xxx
11 Maijs 2014 @ 15:20
Eirovīzijas fināls 2014  
Ir pienācis tas brīnišķīgais laiks, kad mēs - bīstamās mājsaimnieces AK un EK - pieplokam pie televizora ekrāniem, lai novērtētu Eiropas kultūras progresu, stagnāciju, regresu un valstsnāciju. Lai pārāk neietekmētos viena no otras viedokļa, ar skatīšanos nodarbojāmies pilnīgi atšķirīgās vietās - AK iedvesmas valstī ar rītdienu, kur 80% studenti mācās bez maksas, bet EK - Polijas hipsteru galvaspilsētā Lodzā, kuras gēnu laboratorijā regulāri pazūd šķēres.

Eirovīzijas galvenie komentētāji mūs informē: “Šoreiz nepiedalīsies mūsu brāļi - ne mūsu māsa Lietuva, ne mūsu māsa Igaunija.” Dienā, kad māsa ir brālis, fināla nav ne mūsu pašu, ne Kārļa Streipa, bet Valters un Kaža iesaka nebēdāt, jo ieraut ko atspirdzinošu var tik un tā. Tas labi! Kopš Eirovīzijas laikiem abi ir paaugušies, Saskaņa pajukusi un tāpēc vienīgā jēga apvienoties ir, lai parādītu garu degunu Kārlim Streipam. The war is not over, bro.

Tas, ka uz skatuves ar diviem vadītājiem - dāmu un kungu - jau sen ir par konservatīvu, nevienam šeit vairs nav noslēpums. Gan Latvijas Eirovīzijas finālu, gan Zelta mikrofona aptauju 2014 šogad diriģēja veseli četri saspēles vadītāji. Dānijā to ir trīs - enerģiska dāma, hipsteris un, protams, arī gejs.

Agrāk Eirovīzija bija ne tikai dziesmu, bet arī tērpu parāde, taču tagad citi laiki, citi tikumi, un uz skatuves ar skārienjūtīgu grīdu, gigantiskiem ekrāniem un opciju projicēt hologrammas vairs nevienu ar uzvalka pārtapšanu par kleitu nepaņemsi (piedod, Marija).

1.Ukraina - meitene klasiski garā kleitā dzied par pulksteni, kuru nedrīkst turēt ciet, jālaiž, lai tas iet. Bet bet toties viņai fonā ir džeks, kas netiek ārā no vāveres rata. Tas simbolizē šo dzīves skrējienu, ko savās dainās vēl tajās tālajās dienās, kad repu neapdraudēja isidioloģija, apdziedājis arī klasiķis Gustavo. Uz skatuves ir diezgan vējains laiks, brīžiem skaidrojas. Priekšnesums noteikti patīk ikvienam, kas ir uz mēs ar fitnesu, jo tur arī mēdz būt tā - it kā skrien, uz priekšu netiec, bet vismaz ir cerība, ka kļūsti smuks.

2.Baltkrievija - Teo, kam garšo siera kūka. Jes, Lapsa virtuvē var atvieglojumā uzkūkot - vismaz viena kūka finālā ir. Teo dzied tā: “I don’t wanna be your boyfriend.” Viss kārtībā, jo Eiropa nemaz viņu negirb par bojfrendu, šķiramies kā draugi. Uz skatuves kā kārtīgā bojbendā ir pieci keksi, bet sestais - visnesmukākais - nostumts skatuves stūrī. Tas ir Dziedātājs tumsā.

3.Azerbaidžāna - jau otrā valsts, kas izmanto triku, kad viens dzied, bet otrs bez jēgas fonā tirinās. Uzticams triks, jo nekad nenostrādā! Priekšnesums ir izcili līdzsvarots, jo arī dziesma ir garlaicīga.

4.Islande - dziesma pret aizspriedumiem (“Inside we’re the same!), par kuru gan jau nobalso visi sorosīdi. Dziesma atgādina Blink 182 un The Hives hibrīdu, kā spilgtākais piemērs Latvijā ir sen jau (atšķirībā no Pūces astes) noziedējusī grupa Double Faced Eeals. Lai gan Eirovīzija ir īstā vieta, kur spēlēt pirms desmit gadiem aktuālā mūzikas novirzienā, labāk to darīt garā kleitā un bez “papappapappā” un “lalalalalalā”. Virvirvirvirbumbumbumtrrrrassassā - Bjorkas mazdēliņi aicina cilvēkus nevērtēt pēc izskata. Labāk būtu aicinājuši nevērtēt pēc muzikālā snieguma, kas zina - varbūt kaut kas būtu sanācis. Vismaz dziesma bija jautra, kaut arī narkotiku trūkums organismā ir nenoslēpjams.

5.Norvēģija - Valters un Kaža pie šīs dziesmas esot apraudājušās. Dziedātājs ir tāds šķietami nesavienojamais - raudulīgs metālists. Gan jau zilais. Nē, 100% zilais. Klips varētu būt tāds, kur noskumis vīrietis čāpo pa sniegu, un savā klusajā iekšējās pasaules vētrā pat nepamana, ka dodas tieši pa lāča pēdām, kurš viņu tūdaļ apēdīs, lai mums vairs, Velna dēļ, nebūtu jāklausās šis savārstījums, jo tas nav jautrs.

6.Rumānija - duets, kas jau otro reizi noslaucis valsts naudu, lai atbrauktu uz Eirovīziju. Cerams, ka vismaz nav noslaucis ES struktūrfondu naudu, jo tā pieder mums. Īpašais pārsteigums cilvēkiem ar jūtīgu nervu sistēmu - meitene uzsprāgst, un tad atkal parādās no jauna. Tas simbolizē nemirstību, bet viss ir līdzsvarā, jo fona kalbasņiks simbolizē tūlītēju nāvi. Diemžēl nav skaidrs, ko simbolizē apaļais sintezators, kura spēlēšanu dueta vīrietis pat necenšas īpaši precīzi imitēt, bet tas labi - jāpaliek arī kādam noslēpumam. Dziesmas beigās tiek sasniegts orgasms - meitene tup un spiedz.

7.Armēnija - džeks ar kļičku MP3 izpilda balādi “You are not alone”, kas visticamāk ir atbildes trieciens Instrumentu “Pilnīgi viens”. Bukmeikeri šim armēņu Donam, kurš uz dziesmas beigām galīgi sapsihojas un izsauc uz sevi uguni, prognozē uzvaru. Diemžēl nekas nesanāks, jo uguns simbolizē oligarhu kapusvētkus, bet visu te nosaka oligarhi.

8.Melnkalne - dziesma sākas ar “My heart will go on” plaģiātu, tāpēc nevar saprast, kāpēc viena dāma slido, nevis kuģa galā sūcas. Slidotāja laiku pa laikam nokrīt, bet dziedātājs meitenei nepalīdz piecelties. Cūka. Vai feminists. Bet dziesma nav jautra, un Kaža - ticiet vai nē, pats būdams “Ugunsgrēka” himnas izpildītājs, - to smīkņājot nosauc par piemērotu seriāla “Eņģeļu māja” tituldziesmai. Vispār radies iespaids, ka Melnkalne finālā uzstājas pārāk bieži - tāpat kā Venecuēla uzvar skaistumkonkursos, tāpēc esam principiāli pret šīs valsts uzvaru.

9.Polija - Uwaga! Pienīgas krūtis, tautas tērpi - gluži mūsu Olgas garā. Ta kurwa jest dobra. Meitene ar lielākajām krūtīm mazgā veļu (gluži mūsu Aishas garā), bet ar otrām lielākajām krūtīm - taisa sviestu. Polijā sviesta taisīšana, ja kas, ierindojas erotiskāko nodarbju top3. To mēs zinām, jo pa Daļai Grībauskaitei (veiksmi viņai šodienas vēlēšanās!) tomēr atrodamies Lodzā.

10.Grieķija - džeki repo nesaprotamā valodā, kas beigās izrādās angļu. Pērn Grieķijas mūziķi dziedāja, ka alcohol is free. Acīmredzot, dzīve ir gājusi uz leju. Tomēr puiši, lēkājot pa batutu, cenšas šo tumšo patiesību noslēpt - uz augšu, uz augšu, wiii!

11.Austrijas transvestīts - iespējams, ka Islandes ķērpju dziesma par to, ka nevajag skatīt vīru pēc cepures, ir bijusi par Austrijas transvestītu, jo bārda - tas ir zajebis, bet dziesma diemžēl ir sūds. Končita Vursta simbolizē mūsdienās aktuālo bipolaritātes kultu, ar kuru pie psihoterapeitiem sirgst 70% labklājīgo rietumnieku. Tāpēc arī beigās tiek viennozīmīgi saprasta. Rise like a penis!

12.Vācija - katrā ballītē nepieciešama dziesma, kuras laikā var aiziet uzpīpēt. Reklāmas pauze ir sākusies!

13.Zviedrija - dziesma par nelaimīgu mīlestību. Kuru tas interesē? Izrādās, pietiekami daudzus. Fuck.

14.Francija - jauns triks - dejošana ar ģitāru. Dvīņi dzied par to, ka ūsas ir tāpēc, lai tās augtu. Nav šaubu - dziesma par ūsām ir veltījums Austrijas pārstāvei. Comme ci comme ca.

15.Krievija - māsiņas dzied uz šūpolēm, lai odi nekož. Lai neapgāztos, viltnieces ir sasējušas kopā savus matus. Abas ir īpašas ar savu fancy patronu - Filipu Kirkorovu - , kurš viņām piesējies ar savu dziesmu, bet diemžēl eiropeiskā publika šo džeku īpaši nezina. Diemžēl viņi zina vienu citu džeku no Krievijas, tāpēc biežāk dzirdētā emocija pūlī saistībā ar Krievijas priekšnesumu tagad un turpmāk būs zems: “ūūūūūūūū”. Valters un Kaža sola vēlāk pastāstīt, kā viņu gadā Filips Kirkorovs gribējis ar abiem nofočēties, bet patiesība par šo notikumu tā arī netiek atklāta. Paliekam gribot.

16.Itālija - galvenais ir zināt, vai dziedātāju ir izdrāzis Berluskoni. Sākumā īsti nevar saprast, bet beigās, kad meitene sāk rāpot, ir skaidrs, ka ne tikai ir izdrāzis, bet drāzīs vēl. Nav īpaši oriģināla, jo savas valsts karogu priekšnesumā pirms dziesmas izveido no bazilika, tomātiem un mocarellas. Varēja vēl uzgāzt to visu uz maizes un izcept picu, tad uzvēdītu nepārprotams Itālijas šarms.

17.Slovēnija - nebijis domas lidojums - dziesmas “Round and round” vizuālais noformējums ir aplis uz skatuves grīdas. Tomēr viņu izglābj blokflautas spēle, jo tā no texxxta autorēm, kura bērnībā negāja uz basketbola treniņiem, tikmēr šo instrumentu strinkšķināja mūzikas skolā.

18.Somija - nepamanījām, laikam aizmirsa atnākt līdz skatuvei.

19.Spānija - “Dancing in the rain”. Uz skatuves it kā līst, bet dziedātāja ne tikai nedejo, bet pat neizkustas no vietas. Krāpšana! Slepkavība! Korupcija! Vismaz viņai ir slapji mati. Valters un Kaža mēģina iestāstīt, ka dziesma ir spēcīga, bet mums gribētos, lai tā ir vēl vairāk grēcīga. Te quero infinito, oh mi corazon!

20.Šveice - otrais, kas svilpo. Pirmā bija grupa “Scorpions”. Dziesma ir tikpat neitrāla kā Šveice, cerams, ka arī bagāta! AK patīk!

21.Ungārija - dziesma par skumjo bērnību. Skaidrs, ka tā ir izgāšanās, jo traģiskā bērnība interesē tikai psihoterapeitus. Pat dabsteps neko neglābj. Tiesa, kaut kas oriģināls - uz skatuves ir klavieres, kuras neviens nespēlē, bet pa tām dejo divi atkritēji. Nav šaubu, ka pēc uzstāšanās dziedātājs kārtējo reizi dabūs rīklē no tēva.

22.Malta - Diezgan pāķīgs country grupas Mumford and Sons plaģiāts, bet tā nav liela bēda, jo viņi dzied: “I am going home.” Problēma atrisināta bez militāras iejaukšanās.

23.Dānija - jautra dziesmiņa par klišejisku mīlestību. Kaut arī islandieši mācīja, ka pēc izskata nav jāvertē, Eiropa ievēroja, ka solists ir diezgan nesmuks, lai neteiktu, ka galīgs ķēms.

24.Nīderlande - šeit mūsu viedoklis dalās. EK šķiet tik garlaicīgi, ka viņa sāk skatīties māla podiņu bildes, bet AK līdz ar tautiešiem, kas brīdi vēlāk atdos šai dziesmai maksimumu punktu, ir stāvā starā.

25.San Marīno - saprotams, ka valsts ir maziņa, bet vai tur tiešām nav neviena cita sieviešu apģērba gabala bez garām kleitām? Labi, ka viņi uzstājas konkursa beigās, jo daudzi skatītāji jau ir pālī un nemaz nepamana, ka pie klavierēm sēž Boriss Berezovskis.

26.Lielbritānija - tas interesē tikai Anglijas karalieni. Izpelnās vislielākās ovācijas, jo beidzot dziesmām pienācis gals. Uz skatuves bija gan aziāts, gan nēģeris, tā kā multikulturālisms tai zemē tiešām iet uz urrā.

Vakara vadītāji iemāca, kur var lejuplādēt visas dziesmas, lai tās klausīties vēl un vēl, bet reāli - kurš to gribētu darīt? Kamēr valstis apkopo referendumos iegūtās balsis, ar konfeti lietu tiek sveikts angļu Kārlis Streips, ko vēl nav izkonkurējuši angļu Valters un Kaža. Viņš arī godīgi atzīst: “It’s fun!”. Daudz spiedzošākā sajūsmā ir Francijas pārstāvji, kuriem atnes franču nacionālo ēdienu - vistu karijā franču gaumē - no Žana Pjēra restorāna.

Stāvot uz trepēm, kas simbolizē Eiropas labklājības augšupeju, tiek nodziedāta Bēthovena ziņģe Odiņa priekam, kas, starp citu, ir valdošāš kliķes himna, ja nezinājāt. Vēl tiek parādīts jautrs klipiņš, kur vakara vadītāji uzdzied kaut ko par Ķīnu. Kā atzīst Valters un Kaža, tas ir iemesls, kāpēc ir vērts mācīties angļu valodu. Visiem tiem, kas savulaik neieklausījās oligarha nr. 1 jaungada lūgumā iemācīties angleni un iztīrīt zobus, tas diemžēl izprotams nebija.

Katras valsts referendumu rezultātu paziņotāji mēģina pēc iespējas vairāk pielaizīties dāņiem, izņēmums ir francūži, kas nav klausījuši nedz Andra Šķēles, nedz māsiņu Valtera un Kažas aicinājumam iemācīties angļu valodu. Comme ci, comme ca! Ralfs Eilands uzpeld Latvijas hokeja izlases kreklā, ko redakcija vērtē kā pāķīgu gājienu, bet lietuvieši aicina Končitu noskūties. Ja arī tie nebija lietuvieši, tas nekas, jo mums sirsniņā palikusi Islandes dziesma par to, ka mēs taču visi esam vienādi. Par katriem 12 punktiem Končita Vursta raud aizvien vairāk, līdz asaras ir pārpludinājušas skatuvi un viņa kļūst par otro transpersonu, kas uzvarējusi Eirovīzijā (pirmā bija Dana International 1998.gadā).

Kaut arī šogad nebija tādu jautrību kā klauns ar vienriteni no Moldovas, Rumānijas ādas apenes vai Grieķijas bezmaksas smiga kā pērn, kopumā sajūta pēc konkursa noskatīšanās ir labāka nekā 2013.gadā. Kaut vai tāpēc, ka šoreiz neviens no Texxxtu redakcijas Eirovīziju nav beidzis slimnīcā.

Texxxtu redakcija sirsnīgi sveic Jegoru Jerohomoviču ar Končitas uzvaru, kā arī pateicas Miroslavam Kodim par viņas vizīti Latvijā. Rise like a penis!

 
 
xxx
19 Maijs 2013 @ 00:31
Eirovīzijas fināls 2013  
Objektivitāte! Objektivitāte caurvīs manu viedokli par Eirovīziju, jo finālā nav nedz Latvijas, kas ir Dievzemīte, nedz Portugāles, kur šobrīd atrodos, nedz serbu, kas man patīk, nedz poļu, kas man arī patīk. Tātad šoreiz man ir lemts noskatīties 26 dziesmas no samērā derdzīgām valstīm. Neko darīt – Texxxti un komforta zona nekad nav vienoti.

Parādi uzsāk Francija. Kaut arī fonā tirinās pats Lenijs Krevics, tas ir pārāk neizteiksmīgi, lai es to atcerētos. Lietuvas džeks dzied par savām 2 kurpēm: „One is called love, the other is Spain”. Paredzu, ka viņš iegūs 3 punktus, 12 no tiem – no Spānijas. Arī Moldovas beibe cer uz Spānijas atbalstu – 4 tirliņi fonā dejo flamenko. Mierīgo atmosfēru izjauc zibens spēriens skatuvē, pēc kura viss aizdegas un dziedātāja lēnām tuvojas debesīm. Tas simbolizē nāvi un mazliet atsit grieķu mitoloģiju, tātad 12 punktu arī no tiem.

Somijas blondīne nolēmusi nepiedalīties Binnijas šovā „Precamies!?!”, bet savu otro pusīti meklē ar jautru dziesmiņu. Veči lūr viņai zem svārkiem, un pirmoreiz Eirovīzijas vēsturē dzied arī kalpones. Dziedātājas ilgas pēc laulības simbolizē pa gaisu lidojoši papīri un amonija nitrāta sprādzieni, un šis ekskluzīviņš tiek noslēgts ar nosūkšanos ar kādu meiteni. It kā baigi prikolīgi iet savulaik Eirovīzijas Laurus plūkušo serbu lezbju pēdās, bet pēc 10 gadiem par šo izgājienu viņa tiks patriekta no Somijas Playboy redaktores amata.

Spāņiem ir daudz - viens čalis dūdo dūdas, ģitārists ir tikko izmests no The Strokes, bet vokāliste sāk ar solo, ar kuru viņai nevajadzēja sākt. No Merlinas Monro efekta cietusī kleita diemžēl situāciju neuzlabo.
Beļģijas „Love kills” liek man gaidīt kaut ko līdzīgu Queen. Kaut kādas beibes lien ārā no solista un viņu baksta, kas nenoliedzami ir labāk nekā bakstīties pašam ar sevi (vismaz uz skatuves). Minūti vēlāk šīs meitenes jau dejo labākajās Daft Punk tradīcijās, kas ir ļoti pareizi, jo Daft Punk tikko izdevuši albumu, par kuru viss sabiedrības zieds ir sajūsmā. Turklāt tas garantē 12 punktu no Fransuā Olāna. Par to iedomājoties, solists apraudas.

Igaunija nodzied Coldplay „Yellow” kaveru igauniski, priekšnesumu uzsāk melnbalti, bet to pabeidz visās varavīksnes krāsās. Tā būtībā ir Saskaņas Centra reklāma, jo tie pajoļi jau nez kad teica, ka „Viss būs labi” (mans mūža mīļākais politiskās partijas reklāmas sauklis – red. piez.). Kur Saskaņas centrs, tur slāvi - Baltkrievijas Šakira Eiropai atrāda savu „Jaunā viļņa” priekšnesumu, kas sākas ar izkāpšanu no lielas diskobumbas un, šķiet, nav beidzies vēl aizvien.
Šajā brīdī ķīniešu beibe, ar kuru skatos Eirovīziju, pilnīgi nopietni paprasa, vai šajā konkursā piedalās bijušie skolotāji.

Maltai ļoti patīk dvest, tāpēc šova garlaicīgākais čalis ne tikai dzied savu „Oh, oh”, bet arī drošības pēc to uzraksta uz sienām, lai visi varētu raut līdzi. Diemžēl karaokē ļaudis parasti dzied kaut ko aizraujošāku. Izrādās, ka Igauniju un Krieviju taupības nolūkos pārstāv viena ģetka, vienīgi Krievijas gadījumā dziesmas kulminācijā dejotāji panāk vienu soli tuvāk, paņem rokās olas un tās aizmet. Izcila horeogrāfija!
Vāciete stāv uz kāpnēm, kas ved uz nekurieni. To es atbalstu, jo nespēju iedomāties, uz kurieni viņa ar savu SuperFM kluba atgriešanās dziesmu varētu doties. Blondā dziedātāja izmēģina džeza balsi, taču tas viņu neglābj no manu biedru bezemocionālā vērtējuma: „Viņa ir mauka.” Dziesmai dodu 1 punktu no 10.

Armēnijas godu aizstāv Nickelback pirms balss lūzuma, un dziesmas labākā daļa ir tā, kurā viņi sola: „We can stop it.” Nav melots. Kā prezidents Valdis Zatlers 18.novembrī teiktu – Paldies par Jums to!
Nīderlandes kultūru demonstrē beibe melnā prikidā ar dziesmu par putniem. Melodijas amplitūda nepārsniedz trīs notis, bet vismaz viņa māk boksēties. Rumānija ir vienkārši zajebis. Štrunts par to, ka šajā valstī atrodas neprātīgi skaistā Donavas delta! Tas čalis tēlo krustiņu, bet tomēr valkā Drakulas piekariņu, dzied falsetā, bet fonā laiku pa laikam ieskanās pa dabstepa elementam. Viss Rumānijas audums iztērēts Drakulas kostīmam, tāpēc dejotājiem nākas uzstāties apenēs. Tās pašas droši vien ievestas no Ķīnas.

Klipiņos pirms dziesmām katrs mūziķis atrāda savu dzīvi. Lielbritānijas roze Bonija Tailere daudz nekautrējas un 30 sekundes aizpilda ar savu apbalvojumu kolekciju. Diemžēl uzstāšanās ir īsts Total eclipse of the heart.
Zviedrijai ir čalis, kas dienas pavada, fočējoties ar mazam meitenēm. „You” – tātad dziesma par mani. Paldies, aizkustinoši. Dejotāji mēģina Makarenu, bet ne tikai netiek tālāk par vārgu gurnu aizskaršanu, bet arī nebeidz informēt klausītāju par to, ka „its because of you”. Šķiet, kāds viņiem ļoti nodarījis pāri.

Beidzot Eirovīzijā kāds hipsters! Ungārijas kaskadieris pirmais dzied remiksu Comic Sans fontā, un jāatzīst, ka šajā gadījumā tās projekcijas uz sienas ir mazliet interesantākas par parastajām liesmām, asarām un kubiem. Centrāleiropas Mumford and the Suns pelna cieņu par to, ka ar savām ādas jakām un cepurēm prožektoru karstumā tomēr neatliek kātus. Ja nevinnēs Eirovīzijā, tad Nordea maratonu plus trīsdesmit grādos gan varētu norikšot.

Dānijas dziesmā ganiņš stabulē un dziesmas nosaukums informē skatītāju par to, ka būšot tikai asaras. Neko vairāk tiešām šai šmarai sniegt nespēju. Piedod man, ka nevarēju! ((c) Līvi)
Ziemeļvalstu parādi turpina islandiešu Breds Pits vai nu islandiešu, vai nu pašizdomātā valodā. Azerbaidžāna, knapi sagaidījusi dziesmas sākumu, sēž uz podesta. Pēkšņi tajā podestā sāk rosīties vien čalis, kas atdarina dziedātāja kustības. Tas ir samērā gay, tāpēc dziedātājs pamet savu kastes draugu un nolemj būt kopa ar beibi, kastes džeks par to sāk ārdīties, un par sodu saņem rožlapiņu kaudzi sava kastē. Viss, protams, normāli, vienīgi tai meitenei mugurkauls atrodas ārpus ķermeņa.

Grieķi ir pirmie, kas aizkustina. Dziesmas „Alcohol is free” izpildījums liecina, ka dzied patiesību. Beidzot! Ar katru sekundi es tuvojos Atēnām, un tas nekas, ka viņi var atļauties tikai ļoti mazas ģitāriņas. 12 punktu no visiem, izņemot mani. Es dodu 10/10. Ukrainas dziesma „Gravity” pilnīgi noteikti nav par to pašu, par ko tikko izskanējušais grieķu eposs. Operators tuvāk pievelk vokālistes gurnus, bet man tik un tā viens jautājums – kad uzradīsies Femen aktīvistes, lai ar plikām krūtīm protestētu pret to, ka dziedātāju uz skatuves ir uznesis vīrietis no četrpadsmitā gadsimta?
Itālijas godu aizstāv hipsterīgs Pavaroti. Tātad ne hipsters, ne Pavaroti. Ej un uzcep picu labāk!

Norvēģi cer uz Latvijas 10 punktiem, jo iepazīšanās klipā rāda hokeju (uz 12 cerēt nevar, jo tie rezervēti Grieķijai). Šo vikingu dziesma ir tik smags pārbaudījums, ka nākotnē tā varētu kļūt par Liepājas Metalurga himnu.
Gruzijas priekšnesuma laikā tieku informēta par to, ka „Stream is no available”. Dziesmas pēdējās 20 sekundes liecina par to, ka liktenis vienkārši mani sargājis. Izsaku hipotēzi, ka Gruzija uzvarēs, jo tas ir visgarlaicīgākais, kas vakara gaitā redzēts. Īru čalis vācu Love Parade labākajās tradīcijās stāsta, ka „Only love will survive”, tāpēc es saprotu, ka ne man man, ne viņam nav nekādu cerību.

Balsojums var sākties, un es atceros precīzi 2 priekšnesumus: rumāņu Drakulas falsetu un grieķu šmigas svētkus. Atmiņā atrodamas arī kaut kādas blāvas ungāru hipsteru ēnas. Beigās mans minējums par Gruzijas uzvaru nav tālu no patiesības, jo uzvar Dānija ar priekšnesumu, kuru nespēšu atcerēties pat pēc pieckārtīgas noskatīšanās. Nekas, vismaz ceru, ka Grieķijas turbofolka ansamblis šobrīd kārtīgi svin. Ko mēs? Ir gana vēla nakts stunda, tātad laiks 100 gramiem kultūras!
 
 
xxx
17 Februāris 2013 @ 00:21
Dziesmu svētki  
Labvakar svētkos! Vai Jums nebūtu zajebal gulēt ēnā? Sandrai Mētrai apnicis salt Kolātes un Konstes panākumu Nāves ēnā, tāpēc Sandrai dota iespēja vienoties kopīgā texxxtā ar EK. Iespējams, būtu bijis labāk, ja mēs vienotos kopīgā dziesmā un kandidētu uz Eiroparlamentu Malmē. Piebildīsim, ka konkursa laikā atklājām, ka mūsu korķviļķis ir piedalījies konkursā „Pasaules lielākais sūds”, tāpēc piedodiet, ja laiku pa laikam būsim pārāk šerpas vai sausā.

X-Fucktor 2009 Ventspilī, Nāves vārtos atklāj kokle, palagu paltraks un makbuks, un ir nolemts iet uz visu vai neko. Pagaidām mūsu korķviļķis sola mums neko. Tāpat kā Raimonda Vazdika ar savu moci.

Pirmā dziedātāja ir Velvet Underground druška Nico. Lū Rīdu patriekusi nafigās, un tāpēc dzied dziesmu „One”. Kopā ar viņu uz skatuves ir tikai džeki, kas dejo labākajās Daft Punk tradīcijās, un tumbas, kas impersonē skaļumu. Dzied svešvalodā. Laikam zviedru. Tere, Nico, tere tere!

Niko uz pēdām min Dāvids Kalandija un Ināra ar dziesmu „Fools in Love”. Loģiski, ka fools. Dāvids staigā uz rokām, kaujas un gan jau arī dzer šnabi. Sambo, džudo, karatē, Dāvids lido miskastē! Ināra ir baikere, tāpēc simboliski tur rokās savu riepu. Nenoliedzami internacionāls priekšnesums, jo Kalandija ir gruzīnu uzvārds, bet plaģiē pirms pāris gadiem uzvarējušo Azerbaidžānu. Vispār būtu taču labāk braukuši atpakaļ uz saviem Urāliem. Vilciens Rīga – Maskava kursē katru dienu! Nedrīkstam nepieminēt piedejotājas apenes. Kad parādījās tās, iespiedzās ne tikai viņa pati, bet arī mēs un fanu pūlis. Iespējams, ka spiedza arī Edmunds Sprūdžs. Vai viņi iet uz visu vai neko? Domājam, ka uz visu, jo kuram katram mikrofonā nav iestrādāts fēns. Wash and go!

Trešā sevi piesaka Stafecka, kas jūtas kā smilšu grauds, bet dzied gan tik melodiski kā Daft Punk dziesmā „Steam Machine”. Tērps nav visskaistākais, bet tas nekas – vilciens Rīga – Maskava kursē katru dienu!

Vakara vadītājs Mārčukiņš Meieriņš piedalīšoties snovborda čempionātā. Kaut arī pats uzstāj, ka Eirovīziju nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu konkursu, tomēr pats gan šo to jau ir sajaucis. Laiku pa laikam tās špidrilkas lien ar viņu nosūkties, bet Mārčukiņš atmet ar roku un piesaka nākamo brigādi.

Vai zinājāt, kas ir PeR? Tas taču Pērkons jaunībā! Kulakovs tikai mēmi berzē rokas un tūliņ liks vaļā. Izskatās, ka Bartašēvics gan ir pālī, jo visu laiku tirinās un meklē sevi, bet tā arī neatrod. 10 no 10, vārdusakot. Piekrītam Meieram, ka viss ir lieliski. Meiers tikmēr piekrīt Godmanim un labākajās „Sakņu” tradīcijās tulko visu dziesmu nosaukumus.

Pieneņu vīns dzied par money money money. Ko tur noliegt – tas aizkustina visus! Tas ir hardrock. Grūts roks. Mazliet atsit Puddle of Mud.

Atvainojiet, ka iepriekšējā rindkopa bija tik īsa. Mazliet kopējam Sančo Veinbergu.

Marta Ritova uzstājas ar neparastu dziesmu „Es esmu, kas es esmu”. Kas viņa ir? Poliglote! Marta prot latviešu un krievu valodu. Tu-tū jau svilpj vilcieniņš. Marčons klavieres klimperē kā pats Vestards Šimkus. Ja viņam būtu divi pirksti. Kāju. Kamēr Marta tut-tūf uz Krieviju, tikmēr vakara vadītāji sāk moralizēt, kam un kādas īsziņas mums rakstīt. Neviens mums nemācīs ne to, kādā oktāvā dziedāt „Pūt, vējiņi”, ne to, kādas īsenes rakstīt, tāpēc Meiers no mums saņem šādu īsziņu: „Chau, kakjiit! Jaauzvar ir Peerkonam ar saldo trompeti. Nauda buus veelaak. Buchas, Sandra Meetra un Eliina Kolaate no saulainaas subekvatoriaales.”

Septītā dziesma ir par to, ka mūzika dziedē visas rētas. Tā ir - kad EK pārsita zodu pret vannas malu, viņa to kremēja ar Maikla Džeksona „Beat it”. 21.gadsimta Endzelīns Liene Candy lielās, ka dabūjusi pirmo un otro vietu dažādos konkursos. Mums riktīgi skauž, jo EK un SM dažādos konkursos augstāk par trešo vietu lielākoties nav tikušas. Liene mazliet atsit Olgu Rajecku. Nav jau brīnums – Rajecka čigānu valodā nozīmē konfekte. Nav arī brīnums, ka tā dzeltenā kleita ir nopizdjīta. Mums nav jāvērtē – tas ir lieliski!

Tad Samanta Tīna Tērnere dzied par to, ka viņai vajag varoni, nevis parastu džeku, pirms tam piebilsot, ka viņu iepriecina kurpju un alkohola iegāde. Samanta precizē, ka viņas varonim vajadzētu būt kardiologam, who can open her heart. Viņa dzied par mūžīgo mīlestību. Diemžēl tā nevienu neinteresē, un par to vajadzētu tiesāt.

Reklāmes pauzē tiek piedāvātas dažnedažādas nervu zāles.

Ieva Sutukova uzstājas ar aukstu (brr) sirdi un labu balsi. Ideāla balss rūķa lomai. No sākuma mums šķiet, ka viņa kopē „Es no vilka nebaidos”, bet tad atčoknāmies, ka tas ir viens pret viens nospiests no dziesmas „It sucks to be me”, kas izskanējusi izrādē „Avenue Q”, ko EK savulaik noskatījusies kopā ar Tomu Grēviņu. Grēvušk, sveiciens dzimšanas dienā!

Grupa „Headline” zina, kas patīk cilvēkiem – viņu dziesmu sauc Love (Loove pa čigāniski ir nauda). Solists ir iesēdies ceļos labākajās Ivo Fomina tradīcijās. Tā ir nepārprotama naudas poza. Cik tad Fominam naudas? Simt punktu, ka vairāk nekā Kleinam. Vilciens uz Maskavu jau nokomplektēts. Čuku, čuku, čuku-tūū!

Sabīne Berezina (Bērziņa pa krieviski) aicina pagriezt pasauli. No Radio Naba priekšnieka amata atlaists Madars Štramdieris, un tā vietā pieņemta Sabīne. Šī beibe nodanco neparastu deju ar spēcīgu solfedžo izgājienu. Atsit Argentīnas tango vienatnē un Fa minorā. Mārtiņa vērtējums: „Cik skaisti.” Gribam viņu apskaut.

Atkal uz skatuves plaukstas berzē Pērkons, kas interesējas, vai te kāds ir. Loģiski, ka ir! Redzējām pat dažus purnus ar Lienes Candy kreklu. Ralfs Eilands šos ļaudis apskauž, jo pašam krekla nav. Lukni zēni! Jau otro gadu pēc kārtas fano par Scissor Sisters.

Beigās diemžēl atklājam, ka Mārtiņš Meiers ir komercionalizējies un ‘nauda veelaak’ viņam neder, jo saldā trompete pakāš. Kas tad īsti uzvarēja? Konkursā „pasaules lielākais sūds” uzvarēja mūsu korķviļķis. Vilciens ir aizgājis :’(
 
 
xxx
08 Aprīlis 2012 @ 12:48
Anmary "Beautiful song" videoklips  
Pirms gadiem Anmary bija resna un valkāja tās stulbās pelēkās bikses, bet tagad rūpīgi zēni, ieraugot viņu, iedod man kilogramu kartupeļu, lai nosūtu tos dziedātājai. Vizuālās pārmaiņas nav vienīgās, kas skārušas dziedātāju – agrāk viņa dziedāja Talantu Fabrikā, bet tagad nokļuvusi uz Eirovīzijas skatuves, un i mazs, i liels cer, ka viņa nobērs tik labi kā Daniels Pavļuts Al Qaeda intervijā un Eirovīzija nostāsies blakus Aerodium un baravikām un kļūs par nācijas lepnumu.


Klips pēc latviešu labākajām tradīcijām sākas ar sarunu, kas tiek tulkota arī angļu valodā. Viģika sākumā Anmary nemaz negrib filmēties, tāpēc klips teju pajūk, bet viņas draudzenes saka, ka būs super, tāpēc Anmary nolemj pamēģināt. Kaut arī šaubas ir pirmā neveiksminieka pazīme (©Toms Grēviņš), šoreiz Anmary šaubas ir saprotamas, jo, izrādās, vienā dienā jāizdara tiešām daudz – ne katram tas būtu pa spēkam. Labi, ka blakus ir draudzenes, kas pa ceļam uz interviju dejo.
No sākuma viņa, cauri gaitenim, kuru rotā Prāta Vētras plakāts, dodas nofilmēties pie kāda tv3 žurnālista, kurā informē, ka ir dzimusi 1980.gadā. Tas ir labi, jo, kā zināms, vislabāk ir piedzimt astoņdesmitajos, un viņai tas ir izdevies. Tv3 žurnālists ir sajaucis un šoreiz uz interviju paņēmis līdzi nevis operatoru ar videokameru, bet gan fotogrāfu ar Canon fotoaparātu. Vareni – jau klipa sākumā ir pienācis mirklis, kad neviens neko nefilmē!

Tālāk Anmary, draudzeņu iedrošināta, vienkārši ietešas kaut kādā studijā, kur pie klavierēm sēž kāds, kurš nav ne Raimonds Pauls, ne Igors Krutojs, ne Vestards Šimkus. Mūsu Eirovīzijas princesītes ierašanās romantisko vīrieti nemulsina ne mirkli, un viņš sāk klimperēt „Beautiful song”, bet Anmary – dziedāt un tresīt. Tresīšanu piekopj arī Anmary draudzenes aiz stikla. Tā kā tiek attēlots it kā dziesmas ieraksts, mani pārņem kāds eksistenciālas dabas jautajums – vai ieraksta laikā vispār drīkst tresīt? Kad es pirms 15 gadiem rakstīju savu pirmo albumu, man kategoriski aizliedza tresīt, jo to varēšot dzirdēt. Saprotu, ka a)varbūt mani čakarēja b)ir pagājuši 15 gadi un izgudrots iMac. Lai uzzinātu, kā notiek mūzikas ieraksti mūsdienās, sazinājos ar vairākiem Latvijas mūziķiem, kuru viedokļi par tresīšanu nopietni atšķīrās – vieni teica, ka labāk netresīt, bet citi (Reinis Sējāns) atzina, ka ieraksta laikā ne tikai tresī, bet arī tašķās, un ļoti labi, ka mūsdienu tehnoloģijas ir pietiekoši attīstītas, lai to varētu dzirdēt.

Izdarīšu atkāpi, lai paziņotu, ka patiesība šo texxxtu sāku rakstīt pirms pusotras nedēļas, bet mirklī, kad saņēmu e-pastu no Latvijas glītākā džeka Reiņa Sējāna, paģību un atčoknījos tikai tagad. Novēlu atčoknīties arī citiem! Atkāpes beigas.

Kad dziesma ierakstīta, nav ko – jāskrien uz SWH interviju, kā arī pa ceļam džinsenes jānomaina pret kleitu. Šīs izmaiņas mani priecē. Anmary tā steidzas, ka pat nepagūst ielikt disku vāciņā, tāpēc bijušajam politiķim Kasparam Upacierim pasniedz pliku disku. Bet tas nekas – gan Ufo, gan Fredis izskatās diezgan apmierināti. Noprotu, ka vai nu Ufo, vai nu Fredis ir princis, jo Anmary nokļūst pilī, kur savas draudzenes, kas patiesībā viņu pirms 2 minūtēm izcēla saulītē, ir aizmirusi, jo te priekšā jau ir džeki. Nepateicība ir pasaules alga! Draudzenes atstātas novārtā! Draudzenes visticamāk ir pasūtītas dirst.

Ko parasti dara pilīs? Fotogrāfējas! Piemēram, kolēģe AK diezgan bieži fotogrāfējas Mālpils muižā. Pilīs ir jādokumentē viss, jo tieši notikumi pilīs ir pamats ikvienai vēstures grāmatai, tāpēc drošības pēc tiek fotogrāfēts arī tas, kā dziedātājai tiek izveidots meikaps. Kad sākas īstā fotosesija, lai izskatītos dzīvīgāk, Anmary dejo kopā ar džekiem, nevis vienkārši stāv. KUR VAR DABŪT TAS BILDES? Tad viņai zvana kaut kāds pajols, bet viņai nav laika runāt. Palasot dziesmas vārdus, atklājas, ka zvanītājs ir bijis sers Miks Džegers. Hmm, es viņas vietā būtu pacēlusi.

Nepaiet ne mirklis, kad arī lidostas kalpi sāk tresīt pie „Beautiful song” un Anmary ar fūgām (tāds viļņains matu sakārtojums) matos ierodas lidostā. Izvirzu hipotēzi, ka viņa grib doties uz Maiami, kur savulaik LieneCandy dzēra ar četriem melnādainiem vīriešiem, berzēja gar savu ķermeni pludmales smiltis, kā arī nedaudz iesauļojās. Kāds Latvijas mūzikas žurnālists ar 20 gadu pieredzi, skatoties klipa beigas, prasīja: „Ā, tagad viņa pārģērbusies par stjuarti?”
To, ka ir pienākušas klipa beigas, var uzreiz saprast, jo visi kopā uzdejo. Es esmu ļoti romantisks un jūtīgs cilvēks, tāpēc man vispār šķiet, ka lidostās ir vai nu jāraud un jāsūcas, vai nu jābūt pālī. Šķiet, iezvanījusies arī Anmary sirdsapziņa un viņa tomēr ceļojumā līdzi ņem arī savas draudzenes, kas pirms trim minūtēm viņu iedrošinājušas iet uz ierakstu studiju, radio un pili. Tātad viss beidzas laimīgi, uzvar draudzība.

Anmary videoklips nenoliedzami ir progress, jo, ja Laura Reinika „Aš begu” Lauris pārvietojas ar tādiem bomžu transporta līdzekļiem kā ritenis, bērs kumeļš un kājas, tad Anmary viģika beigās iesēžas Turkish Airlines lidmašīnā un gan jau piezvana Lembergam, Šķēlem un Šleseram, lai pārrunātu plānu, kā no trases novākt Danielu Pavļutu, kurš negaidīti kļuvis par Latvijas lepnumu, kaut arī tas ir skaidrs ikvienam, ka latviešu – dziedātāju tautas – lielākajam priekam ir jābūt Eirovīzijas princesītei.
 
 
xxx
15 Maijs 2011 @ 02:19
eirovīzijas fināls diseldorfā 2011  
Šīs nedēļas laikā esmu saņēmusi vairākus aicinājumus gan no privātām, gan juridiskām personām savu Eirovīzijas vērtējumu publicēt texxxtos, un, godīgi sakot, es nemaz nesaprotu, kā Jums šāds lūgums varēja ienākt prātā, jo texxxtu un Eirovīzijas savienība ir tikpat pašsaprotama kā baltvīns ar zivi.

Vispirms izsaku nožēlu par to, ka finālā neiekļuva Kipra, kuras dziedātāji normāli dziedāja, līdz beztolkā uzradās kaut kāda vecene, kas mahājās ar lampu. Kaut arī sākotnēji šis starpgadījums (necieņa pret Kipru) lika man būt bēdīgai, pēc ievaddziesmas, kuras laikā viena ģetka ar kājām uzlīda uz kontrabasa, es atguvu prieku, jo uzsprāga kaut kādi fanariki un balsojums varēja sākties. Par ko balsot? Lūdzu:

Somiju pārstāvēja garlaicīgs, blonds deviņdesmitā gada krasatuļa Paradīzes Oskars (wtf?), kurš mēģina spiest uz sirdsapziņu, dziedot par planētas glābšanu. No Bosnijas un Hercogovinas bija atbraucis salīdzinoši vecs vecis, kurš nejauši sacerējis valsts pirmo himnu un tā kļuvis par slavenu Balkānu dziedātāju ar vārdu tādu pašu kā dinozauriņam no Flinstoniem, tātad Dino. No sākuma šķiet, ka tūliņ aizies lēkāšana un muguru rīvēšana, bet pēc minūtes visi ir iemiguši. Nevaru atcerēties, no kā 1:1 nospieduši dāņu Green Day, bet Kažam patīk – tie ir viņa favorīti, to viņš diemžēl pierāda arī, balsojuma skaitīšanas laikā sākot dungot viņu dziesmu. Dāņu džeks atceras, ka koncertzāle ierīkota stadionā, tāpēc arī kārtīgi izskraidās. Lietuvas daiļradi demonstrē meitene, kas ir jaunāka par mani, bet uzvedas tā, it kā viņai būtu simts gadu. Izlaisti mati, divarpus oktāvu balāde, dūmi no svārkapakšas, vējā plīvojoši mati un pats svarīgākais – lēnā labās rokas kustināšana. Bet kas tad te? Pēkšņi viņa sāk vicināties mēmo valodā, Valters un Kaža nodročī, jo visu laiku to vien grib kā atsaukt atmiņā savu triumfiālo izgājienu toreiz. Ungārijai - kaut kāds slims disko ar šausmīgi garu Selīnu Dionu, kas uz diseni atnākusi operas kleitā un uzvilkusi kaut kādu milzīgu gredzenu, lai visi pamana, ka ir precējusies, bet tajā pašā laikā dzied, ka „i must be free” („man jābūt brīvam”).

Vot, Īrijas priekšnesums gan bija zajebis, un jau pirms konkursa piesaku viņu uzvaru. Tie ir divi pediņi, kas dzied par lūpeni un neveiksmīgi mēģina sinhroni kustēties, fonā rādot labākajās krafwerk tradīcijās ieturētas projekcijas, un labākās kraftwerk tradīcijas ieturēt diseldorfā ir ļoti labi, jo tieši no šīs pilsētas nāk, manuprāt, nozīmīgākā grupa populārās mūzikas vēsturē. Viņi pierāda, ka obligāti nav jādzied par mīlestību, lai visi applaudētu, izrādās, var dziedāt arī par modi. Nav brīnums, ka uz sekundi nojūk tiešraide. Ļoti labi. Kaut arī zviedru džekam ir visādi četrstūri un stroboskopi, tomēr šķiet, ka viņa dziesmā paredzētais „i will be popular” nepiepildīsies. Nezinu, man, piemēram, šķiet slimi dziedāt „Es būšu populārs, es būšu populārs”. WTF?! Valters un Kaža atkal atceras to, kā viņi piedalījušies Eirovīzijā – dziedājuši tikpat šķībi kā Ēriks no Zviedrijas. Igaunijas kārta - komentētājuprāt, ir vērts uzmanību pievērst pašai meitenei. Lai notiek - meitene rozā kleitā dzied, kamēr kaut kādi mīkstie slēpjas aiz kartona mājām un viņu iekāro, bet beigās tomēr uzdāvina viņai puķes. Normāli. Tā jau džeki reti dara.

Grieķijas čaļi grib būt skarbi, bet ir vienkārši riebīgi un garlaicīgi, visa zāle pieceļas un iziet uzpīpēt, kamēr džeki dejo kaut kādu grieķu baletu. Kaža saka: „ceru, ka Jums nebija tik garlaicīgi kā man.” Diemžēl bija. Beigās daudzi eiropieši, kas bijuši uz balkona kurīt Grieķijas laikā, sajūtas vainīgi Zeva priekšā un sabalso daudz par Grieķiju, lai izvairītos no dievu dusmām. Krievs uzstājas ar dziesmu „get you” („izpist tevi”). Par viņu mēģinājumiem dejot sinhroni pat iesmejas mana mamma, kas līdz šim ir klusējusi. Priekšnesums savu kulmināciju sasniedz brīdī, kad dziedātājs uzkāpj uz podesta, bet trīs dejotāji skrien viņam apkārt, beigās visi nostājas ar mugurām pret skatītājiem, un uz viņu mugurām tiek veidots uzraksts „ALEX”, tātad dziedātāju sauc tāpat kā kādu piedzērušos ikonistu, kurš reiz man un kolēģei SM uz ielas piedāvāja to pašu, ko piedāvā šis ALEX savā dziesmā. Franciju pārstāvēja Andrea Botičelli Napoleona frakā. Uzstāšanos beidz, izkašņājot savu ausi. Itālija sen nav piedalījusies Eirovīzijā, un Rafaels pie flīģeļa uzdzied jautru dziesmiņu, iespējams, par to, ka Berlsukoni viņu mēģināja izdrāzt, bet nekas tam vecajam ākstam nav sanācis. Bet varbūt tomēr arī sanāca, jo pēdējo noti Rafaels nomauc tik spalgi un gari, ka tur kaut kāda sāpīte tur ir bijusi.

Te nu esam pie pirmās reklāmas pauzes - ekrānā parādās reklāma, kurā lēkā šokolāde. Wtf? Kāpēc šokolādei jālēkā? Guntis Skrastiņš pareklamē Ventspili, un es pievēršos Karalienes Elizabetes tvītiem, kas liecina par to, ka viņa visu laiku kapā džiniņu un nodirš katru dalībnieku.

Ar 13.kārtas numuru uzstājas Šveice – valsts, kur vismazāk dzer. Komentētāji atkal atceras „savu gadu”. Tiek nodziedāta dziesmiņa no šokolādes „Milka” reklāmas. Angliju pārstāv apvienojusies slavenā angļu grupa „Blue” ar dziesmu „i can” („es var”). Saģērbušies kaut kādās biezās frakās. Domāju,ka zilajiem džekiem vajadzēja atcerēties, kā savulaik izgāja DJ bobo, kurš mēģināja atgriezties uz lielās skatuves ar Eirovīziju (tiem, kas nezina – ne labāk kā mūsu repojošajam Vudijam Alenam šogad). Karalienei Elizabetei sakāms tikai viens: „Well, this is awkward.”

Piesakot Moldovu, Valters un Kaža atkal atceras savu uzstāšanos. Moldova man iepatikās jau pusfinālā. Viņiem ir garas cepures, mājās Gogol Bordello diskogrāfija un dziesma „so lucky” („tik laimīgs”), pa skatuvo torčī feja ar vienriteni, un man nav iemesla domāt, ka viņi dziesmā melotu. Vāciju pārstāv tā pati ģetka, kas pērn. Viņai piepalīdz folijā ģērbti tārpi no Daft Punk dziesmas „Around the world” klipa. Rumānija uzstājas ar Raimonda Paula dziesmu par lapām dzeltenām un lapām tumši sārtām, bet neko nepārmetu, jo šajā valstī atroda Donavas delta, kas ir vienkārši avpizģenā vieta. Ja kas, es zinu, kā rumāniski ir „es esmu miskaste”. Tas būtu „sunt cos de gunoi. ” Iespējams, dziedātājam to arī vajadzētu iemācīties.

Austrieti es atceros no pusfināla, kur vienu balādi dziedāja meitene garā kleitā. Esat dzirdējuši tādu teicienu „langweilig is toll” („garlaicīgi ir forši”)? Nē? Ļoti pareizi, jo tāda teiciena nemaz nav,to derētu ņemt vērā arī brīnišķīgās balss īpašniecei, kas laiku pa laikam tomēr pamanās ierēkties, lai būtu vairāk angsty. Eju uzkurīt.
Azerbaidžāna nez kāpēc bukmeikeru kantoros skoro pa pirmajām vietām. Tiešām nesaprotu, kāpēc. Liriska dziesma, kuru dziedot, duets gandrīz nosūcas, piedejo meitenes īsos vaidelošu plīvuros, no griestiem sāk krista dzirsksteles, tādejādi simbolizējot mīlestības karstumu. Skaidri redzams, ka Azerbaidžānā iestājusies kaut kāda alkohola krīze. Pēc balsojuma jūtos kā toreiz, kad uzvarēja nesmukas īsmatainas lezbes no Serbijas ar uzvalkiem un bez sakarīgas dziesmas. WTF?

Slovēniju pārstāv bruņās ģērbusies Slovēnijas Agilera. Viņa palikusi slavena vietējā „supertalants” konkursā. Būtu prikoļna, ja uz Latvija uz Eirovīziju aizsūtītu savus „zelta talantus” ielu vingrotājus.
Te pēkšņi parāda aizskatuvi, kur ir Eirovīzijas DVD un pusizdzertas sīvā glāzes. Islande man uzreiz patīk, jo ievadklipā rāda zivtiņas. Ērmu zemi pārstāv paveci The Hives džinsās, no kuriem divi ir zilie, jo viens otru dziesmas laikā nobučo un tas otrs viņam neievelk pa olām. Tautai, kas vienkāršā akmens blāķi saskata raganu, kas apēd trolli, varu piedot pilnīgi nekādu priekšnesumu, jo tā jau liekas tikai man – īstenībā noteikti uz skatuves notiek kas tāds, ko var saprast tikai islandieši.
Spāņi uzstāšanos sāk ar ģitārspēles imitāciju. Kādi jautājumi te vēl var būt?

Ukrainai nav dziesmas, bet ir tikai tāfelīte, uz kuras ar smiltīm visu laiku kaut ko zīmē. Varbūt bija arī dziesma, bet, tā kā vairākas Selīnas Dionas jau ir bijušas, tad viss. Izrādās, ar to ir gana, lai tiktu kaut kādā pieciniekā.
Jau paguvu pieminēt man tik sāpīgo Serbijas uzvaru viņreiz, tāpēc par Serbijas „Vanish” reklāmas dziesmu pat baidos ko nodomāt. Gruzijai pie miķīša ir vecene un ģitāristi spēji krata pačku, lai iekarotu visu smagās mūzikas cienītāju sirdis, pie viena arī parepo, lai savāktu arī reperu balsis. Labs gājiens. Var redzēt, ka daudz dzer. Dziesmas laikā Kažam ir saplīsusi ūdens glāze.
Atskatoties uz visām divdesmit piecām dalībniecēm, Valters un Kaža atkal atceras savu gadu. Arī tad, kad tiek atkārtoti valstu klipiņu, komentētāji atceras savu gadu un to, kā uzvedās Baltkrievija un Kirkorovs.

Kad pēc pirmā pusfināla cilvēki trakoja par to, ka vajag atpakaļ pie komentēšanas Kārli Streipu, domāju – bļaģ, petuhi, ko var nīdēt? Tagad sāku viņus saprast. Es nezinu, vai Kārlis Streips ir tiešām vienīgais, kurš varētu komentēt Eirovīziju, droši vien nē, bet tiešām zinu, ka Valteram un Kažam to darīt nevajag, jo viņi punktu skaitīšanas laikā tik daudz vārās, ka paši nedzird, ko kurš ir dabūjis. Beigās man likās, ka es viņus varētu nosist. Mans brālis centās zēnus aizstāvēt, norādot, ka daži joki ir bijuši normāli.
-kurš bija normāls joks?
-es aizmirsu.
-es arī.
 
 
Mūzika fonā: īrijas dziesma
 
 
xxx
27 Februāris 2011 @ 17:17
Eirovīzijas fināls  
Vakar textu redakcijas žurnālistes kopā ar kādu visai pazīstamu un iereibušu neatkarīgo mūzikas žurnālistu, suni, kaķi un Latvijas balzāmu sapulcējās pie kopīga televizora, lai noskaidrotu, kurš pārstāvēs Latviju šī gada Eirovīzijā. Diemžēl, kā jau tas notiek tādās kopīgās pasākumu skatīšanās reizēs, visi kaut ko kliedz un bļaustās, tāpēc gandrīz neiespējami sadzirdēt pasākumu vadītāju asprātīgās replikas vai, piemēram, sponsoru runas. Tādēļ mans iespaids būs vairāk vizuālas dabas, jo, pirmkārt, maz dzirdēju, otrkārt, maz kaut ko saprotu no mūzikas, kas arī par iemeslu tam, kāpēc man tika dots uzdevums komentēt šo pasākumu, - sevi taču ir jālauž, jāiet laukā no savas komforta zonas.

Atgriežoties pie pasākuma vadītājiem, - sākumā biju vieglā šokā, jo domāju, ka to vadīs divi džeki (gay) - Uģis Joksts un Valters Frīdenbergs -, pie tam ļoti dīvainos tērpos. Piemēram, Valtera ar kaut kādām zelta saules zvaigznēm rotātais tērps man atgādināja kādu tēlu no 88. gada rokoperas "Lāčplēsis". Vēlāk gan uz skatuves parādījās vadītāju mīlas trijstūra (par to vēlāk) iztrūkstošais posms Jolanta Strikaite, kas kopā ar Liepājas teātra aktieriem un uzlecošo teātra zvaigzni Gati Maliku priekšgalā ievadīja pasākumu ar dziesmu, kuru es neatceros. Neatceros, jo biju ļoti sakoncentrējusies, lai skatītos, kā pa deju grīdu ar fraku pa zemi vārtās jau minētais Gatis Maliks. Elīna toties atcerējās, ka dziesma bijusi kaut kas "esmu Odrija Hepberna, tikai džezīgaka" stilā, un katrā ziņā bija patīkamāka balss tembrā nekā skaņas, kas radās, Jolantai pārtraucot dziedāt un sākot runāt. Manās vakardienas piezīmēs norādīts tā: "Jolantas balss diemžēl nav bezpersoniska", kas uzjundī atmiņas par kaut ko spalgu un čaukstošu kā maisiņi autobusā.

Tad kamera novērsās gan no Gata, gan no tās frakas, gan no Jolantas un viņas jakas, lai parādītu, ka publikā sēž Fredis un zirgs. Ja textu redakcija ir beidzot sapratusi, ka Andris Kivičs patiešām ir normāls džeks, tad otrā atklāsme, pie kā šī pati redakcija ir nonākusi šā gada sākumā, - beidzot ir jānovērtē Fredis, jo viņa asprātībai nestāv ne tuvu klāt neviens no Latvijas pasākumu vadītāja top piecinieka (man liekas, ka vairāk par piecinieku arī nemaz nav).

Nākamā mana piezīme ir - "Stībelim labas brilles". Cik zinu, neesmu vienīgā, kuru viegli tracina saulesbriļļu valkāšana telpās vai tām pilnīgi neatbilstošos laika apstākļos laukā, ja vien šī briļļu esamība netiek kaut kā citādi attaisnota. Jāņa Stībeļa priekšnesums, protams, bija pozitīvs un saulains, tāpēc varbūt tās spilgti sarkanās brilles viņam un citu krāsu brilles pārējiem grupas dalībniekiem gribēja radīt tādu kā vasaras un tropu atmosfēru ziemas nomāktajiem latviešiem, tā kā to es viņam piedodu. Jāņa dziesmas "Let it be me" (Mans būs mans) priekšnesumā izcēlās basists, kurš bija korpulents vīrs gados, kādus Eirovīzija ar savu jaunības un seksīguma kultu parasti tiecas izskaust no atrašanās uz skatuves, tāpēc tā bija uzskatāma par lielu uzdrīkstēšanos. Savukārt, bekvokāliste bija mulate, tātad rasu dažādība - viens integrējošs priekšnesums, kurš savu kulmināciju sasniedza tad, kad Jānis izvilka puķu pušķi.

Pirms katras dziesmas par to izteicās "cilvēki no tautas" - 7. klases skolnieki, jaunā aktrise, 2 bērnu māmiņa, zobu higiēniste un arī tādas profesijas kā "consultants" pārstāvis. Kā labāko no viņiem gribētos izcelt ekskavatora operatoru jeb vadītāju, kurš daudz runāja par modi (piemēram, viņam diez ko nepatika, ka Triānas parks atlasē bija pielīmējuši spoguli solistei pie ķermeņa).

Nākamā mana piezīme ir par O-kartes akadēmijas uzvarētāju Eviju Sloku, kura kopā ar saviem bekvokālistiem kā šova elementu vicināja nepieslēgtas ģitāras, kas lika aizdomāties par to, ka tas taču ir izsmelts gājiens un galīgi vairs nav stilīgi, bet vēlākie notikumi apliecināja, ka pie tā centies pieturēties teju ikviens Eirovīzijas dalībnieks. Evijas priekšnesums savu kulmināciju sasniedza pašās dziesmas beigās, visiem uz skatuves esošajiem mūziķiem reizē palecoties. Man līdzās esošie mūzikas eksperti komentēja to kā: "Muzikāli patukšs, nav šova."

Tad bija Elīna Krastiņa, kas bija sevi pieteikusi kā riktīgi foršu dejotāju, bet skatītājam bez šādām zināšanām tas bija vārgi nojaušams. Kaut kādas asociācijas ar deju raisīja vienīgi pie bungām sēdošais Aivars Lintiņš, kas piedalījies šovā "Dejo ar zvaizgni". Tad sekoja Ivo Grīsniņš-Grīslis, kurš diemžēl bija novilcis savu grāfa fraku, kurā viņš izpelnījās komentāru no 7. klases puikas: "Tas aizkustinās daudz jaunas meitenes." Nezinu, kāpēc manās piezīmēs pie Ivo norādīts "Neizdomātā doma", nesaprotu, vai tas ir mans komentārs par priekšnesumu vai arī dziesmas nosaukums. Katrā ziņā šis bija textu redaktores EK mīļākais priekšnesums, jo, viņasprāt, tas bija aizraujošs. Piebildīšu, ka savu patiku viņa arī apliecināja ar atļautajiem desmit telefonbalsojumiem un vēl drošības pēc kādām trijām triecienSMS. Diemžēl rezultātus neietekmēja skatītāji vien, bet bija arī speciāla žūrija, kura bija atlasīta tāda, lai vismaz audiāli atgādinātu Latvijas stilīgāko grupu Instrumenti. Proti, tur bija gan Šipkēvics, gan Sējāns - tikai bez maskām.

Vēl manās piezīmēs izcelta pasākumu vadītāju greizsirdības scēna, jo Uģis Joksts bija it kā apvainojies, ka viņam jāiet pie mūziķiem, kamēr balodīši Strikaite un Frīdenbergs paliks divvientulībā uz skatuves. Tad vienā mirklī, kad Valters nerādīja Jolantai rezultātus, viņa, princese, uzreiz prasīja, lai Uģis viņai tos parāda, un tad atkal viņš aizvainotā balsī negribēja rādīt, jo nevēlējās būt tas, pie kura vēršas tikai tad, ja Valters kaut ko nedod. Vismaz man tas viss neradīja nekādas aizdomas par to, ka kaut kas būtu inscenēts, tāpēc es vienā mirklī nobijos, ka vadītāji riktīgi sastrīdēsies, un mēs tos rezultātus nekad neredzēsim, un Elīna būs par velti balsojusi.

Vēl parādīja aizkulises, kur starp visādiem pasākuma nodrošinātājiem sēdēja arī visvecākā juriste Latvijā. Es vēl nekad nebiju redzējusi nevienu visvecāko kādas konkrētas profesijas pārstāvi, bet jāatzīst, ka visvecākā juriste pie mums, Latvijā, tiešām izskatās drīzāk pēc jaunas meitenes.

Triānas parks gan diemžēl solistes slimības dēļ finālā nepiedalījās, bet kāds no komentētājiem izteicās, ka viņu priekšnesums esot ziemeļnieciski spilgts (tātad tāds pats kā dziedātājs Andris Kivičs).
Mana nākamā piezīme ir par grupu "The Sectrez", kur bija trīs meitenes platformenēs, par kādām es sapņoju, kad vēl nebiju izaugusi līdz 1, 82 m un ar mammu klīdu pa veikala "Bērnu pasaule" trešo stāvu pēc tam, kad biju apskatījusies kustīgos Ziemassvētku vecīšus skatlogā. Kleitas bija tādas, par kurām brīnītos pat Elizabete no "Ugunsgrēka", lai jau pēc dažām sekundēm tās mestos uzlabot ar dažādiem šuvēju paņēmieniem, tāpēc pirmoreiz biju patīkami iepriecināta, kad meitenes sāka izģērbties, bet tur apakšā bija kaut kas vēl nesmukāks, un viena vispār aizmirsa kopā ar pārējām to kleitas augšdaļu novilkt. Ak, vecā galva, no rīta laikam biezpienu nebija ēdusi!

Grupas "Pieneņu vīns" soliste ar spēcīgo balsi izskatījās pēc pavecākas Zanes Dombrovskas, visi bija diezgan modīgi saģērbušies, un kopā ar Lauri Reiniku bija mani favorīti. Forši, ka abi divi tika labāko trijniekā, tas liecina, ka es domāju tāpat kā tauta.

Pēc grupas Musiq uzstāšanās pēkšņi parādīja publiku, kas vicināja kaut kādu krāsainu un spīdīgu atribūtiku, uz skatuves spīdējā milzīgs uzraksts "ANGEL", un Strikaite pirms dziesmas pieteikšanas bija uzlikusi masku, it kā tēlojot enģeli, kas nomaskējies (par to arī Musiq dziesma). Tas viss man likās negodīgi, jo it kā izcēla šo grupu starp pārējām un noteikti kaut kā varēja ietekmēt nenobriedušu prātu balsojumu.

Vēl bija tāda Oksana Ļepska, kurai bija piecpadsmit gadu, un tikko iedomājos, ka vismaz agrāk Eirovīzijā varēja piedalīties tikai no 16, pirms diviem gadiem nedaudz izretinot grupas P.E.R. rindas. Katrā ziņā Oksana bija diezgan blāva, un dziesmas atraktīvākais elements bija izteiksmīga kreisās rokas kustināšana, kā arī, protams, neiztrūkstoši vējā plīvojošie mati.

Laurim Reinikam vienīgajam bija iestudēta normāla, sinhrona deja, par ko vēl no visiem priekšnesumu izpildītājiem bija parūpējušies tikai bērnu Eirovīzijas dalībnieki. Tie visi pārējie laikam nebija skatījušies "Mūzikas ierakstu Gada balvu", kur džeks no SMSCredit dalījās savā atziņā, ka deja nav iedomājama bez mūzikas, un mūzika ir daudz labāka kopā ar deju.

Vienā brīdī rādīja visus iepriekšējo gadu Eirovīzjas dalībniekus no Latvijas, un mēs visi vienbalsīgi nospriedām, ka 2004. gadā bijām visspēcīgākie, neskatoties uz to, ka Eiropā varbūt netikām attiecīgi novērtēti.

Mans pēdējais ieraksts piezīmēs ir: "Milleram super bikses". Ar to arī savu sakāmo beigšu, jo bikses bija tik superīgas, ka nespēšu tās aprakstīt. Varbūt brīnījāties, kādēļ tik maz pievērsos uzvarētājiem Musiq un sudraba medaļas ieguvējam Laurim Reinikam, bet domāju, ka par šiem pietiekami daudz informācijas varat sasmelties vadošo Latvijas ziņu portālu komentāros.