Šīs nedēļas laikā esmu saņēmusi vairākus aicinājumus gan no privātām, gan juridiskām personām savu Eirovīzijas vērtējumu publicēt texxxtos, un, godīgi sakot, es nemaz nesaprotu, kā Jums šāds lūgums varēja ienākt prātā, jo texxxtu un Eirovīzijas savienība ir tikpat pašsaprotama kā baltvīns ar zivi.
Vispirms izsaku nožēlu par to, ka finālā neiekļuva Kipra, kuras dziedātāji normāli dziedāja, līdz beztolkā uzradās kaut kāda vecene, kas mahājās ar lampu. Kaut arī sākotnēji šis starpgadījums (necieņa pret Kipru) lika man būt bēdīgai, pēc ievaddziesmas, kuras laikā viena ģetka ar kājām uzlīda uz kontrabasa, es atguvu prieku, jo uzsprāga kaut kādi fanariki un balsojums varēja sākties. Par ko balsot? Lūdzu:
Somiju pārstāvēja garlaicīgs, blonds deviņdesmitā gada krasatuļa Paradīzes Oskars (wtf?), kurš mēģina spiest uz sirdsapziņu, dziedot par planētas glābšanu. No Bosnijas un Hercogovinas bija atbraucis salīdzinoši vecs vecis, kurš nejauši sacerējis valsts pirmo himnu un tā kļuvis par slavenu Balkānu dziedātāju ar vārdu tādu pašu kā dinozauriņam no Flinstoniem, tātad Dino. No sākuma šķiet, ka tūliņ aizies lēkāšana un muguru rīvēšana, bet pēc minūtes visi ir iemiguši. Nevaru atcerēties, no kā 1:1 nospieduši dāņu Green Day, bet Kažam patīk – tie ir viņa favorīti, to viņš diemžēl pierāda arī, balsojuma skaitīšanas laikā sākot dungot viņu dziesmu. Dāņu džeks atceras, ka koncertzāle ierīkota stadionā, tāpēc arī kārtīgi izskraidās. Lietuvas daiļradi demonstrē meitene, kas ir jaunāka par mani, bet uzvedas tā, it kā viņai būtu simts gadu. Izlaisti mati, divarpus oktāvu balāde, dūmi no svārkapakšas, vējā plīvojoši mati un pats svarīgākais – lēnā labās rokas kustināšana. Bet kas tad te? Pēkšņi viņa sāk vicināties mēmo valodā, Valters un Kaža nodročī, jo visu laiku to vien grib kā atsaukt atmiņā savu triumfiālo izgājienu toreiz. Ungārijai - kaut kāds slims disko ar šausmīgi garu Selīnu Dionu, kas uz diseni atnākusi operas kleitā un uzvilkusi kaut kādu milzīgu gredzenu, lai visi pamana, ka ir precējusies, bet tajā pašā laikā dzied, ka „i must be free” („man jābūt brīvam”).
Vot, Īrijas priekšnesums gan bija zajebis, un jau pirms konkursa piesaku viņu uzvaru. Tie ir divi pediņi, kas dzied par lūpeni un neveiksmīgi mēģina sinhroni kustēties, fonā rādot labākajās krafwerk tradīcijās ieturētas projekcijas, un labākās kraftwerk tradīcijas ieturēt diseldorfā ir ļoti labi, jo tieši no šīs pilsētas nāk, manuprāt, nozīmīgākā grupa populārās mūzikas vēsturē. Viņi pierāda, ka obligāti nav jādzied par mīlestību, lai visi applaudētu, izrādās, var dziedāt arī par modi. Nav brīnums, ka uz sekundi nojūk tiešraide. Ļoti labi. Kaut arī zviedru džekam ir visādi četrstūri un stroboskopi, tomēr šķiet, ka viņa dziesmā paredzētais „i will be popular” nepiepildīsies. Nezinu, man, piemēram, šķiet slimi dziedāt „Es būšu populārs, es būšu populārs”. WTF?! Valters un Kaža atkal atceras to, kā viņi piedalījušies Eirovīzijā – dziedājuši tikpat šķībi kā Ēriks no Zviedrijas. Igaunijas kārta - komentētājuprāt, ir vērts uzmanību pievērst pašai meitenei. Lai notiek - meitene rozā kleitā dzied, kamēr kaut kādi mīkstie slēpjas aiz kartona mājām un viņu iekāro, bet beigās tomēr uzdāvina viņai puķes. Normāli. Tā jau džeki reti dara.
Grieķijas čaļi grib būt skarbi, bet ir vienkārši riebīgi un garlaicīgi, visa zāle pieceļas un iziet uzpīpēt, kamēr džeki dejo kaut kādu grieķu baletu. Kaža saka: „ceru, ka Jums nebija tik garlaicīgi kā man.” Diemžēl bija. Beigās daudzi eiropieši, kas bijuši uz balkona kurīt Grieķijas laikā, sajūtas vainīgi Zeva priekšā un sabalso daudz par Grieķiju, lai izvairītos no dievu dusmām. Krievs uzstājas ar dziesmu „get you” („izpist tevi”). Par viņu mēģinājumiem dejot sinhroni pat iesmejas mana mamma, kas līdz šim ir klusējusi. Priekšnesums savu kulmināciju sasniedz brīdī, kad dziedātājs uzkāpj uz podesta, bet trīs dejotāji skrien viņam apkārt, beigās visi nostājas ar mugurām pret skatītājiem, un uz viņu mugurām tiek veidots uzraksts „ALEX”, tātad dziedātāju sauc tāpat kā kādu piedzērušos ikonistu, kurš reiz man un kolēģei SM uz ielas piedāvāja to pašu, ko piedāvā šis ALEX savā dziesmā. Franciju pārstāvēja Andrea Botičelli Napoleona frakā. Uzstāšanos beidz, izkašņājot savu ausi. Itālija sen nav piedalījusies Eirovīzijā, un Rafaels pie flīģeļa uzdzied jautru dziesmiņu, iespējams, par to, ka Berlsukoni viņu mēģināja izdrāzt, bet nekas tam vecajam ākstam nav sanācis. Bet varbūt tomēr arī sanāca, jo pēdējo noti Rafaels nomauc tik spalgi un gari, ka tur kaut kāda sāpīte tur ir bijusi.
Te nu esam pie pirmās reklāmas pauzes - ekrānā parādās reklāma, kurā lēkā šokolāde. Wtf? Kāpēc šokolādei jālēkā? Guntis Skrastiņš pareklamē Ventspili, un es pievēršos Karalienes Elizabetes tvītiem, kas liecina par to, ka viņa visu laiku kapā džiniņu un nodirš katru dalībnieku.
Ar 13.kārtas numuru uzstājas Šveice – valsts, kur vismazāk dzer. Komentētāji atkal atceras „savu gadu”. Tiek nodziedāta dziesmiņa no šokolādes „Milka” reklāmas. Angliju pārstāv apvienojusies slavenā angļu grupa „Blue” ar dziesmu „i can” („es var”). Saģērbušies kaut kādās biezās frakās. Domāju,ka zilajiem džekiem vajadzēja atcerēties, kā savulaik izgāja DJ bobo, kurš mēģināja atgriezties uz lielās skatuves ar Eirovīziju (tiem, kas nezina – ne labāk kā mūsu repojošajam Vudijam Alenam šogad). Karalienei Elizabetei sakāms tikai viens: „Well, this is awkward.”
Piesakot Moldovu, Valters un Kaža atkal atceras savu uzstāšanos. Moldova man iepatikās jau pusfinālā. Viņiem ir garas cepures, mājās Gogol Bordello diskogrāfija un dziesma „so lucky” („tik laimīgs”), pa skatuvo torčī feja ar vienriteni, un man nav iemesla domāt, ka viņi dziesmā melotu. Vāciju pārstāv tā pati ģetka, kas pērn. Viņai piepalīdz folijā ģērbti tārpi no Daft Punk dziesmas „Around the world” klipa. Rumānija uzstājas ar Raimonda Paula dziesmu par lapām dzeltenām un lapām tumši sārtām, bet neko nepārmetu, jo šajā valstī atroda Donavas delta, kas ir vienkārši avpizģenā vieta. Ja kas, es zinu, kā rumāniski ir „es esmu miskaste”. Tas būtu „sunt cos de gunoi. ” Iespējams, dziedātājam to arī vajadzētu iemācīties.
Austrieti es atceros no pusfināla, kur vienu balādi dziedāja meitene garā kleitā. Esat dzirdējuši tādu teicienu „langweilig is toll” („garlaicīgi ir forši”)? Nē? Ļoti pareizi, jo tāda teiciena nemaz nav,to derētu ņemt vērā arī brīnišķīgās balss īpašniecei, kas laiku pa laikam tomēr pamanās ierēkties, lai būtu vairāk angsty. Eju uzkurīt.
Azerbaidžāna nez kāpēc bukmeikeru kantoros skoro pa pirmajām vietām. Tiešām nesaprotu, kāpēc. Liriska dziesma, kuru dziedot, duets gandrīz nosūcas, piedejo meitenes īsos vaidelošu plīvuros, no griestiem sāk krista dzirsksteles, tādejādi simbolizējot mīlestības karstumu. Skaidri redzams, ka Azerbaidžānā iestājusies kaut kāda alkohola krīze. Pēc balsojuma jūtos kā toreiz, kad uzvarēja nesmukas īsmatainas lezbes no Serbijas ar uzvalkiem un bez sakarīgas dziesmas. WTF?
Slovēniju pārstāv bruņās ģērbusies Slovēnijas Agilera. Viņa palikusi slavena vietējā „supertalants” konkursā. Būtu prikoļna, ja uz Latvija uz Eirovīziju aizsūtītu savus „zelta talantus” ielu vingrotājus.
Te pēkšņi parāda aizskatuvi, kur ir Eirovīzijas DVD un pusizdzertas sīvā glāzes. Islande man uzreiz patīk, jo ievadklipā rāda zivtiņas. Ērmu zemi pārstāv paveci The Hives džinsās, no kuriem divi ir zilie, jo viens otru dziesmas laikā nobučo un tas otrs viņam neievelk pa olām. Tautai, kas vienkāršā akmens blāķi saskata raganu, kas apēd trolli, varu piedot pilnīgi nekādu priekšnesumu, jo tā jau liekas tikai man – īstenībā noteikti uz skatuves notiek kas tāds, ko var saprast tikai islandieši.
Spāņi uzstāšanos sāk ar ģitārspēles imitāciju. Kādi jautājumi te vēl var būt?
Ukrainai nav dziesmas, bet ir tikai tāfelīte, uz kuras ar smiltīm visu laiku kaut ko zīmē. Varbūt bija arī dziesma, bet, tā kā vairākas Selīnas Dionas jau ir bijušas, tad viss. Izrādās, ar to ir gana, lai tiktu kaut kādā pieciniekā.
Jau paguvu pieminēt man tik sāpīgo Serbijas uzvaru viņreiz, tāpēc par Serbijas „Vanish” reklāmas dziesmu pat baidos ko nodomāt. Gruzijai pie miķīša ir vecene un ģitāristi spēji krata pačku, lai iekarotu visu smagās mūzikas cienītāju sirdis, pie viena arī parepo, lai savāktu arī reperu balsis. Labs gājiens. Var redzēt, ka daudz dzer. Dziesmas laikā Kažam ir saplīsusi ūdens glāze.
Atskatoties uz visām divdesmit piecām dalībniecēm, Valters un Kaža atkal atceras savu gadu. Arī tad, kad tiek atkārtoti valstu klipiņu, komentētāji atceras savu gadu un to, kā uzvedās Baltkrievija un Kirkorovs.
Kad pēc pirmā pusfināla cilvēki trakoja par to, ka vajag atpakaļ pie komentēšanas Kārli Streipu, domāju – bļaģ, petuhi, ko var nīdēt? Tagad sāku viņus saprast. Es nezinu, vai Kārlis Streips ir tiešām vienīgais, kurš varētu komentēt Eirovīziju, droši vien nē, bet tiešām zinu, ka Valteram un Kažam to darīt nevajag, jo viņi punktu skaitīšanas laikā tik daudz vārās, ka paši nedzird, ko kurš ir dabūjis. Beigās man likās, ka es viņus varētu nosist. Mans brālis centās zēnus aizstāvēt, norādot, ka daži joki ir bijuši normāli.
-kurš bija normāls joks?
-es aizmirsu.
-es arī.
Vispirms izsaku nožēlu par to, ka finālā neiekļuva Kipra, kuras dziedātāji normāli dziedāja, līdz beztolkā uzradās kaut kāda vecene, kas mahājās ar lampu. Kaut arī sākotnēji šis starpgadījums (necieņa pret Kipru) lika man būt bēdīgai, pēc ievaddziesmas, kuras laikā viena ģetka ar kājām uzlīda uz kontrabasa, es atguvu prieku, jo uzsprāga kaut kādi fanariki un balsojums varēja sākties. Par ko balsot? Lūdzu:
Somiju pārstāvēja garlaicīgs, blonds deviņdesmitā gada krasatuļa Paradīzes Oskars (wtf?), kurš mēģina spiest uz sirdsapziņu, dziedot par planētas glābšanu. No Bosnijas un Hercogovinas bija atbraucis salīdzinoši vecs vecis, kurš nejauši sacerējis valsts pirmo himnu un tā kļuvis par slavenu Balkānu dziedātāju ar vārdu tādu pašu kā dinozauriņam no Flinstoniem, tātad Dino. No sākuma šķiet, ka tūliņ aizies lēkāšana un muguru rīvēšana, bet pēc minūtes visi ir iemiguši. Nevaru atcerēties, no kā 1:1 nospieduši dāņu Green Day, bet Kažam patīk – tie ir viņa favorīti, to viņš diemžēl pierāda arī, balsojuma skaitīšanas laikā sākot dungot viņu dziesmu. Dāņu džeks atceras, ka koncertzāle ierīkota stadionā, tāpēc arī kārtīgi izskraidās. Lietuvas daiļradi demonstrē meitene, kas ir jaunāka par mani, bet uzvedas tā, it kā viņai būtu simts gadu. Izlaisti mati, divarpus oktāvu balāde, dūmi no svārkapakšas, vējā plīvojoši mati un pats svarīgākais – lēnā labās rokas kustināšana. Bet kas tad te? Pēkšņi viņa sāk vicināties mēmo valodā, Valters un Kaža nodročī, jo visu laiku to vien grib kā atsaukt atmiņā savu triumfiālo izgājienu toreiz. Ungārijai - kaut kāds slims disko ar šausmīgi garu Selīnu Dionu, kas uz diseni atnākusi operas kleitā un uzvilkusi kaut kādu milzīgu gredzenu, lai visi pamana, ka ir precējusies, bet tajā pašā laikā dzied, ka „i must be free” („man jābūt brīvam”).
Vot, Īrijas priekšnesums gan bija zajebis, un jau pirms konkursa piesaku viņu uzvaru. Tie ir divi pediņi, kas dzied par lūpeni un neveiksmīgi mēģina sinhroni kustēties, fonā rādot labākajās krafwerk tradīcijās ieturētas projekcijas, un labākās kraftwerk tradīcijas ieturēt diseldorfā ir ļoti labi, jo tieši no šīs pilsētas nāk, manuprāt, nozīmīgākā grupa populārās mūzikas vēsturē. Viņi pierāda, ka obligāti nav jādzied par mīlestību, lai visi applaudētu, izrādās, var dziedāt arī par modi. Nav brīnums, ka uz sekundi nojūk tiešraide. Ļoti labi. Kaut arī zviedru džekam ir visādi četrstūri un stroboskopi, tomēr šķiet, ka viņa dziesmā paredzētais „i will be popular” nepiepildīsies. Nezinu, man, piemēram, šķiet slimi dziedāt „Es būšu populārs, es būšu populārs”. WTF?! Valters un Kaža atkal atceras to, kā viņi piedalījušies Eirovīzijā – dziedājuši tikpat šķībi kā Ēriks no Zviedrijas. Igaunijas kārta - komentētājuprāt, ir vērts uzmanību pievērst pašai meitenei. Lai notiek - meitene rozā kleitā dzied, kamēr kaut kādi mīkstie slēpjas aiz kartona mājām un viņu iekāro, bet beigās tomēr uzdāvina viņai puķes. Normāli. Tā jau džeki reti dara.
Grieķijas čaļi grib būt skarbi, bet ir vienkārši riebīgi un garlaicīgi, visa zāle pieceļas un iziet uzpīpēt, kamēr džeki dejo kaut kādu grieķu baletu. Kaža saka: „ceru, ka Jums nebija tik garlaicīgi kā man.” Diemžēl bija. Beigās daudzi eiropieši, kas bijuši uz balkona kurīt Grieķijas laikā, sajūtas vainīgi Zeva priekšā un sabalso daudz par Grieķiju, lai izvairītos no dievu dusmām. Krievs uzstājas ar dziesmu „get you” („izpist tevi”). Par viņu mēģinājumiem dejot sinhroni pat iesmejas mana mamma, kas līdz šim ir klusējusi. Priekšnesums savu kulmināciju sasniedz brīdī, kad dziedātājs uzkāpj uz podesta, bet trīs dejotāji skrien viņam apkārt, beigās visi nostājas ar mugurām pret skatītājiem, un uz viņu mugurām tiek veidots uzraksts „ALEX”, tātad dziedātāju sauc tāpat kā kādu piedzērušos ikonistu, kurš reiz man un kolēģei SM uz ielas piedāvāja to pašu, ko piedāvā šis ALEX savā dziesmā. Franciju pārstāvēja Andrea Botičelli Napoleona frakā. Uzstāšanos beidz, izkašņājot savu ausi. Itālija sen nav piedalījusies Eirovīzijā, un Rafaels pie flīģeļa uzdzied jautru dziesmiņu, iespējams, par to, ka Berlsukoni viņu mēģināja izdrāzt, bet nekas tam vecajam ākstam nav sanācis. Bet varbūt tomēr arī sanāca, jo pēdējo noti Rafaels nomauc tik spalgi un gari, ka tur kaut kāda sāpīte tur ir bijusi.
Te nu esam pie pirmās reklāmas pauzes - ekrānā parādās reklāma, kurā lēkā šokolāde. Wtf? Kāpēc šokolādei jālēkā? Guntis Skrastiņš pareklamē Ventspili, un es pievēršos Karalienes Elizabetes tvītiem, kas liecina par to, ka viņa visu laiku kapā džiniņu un nodirš katru dalībnieku.
Ar 13.kārtas numuru uzstājas Šveice – valsts, kur vismazāk dzer. Komentētāji atkal atceras „savu gadu”. Tiek nodziedāta dziesmiņa no šokolādes „Milka” reklāmas. Angliju pārstāv apvienojusies slavenā angļu grupa „Blue” ar dziesmu „i can” („es var”). Saģērbušies kaut kādās biezās frakās. Domāju,ka zilajiem džekiem vajadzēja atcerēties, kā savulaik izgāja DJ bobo, kurš mēģināja atgriezties uz lielās skatuves ar Eirovīziju (tiem, kas nezina – ne labāk kā mūsu repojošajam Vudijam Alenam šogad). Karalienei Elizabetei sakāms tikai viens: „Well, this is awkward.”
Piesakot Moldovu, Valters un Kaža atkal atceras savu uzstāšanos. Moldova man iepatikās jau pusfinālā. Viņiem ir garas cepures, mājās Gogol Bordello diskogrāfija un dziesma „so lucky” („tik laimīgs”), pa skatuvo torčī feja ar vienriteni, un man nav iemesla domāt, ka viņi dziesmā melotu. Vāciju pārstāv tā pati ģetka, kas pērn. Viņai piepalīdz folijā ģērbti tārpi no Daft Punk dziesmas „Around the world” klipa. Rumānija uzstājas ar Raimonda Paula dziesmu par lapām dzeltenām un lapām tumši sārtām, bet neko nepārmetu, jo šajā valstī atroda Donavas delta, kas ir vienkārši avpizģenā vieta. Ja kas, es zinu, kā rumāniski ir „es esmu miskaste”. Tas būtu „sunt cos de gunoi. ” Iespējams, dziedātājam to arī vajadzētu iemācīties.
Austrieti es atceros no pusfināla, kur vienu balādi dziedāja meitene garā kleitā. Esat dzirdējuši tādu teicienu „langweilig is toll” („garlaicīgi ir forši”)? Nē? Ļoti pareizi, jo tāda teiciena nemaz nav,to derētu ņemt vērā arī brīnišķīgās balss īpašniecei, kas laiku pa laikam tomēr pamanās ierēkties, lai būtu vairāk angsty. Eju uzkurīt.
Azerbaidžāna nez kāpēc bukmeikeru kantoros skoro pa pirmajām vietām. Tiešām nesaprotu, kāpēc. Liriska dziesma, kuru dziedot, duets gandrīz nosūcas, piedejo meitenes īsos vaidelošu plīvuros, no griestiem sāk krista dzirsksteles, tādejādi simbolizējot mīlestības karstumu. Skaidri redzams, ka Azerbaidžānā iestājusies kaut kāda alkohola krīze. Pēc balsojuma jūtos kā toreiz, kad uzvarēja nesmukas īsmatainas lezbes no Serbijas ar uzvalkiem un bez sakarīgas dziesmas. WTF?
Slovēniju pārstāv bruņās ģērbusies Slovēnijas Agilera. Viņa palikusi slavena vietējā „supertalants” konkursā. Būtu prikoļna, ja uz Latvija uz Eirovīziju aizsūtītu savus „zelta talantus” ielu vingrotājus.
Te pēkšņi parāda aizskatuvi, kur ir Eirovīzijas DVD un pusizdzertas sīvā glāzes. Islande man uzreiz patīk, jo ievadklipā rāda zivtiņas. Ērmu zemi pārstāv paveci The Hives džinsās, no kuriem divi ir zilie, jo viens otru dziesmas laikā nobučo un tas otrs viņam neievelk pa olām. Tautai, kas vienkāršā akmens blāķi saskata raganu, kas apēd trolli, varu piedot pilnīgi nekādu priekšnesumu, jo tā jau liekas tikai man – īstenībā noteikti uz skatuves notiek kas tāds, ko var saprast tikai islandieši.
Spāņi uzstāšanos sāk ar ģitārspēles imitāciju. Kādi jautājumi te vēl var būt?
Ukrainai nav dziesmas, bet ir tikai tāfelīte, uz kuras ar smiltīm visu laiku kaut ko zīmē. Varbūt bija arī dziesma, bet, tā kā vairākas Selīnas Dionas jau ir bijušas, tad viss. Izrādās, ar to ir gana, lai tiktu kaut kādā pieciniekā.
Jau paguvu pieminēt man tik sāpīgo Serbijas uzvaru viņreiz, tāpēc par Serbijas „Vanish” reklāmas dziesmu pat baidos ko nodomāt. Gruzijai pie miķīša ir vecene un ģitāristi spēji krata pačku, lai iekarotu visu smagās mūzikas cienītāju sirdis, pie viena arī parepo, lai savāktu arī reperu balsis. Labs gājiens. Var redzēt, ka daudz dzer. Dziesmas laikā Kažam ir saplīsusi ūdens glāze.
Atskatoties uz visām divdesmit piecām dalībniecēm, Valters un Kaža atkal atceras savu gadu. Arī tad, kad tiek atkārtoti valstu klipiņu, komentētāji atceras savu gadu un to, kā uzvedās Baltkrievija un Kirkorovs.
Kad pēc pirmā pusfināla cilvēki trakoja par to, ka vajag atpakaļ pie komentēšanas Kārli Streipu, domāju – bļaģ, petuhi, ko var nīdēt? Tagad sāku viņus saprast. Es nezinu, vai Kārlis Streips ir tiešām vienīgais, kurš varētu komentēt Eirovīziju, droši vien nē, bet tiešām zinu, ka Valteram un Kažam to darīt nevajag, jo viņi punktu skaitīšanas laikā tik daudz vārās, ka paši nedzird, ko kurš ir dabūjis. Beigās man likās, ka es viņus varētu nosist. Mans brālis centās zēnus aizstāvēt, norādot, ka daži joki ir bijuši normāli.
-kurš bija normāls joks?
-es aizmirsu.
-es arī.
Mūzika fonā: īrijas dziesma
9 komentāri | Komentēt