija ar ASV vienojušās, ka viena otrai dos žuļikus, un, manuprāt, pohujs par līgumu ir pazemojošāks nekā izdošana. Tiesa, līgumu neesmu lasījusi, un var jau būt, ka tur ir rakstīts, ka nekas nav jāizdod (bet tas būtu stulbs līgums). Ja tā ir, tad ASV šobrīd veic sevis pazemošanas aktu.

Monētas otrajā pusē sēž ļaudis, kas uzskata, ka šis bīstamais noziedzinieks ir jāizdod un viņam jāsaņem pēc nopelniem vai vairāk. Šis sabiedrības grupas līderis ir Nacionālās Apvienības Jānis Iesalnieks, kurš pie sabiedrības vērsies ar jautājumu, kam mums tas noziedzies urlēns vajadzīgs. Manuprāt, džeks ar krutām programmēšanas spējām būtu vajadzīgs daudz kam. Piemēram, varētu uztaisīt to elektronisko vēlēšanu sistēmu vai vismaz atvērt savu internetkafejnīcu. Kaut arī pats apgalvo, ka neko nerubī, viņš jau nav stulbs. Viņš ir prasmīgs čalis. Vienalga, vai noziedzies urlēns, vai dusmīgs čigānzēns. Ja ar viņu, teiksim, Katrīne Pasternaka veiktu audzinoša rakstura pārrunas, kurās tiktu paskaidrots, ka zagt ir slikti , iespējams, viņš kļūtu par vietējo Nokiu un Latvija atdzimtu kā Fēnikss no velniem. Grūtāks jautājums ir par to, kam mums tas Iesalnieks vajadzīgs. Tas ir gandrīz kā nakts vidū pamodināt un pajautāt, cik ir pulkstenis. Uz sitiena nevarēšu atbildēt.

Beigās nolemts Denisu izdot, par ko ir sašutuši viņa aizstāvji, kā arī piesolījuši to atcerēties nākamajās vēlēšanās. Pret sava čomaka izdošanu balsojusi kolorītā Reformu Partija, bet iespēju paklusēt beidzot izmantojusi Žanete Jaunzeme Grende, kas todien pildījusi vien dekoratīvu funkciju. Tā kā tā ir visai jautra kompānija, tad ceru, ka tomēr mums pietiks spēka līdz nākamajām vēlēšanām to aizmirst, jo citādi Saeima būs jāatlaiž nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Nespēju noticēt, ka to tiešām rakstu, bet Ivars Ījabs ir normāls čalis – viņš saka, ka štrunts par to balsošanu, ja jau tiem reformistiem tik ļoti kremt tā izdošana, lai pagroza likumu tā, lai šādi notikumi vairs nevarētu atkārtoties. Vai tas nozīmē, ka Ivars ir uzņemts Texxxtos? Pagaidām ne, bet es domāju, ka mums būtu, par ko paklusēt, kad kādreiz nejauši saskriesimies kādā sorosīdu diskusijā.

Tautas kalpi izdod Denisu un advokāts Saulvedis norāda uz iespēju, ka lidostā Čalovski jau gaida lidmašīna ar uzsildītu motoru, lai apsūdzēto vestu uz spīdzināšanas zemi. Ja tā tas ir, domāju, ka būtu jāsabar tas, kurš lidostā ir galvenais, jo motoru ierubīšana, kamēr pasažieris nav ne tuvumā, ir lieka degvielas tērēšana. Labā ziņā ir tā, ka šo spirituālo ceļojumu uzsauc ASV. Tas ir labi un ļoti svarīgi – neskaitāmas reizes esmu domājusi, vai gadījumā, ja es savārītu sūdus, man būtu jāpērk biļete braucienam uz tiesu, vai to tomēr man kāds uzsauktu. Ja tas notiktu Rīgā un es būtu pensionāre, Ušakovs uzsauktu, tas skaidrs, bet garāku ceļojumu izmaksu segšana līdz šim ir bijusi mīkla. Tagad zinām.

Visā šajā vampīru sāgā ir viens jautājums, uz kuru gribētu, bet nevaru atrast atbildi – kāpēc Čalovskis ir jāizdod tieši ASV? Ar vīrusu inficēts viens miljons datoru, 40 000 no tiem atrodas ASV. Tātad 4% cietušo ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Kāpēc ir jāizdod tieši šai valstij? Un vai pēcāk Deniss tiks izdots tiesāšanai arī citās valstīs, kuru datorus viņš sabojājis? Ja jā, tad beigās tiešām tos 67 gadus cietumā salasīs.

Es domāju, ka ir pienācis laiks beigt pēc labākajām DIY tradīcijām tiesāt gan Čalovski, gan tos, kas viņu tiesā. Un gan jau tie amerikāņi arī neko tur nenotiesās. Atbrauks septembrī Dalailama uz Latviju, tad gan visi dabūs pēc nopelniem.

Lai arī Textu pamatmērķis ir izkonkurēt Letu, ziņas radot, nevis tās atgremojot, kā to labpatīk darīt vairumam ziņu portālu, mums drusku tomēr patīk arī veltīt savu artavu visādām masu psihozēm, masu neirozēm un masu veģetatīvajām distonijām. Vakar atkal vienu no tādām aizsāka akcija “KONY 2012” (attiecīgais viģiks), un tā kā pat pilngadīgais Džastins Bībers ir paudis savu atbalstu šim uztraukumu pilnajam skandāliņam, arī mēs par to nedrīkstam klusēt.

Tātad: ir tāds Ugandas ziemeļos dzimis kungs vārdā Josifs Konijs (turpmāk textā – nigeru Staļins), kurš, atsaucoties uz Vikipēdiju, ir gorillu grupas līderis un Kunga Pretestības armijas galva. 2005. gadā jau piedalījies Hāgā Starptautiskās krimināltiesas rīkotajā kara noziegumu konkursā “Tu esi pamanīts!”, taču no balvas veiksmīgi izvairījies. Tagad kaut kādu it kā entuziastu apvienība SIA “Neredzamie bērni” ir nolēmuši tomēr nigeru Staļinu 2012. gadā pie tās balvas nogādāt, tāpēc internetos izplata viģiku “Konijs – bērnu zaglis”. Lieta tāda, ka staļinu Nigers darot pāri maziem nēģerēniem, tos ekspluatējot savās armijās. Kamēr baltie vientiesīši spēlē kariņos ar plastmasas ieročiem, tikmēr nigeru Staļins bērniem dodot īstus šaujamos, aiztaupot viņu iztēles pūles. Jā, tas ir noziegums un skandāls, tāpēc ne tikai Bībers, bet arī Klūnijs, Džolija, Teilore Svifta un citi radošās inteliģences pārstāvji ziedo SIA “Neredzamjiem Bērniem” naudiņu, lai justos kā labāki cilvēki. Tā kā pēdējais laiks ir nācis ar daudz jaunām atziņām par radošās inteliģences veselo saprātu, jums būs man jāpiekrīt, ka tas tomēr vēl nav nekāds rādītājs, ja Andželīna par kaut ko “iestājas”. SIA “Neredzamie bērni” ir paziņojuši, ka vēlas darīt nigeru Staļinu populāru, nevis, lai to godinātu, bet gan lai pārējā pasaule arī būtu lietas kursā par notiekošo. Labi, ka ir šis paskaidrojums, es jau grasījos ebay`ā pasūtīt viņa plakātu, ko pielikt pie sienas, un godināt.

Protams, katram meinstrīmam seko kontrakultūra, tāpēc arī Latvijā kaut kāds random pajolis ar gūgles tulkotāja palīdzību ir pārtulkojis kādu tumblr ierakstu (links uz pajoli, links uz pirmavotu), nosaucot to par “īsu rīsērču”. Problēma tāda, ka “Neredzamo bērnu” cēlos mērķus drusku kontradiktē naudas lietas – it kā pērn organizācija no $8.9 miljoniem tikai $2.8 esot iztērējusi tiešiem mērķiem centrālajā Āfrikā, pārējo atstājot algām, transportam, ceļojumiem un filmu uzņemšanai. Viņi ir izlaiduši 11 filmas, visas par nigeru Staļinu (kaut kā ieciklējušies). Ja naudas lietas vēl tā, tad drusku jocīgi it kā šķiet, ka daļa viņu piķa aiziet arī Ugandas valdības armijai. Rekur, piemēram, fotka, kur “Neredzamo bērnu” līderi ar pišķikiem un Sudānas Tautas atbrīvošanas armiju:



SIA “Neredzamie bērni” aizstāv gan Ugandas valdības, gan Sudānas Tautas atbrīvošas armiju, lai gan arī uz šitiem krīt aizdomu ēnas par laupīšanām, izvarošanām, vardarbībām. Pats Konijs jau kopš 2006. gada gan Ugandā nav aktīvs. Nu, viens ir skaidrs – nigeru Staļins ir nelietis, jā, amerikāņi jau gadiem viņu neveiksmīgi cenšas nomušīt (to apgrūtina gan fakts, ka nigeru Staliņs nav nekāda Vitnija, kas par miesassargu izvēlējusies lempīgo Kevinu Konstneru, bet gan paņēmis baru izveicīgu bērneļu, un kurš gan grib galēt mazus bērnus, pat ja viņi paši būtu gatavi nomušīt jebko ras dva). Kāpēc SIA “Neredzamie bērni” ir uz viņu uzēdušies, man līdz galam nav skaidrs, bet, ja kādam ir, piezvaniet Oditai Krenbergai un uztaisiet, lūdzu, beidzot normālu sižetu.

Nu, Konijs ar savu Kunga Pretestības armiju ir patrakojis ne tikai Ugandā, bet arī Kongo Demokrātiskajā republikā, Centrālāfrikas republikā, Sudānā. Tiesa, viss šis ir jau aizsācies 1986. gadā, kad viņš iesācis laupīt un likt par sevi karot nu jau kopskaitā apmēram 66 štukām bērnu. Lai arī armija joprojām ir it kā aktīva, drusku grūti saprast, kāpēc tieši tagad (nu labi, jau kopš 2004. gada) SIA “Neredzamie bērni” ir uzēdušies uz to nigeru Staļinu. Teiksim, amerikāņi varētu uzēsties Ugandai naftas dēļ, kaut arī paši to it kā jau ir paspējuši noliegt un paziņojuši, ka cik tur tie miljardi barelu, ko uzgāja 5-6 gadus atpakaļ, viņus pārāk nepiš. Tiesa, kāds vairs nigeru Staļinam ar to sakars?

Nē, tomēr nebūs nekāda visu izskaidrojoša secinājuma. Es nezinu, kas tur notiek, un būtu ļoti laimīgs cilvēks, ja citi beigtu pietēlot, ka zina. Vispār ar novēlošanos ļoti, ļoti vēlos apsveikt savu vārda māšeli Sandru Veinbergu (links uz vājprātu) sieviešdienā! :* Tā kā nevaru nogādāt puķes, vienkārši uzrakstīšu, ko uzgāju, gūglējot “laba psihene Zviedrijā”:

http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_hospitals_in_Sweden

Labdien.
Pirmkart, atvainojos par to, ka sis ieraksts nebus piepildits ar garumzimem un citiem prikoliem, kas raksturigi latviesu alfabetam. Otrkart, ar texxxtu galvenas redakotres tiesibam ludzu piedosanu par aizvadito tuksho menesi. Vai tas atkartosies? To mes nezinam © Mara Zalite
Vakar man bija planota ekskursija uz alus bruzi, bet, ta ka to nevareju atrast, nolemu rast ekvivalentu vakara piepildijumu un noskatijos raidijumu “Degpunkta”. Un ir tikai likumsakarigi, ka pec ilgas kluseshanas texxxtos atgriezos tiesi ar so. Kapec likumsakarigi? Pirmkart, texxxtu atputas mirklis galvenokart saistits ar manu iekulshanos visai kriminalaas darbibas, logiski, ka no ta visa mani ara var izlikt tikai tads krimikjis kaa “Degpunkta”, kas vienmer sakas ar to, ka “astondesmit septitaja gada dzimusi kolaate nezinaaja, kaa labaak pavadiit vakaru”. Otrkart, pirms daziem menesiem kolegje DJ sanjema aizradijumu no kadas lasitajas par to, ka nav jau labi rakstit par Aleksandru Kurusovu kaut kadu huinju, jo - kaa tad pati DJ justos, ja kads kaut ko publiski uzdirstu kadam vinjai tuvam cilvekam? Lai Juus saostu kontekstu, informeshu, ka ar jauno “Degpunkta” vaditaju Tali Eipuru esam bijushi uz paris randinjiem, tapec otro reizi texxxtu vesture megjinasu darit ko nebijusu – dirst par saviem draugiem (pirmais bija andris skjele). sobrid klausos pet shop boys dziesmu “it`s a sin”.
Isi pirms raidijuma vaditaja mainjas satikos ar Eipuru un vins, labi zinadams, ka varetu klut par texxxtu subjektu, megjinaja man dot majienus, ka nu saksies kaut kas, par ko man njirgt. No nelielaas informacijas devas, kas man tika sniegta, secinaju, ka turpmak Eipurs (blagj, tiesham mulsinoshi rakstit par dzeku, kuram vairakkart esmu teikusi, ka vins ir reali smuks) vadis raidijumu par attiecibam un par to, kaa tas atri risinat (tatad – par naavi), un visticamak raidijuma nosaukums buus “es vinju mileju, bet vins nomira”. Talu no patiesibas jau nebiju.
Tie, kas kadreiz skatijusies televizoru, zina, ka agrak “Degpunkta” vadija kaut kads cits vecis. Kapec nepieciesama raidijuma vaditaja mainja? Kads krasatulja sacija, ka tas varetu but tapec, ka andrejs eekjis ir izdomaajis, ka grib, lai aiz cienjas pret noziedziniekiem vaditajs stavetu kajas, bet ieprieksejie to nav bijusi spejigi izdarit. Bet, pavei, Talis Eipurs nedzer (si ir pedeja reize, kad texxxtos tiek lietots vards “nedzert” kaut kada locijumaa), tapec andrejs eekjis nekaveejas ne mirkli un Eipuru ar savu zvanu parsteidza burkanu vagaa.
Vardu “Eipuram” un “stav” atrashanas vienaa teikumaa jebkados locijumos sakonteji bija tikai pienjemums, tapec devos uz LNT video sadalju, kur noskatijos 27.oktobra raidijumu, lai redzetu, vai tik tiesam vins neapgazas. Iesledzot telljuku, man shoks – reklamas Eipuram ir rozaa krekls, bet no telljuka ekraana manii noraugas zverinats advokats Talis Eipurs uzvalka, var redzet, ka vinjam kaads licis skuuties, bet nav tik traki ka citaam LNT sejaam, kas, kaa izskatas, skujas divreiz diena (es ka dermatologje saku, ka tas nav labi).
Raidijuma sakuma Eipurs skatitaju informe par to, ka si ir raidijuma tiesraide. Tas nozime, ka raidijuma varonji droshi var tvitot par to, ka sobrid cietuma ed putru, un tadejadi parsteiguma moments skatitajiem netiek izjaukts. Talis atceras kadu no ieprieksejiem raidijumiem, kur kaut kads dzeks milotajai sievietei iepisis ar kaju pa galvu, un izradas, ka tas esot izglabis sievietes bernu nakotni. Hmm, es vienreiz pret betona griidu paarsitu galvu. Vai tas kaut ko ir izglaabis? Nee! Daziem shaja dzive ir nenormali noveicies! Talak viss stasts ar baltiem burtiem tiek iegravets uz sarta fona, tadejadi radot asociacijas ar zobiem, kas rotaajas saartaa mutee.
Eipurs jau nav tads, kurs pats stastis stastu, kas atgadina muti, tapec stafeti parnjem vinja draudzene Inese Supe. “Kapec uzreiz draudzene?” varbut prasisit. Ka tad veel izskaidrot sito???




Talak Talis stasta par kadu nodegushu maju, kuras iemitniekiem televizora skatitaji saziedojushi teju seshas shtukas un linoleju. Domaju, ka shaja mirkli visiem jabeidz dirst par to, ka telljuks ir velta laika skjieshana. Stasts nav parak interesants, bet pierada, ka “Degpunkta” nodarbojas ari ar socialo problemu risinashanu, ka pashi postule kaut kada reklaamaa.
Ir pilnigi skaidrs, ka Eipuram par shito shovu loti daudz maksa, jo vins vispar ir vienigais, kas taja televizija staav. Kaut kur jau tas pikjis, ko vinjam dot, ir janopelna, tapec pec tam, kad Talis pazinjo, ka raidijuma kulminacija – intervija ar traka slepkavas fateriti – vel tikai prieksa, saakas reklaama, kuraa Harlads Burkovskis informe, ka vaveres kraj riekstus. Vel skatitajs tiek iepazistinats ar kaut kadu urbi, kas tiks gala ar visam skruvem, kam nolauztas galvinjas. Tiesham loti noderigs priekshmets. Septinju minushu laika tiek sapelnita nauda, ko pikjot Talim un atgriezamies raidijuma.
Ta vieta, lai mes redzetu solito interviju ar slepkavas faateri, mums atkal ir jaskatas uz Eipuru, kursh megjina izrunat vardu “dezoksiribonukleinskabe”, kam seko kaut kadas laboratorijas zhurkas stasts par to, ka vinji te visi ar DNS stradaa ka seriala. Atceros, ka vienreiz “Ugunsgreka” Andris Berzins izrava matu no savas meitas galvas, lai varetu noskaidrot, vai ta tiesham ir vinja meita. Kaut tagad zinu, kur vins isti to matu nesa, tik un ta nepacietigi gaidu solito interviju ar slepkavas faachuku.
Velak izradas, ka sizhets par DNS ir bijusi liega pareja no reklamas uz interviju ar Juziku (slepkavas teta vards) – ja reklama ir “re, cik kruta, perciet!” un slepkaviba ir “omg, asinis, kliedzieni”, tad DNS sizets bija tads “ik kruta mes stradajam, visu varam uzzinat, analizejot asinis vai spermu, bet, pavei, Jelagava nevajadzeja ne asinis, ne spermu – slepkava pats atzinies!”. “Degpunkta” izsaka viedoki par to, ka slepkava bijis neuzmanigs, bet so viedokli veletos apstridet – ja kads ir godpratigi atzinies, tas nozime, ka vins ir godigs un uznjemas atbildibu par savu ricibu.
Sizets sakas ar manu miljako televizijas sizetu motivu – zurnalists nak tuvak kamerai lidz mirklim, kad var saprast, ka tas ir zurnalists, nevis kaut kads vietejais jelgavas plencis. Skrienot laikam pa prieksu, pateiksu, ka ar to pashu sizets beidzas, tadejadi simbolizejot, ka tada parunashana jau neko nemaina.
Juziks raksturo savu delu : “Iedzer, iedzer, katrs jau iedzer!” Nevaru vainot Juziku par shadu spriedumu, jo vins nav saticis trisgadnieku Eipuru, kurs nedzer. Juziks turpina : “Palamaties? Skaidrs – visi makam palamaties.” Ka var noprast, vins atbild uz jautajumu par to, vai ir bijis iespejams nojaust, ka dels varetu shita izdarities pa divi devinji. Bet intervet faachu – tas jau nav tas, kas jadara, ja grib uzzinat daudz maz objektivu viedokli, jo katrs normals teetis tachu savu bernu miles muuzhigi muuzhos. Tapec, protams, informacija jaievac veikala, kur pardevejas zina stastit, ka Sergejs (slepkava) esot bijis stipri jocigs - nav gajis skola, bet pedeja laika pat stradajis un dienas, kad sanjemis invaliditates pensiju, esot iepircies «ta stingraak». Zurnalists, kurs nav ne Inese Supe, ne Talis Eipurs uzreiz, protams, prasa, vai stingraa iepirkshanaas grozaa atrodas arii shnjabis. Izradas, ka nekads traks shnjabdeguns vinjs neesot bijis, ko gan nevaretu teikt par vinja upuri Svetu, kas gan esot milejusi ieraut, bet taja pasha laika upuri loti mileja vinjas kaiminjiene, jo galvenais, lai “goda cilveks ar dievu draugos”. Nu, tas ir tas «pasaki, kas ir tavs draugs/suns un es pateiksu, kas esi tu pats» stafs.
Drosi vien sadas intervijas rezultatam butu jabut atbildei uz jautajumu par to, ka rodas tie slepkavas, kas upuri sacert gabalos, lai pecak kads makskernieks uz aakja atrastu nevis liidaku, bet gan sievietes galvu. Es shadu atbildi neguvu, bet nenozeloju pusstundu, ko veltiju raidijumam, jo, pirmkart, redzeju, kaa Eipurs izskatas televizoraa (visi, pilnigi visi televizora izskatas slitkak neka dzivee), otrkart, raidijumaa kaut kada mirkli uzpeldeeja arii Ivo Grisnins Grislis, kurs savulaik ar savu dziesmu megjinaja startet Eirovizijas Latvijas atlase. Vinjam bija prikoljna jaka un smiekliga dziesma, bet, ta ka vins nedanuja pilnigi neko, aiz bedam toreiz piedzeros.
Ta esam nonakusi lidz raidijuma beigam, kad Eipurs ir terpies havajieshu kreklaa un vinjam apkarty danco septinjas kailas jaunavas, tadejadi simbolizejot, ka haters gonna hate, bet beigas «viss buus labi» ©saskanjas centrs . Ja viss buus labi, tad logjiski, ka vieta prikols par veceni, kas jau vairakus gadus bijusi parliecinata par to, ka latvija viena no 2 oficialajam valsts valodam ir krievu. Kaazas jau biezi vien ir tads pagrieziena punkts dzive, un tads tas bijis ari shai sievietei, jo tikai tad, kad vinja saka shkandalu par to, ka kaazas nenorit krieviski, vinja uzznaajusi, ka vairakus gadus dzivojusi ar maanju un pestelju pasaule. Cik likumsakarigi saaku, tik likumsakarigi beigsu (kaut vakar tas Eipurs ekspresintervija noradija, ka neprotu beigt) un no kaazu prikola paarieshu uz veel vienu lieku apsveikumu texxxtu autorei DJ ar appreceshanos.