Texxxti nezināja, kā labāk pavadīt svēto Valentīna dienu, tāpēc nolēma vairs neaprobežoties tikai ar kultūras un politikas norišu apskatu, bet pievērsties arī reliģijai un piedalīties Bībeles pāru čempionātā. Tā kā noteikumos bija skaidrā (texxxtā) norādīts, ka pāris skaitās tikai un vienīgi “vīrietis un sieviete”, tika nolemts laist pa kreisi, un AK sagāja pop-up pārī ar televeikala skatloga “Solona klubs” Andri. Dalības maksa pasākumā bija 10 eur, bet, ņemot vērā, ka bijām droši par savām zināšanām tematikā “Pāvila vēstules”, plānojām aroganti savākt solītās balvas un sliktākajā gadījumā vismaz palikt pa nullēm. Vai labākajā gadījumā iegūt galveno balvu - seksu pirms kāzām.

Čempionāta sākumā komandām bija jāiepazīstina ar sevi, atklājot kaut ko vairāk par izvēlēto nosaukumu. Interesantākie stāsti bija pusmūža pārim “AA”, kas nosaukumu bija izveidojuši no savu vārdu pirmajiem burtiem, kā arī komandām “Āboliņu ģimene” un “Studentpāris”. Mēs komandu vienprātībā un saticībā bijām nosaukuši par “High end”, kas simbolizē to, ka pēc nāves vēlamies nokļūt paradīzē, kur varēsim vadīt dienas totālā mierā un harmonijā ar sevi, kā arī vajadzības gadījumā gurdeni uzpīpēt, piemēram.

Zāli iekārtot ļauts ir daiļajam dzimumam, un tieši meitenes ir tās, kas nes galdus. Tas uz mirkli liek domāt, ka baznīcā ielauzies feminisms. Tomēr vēlāk tiek paziņots, ka tiek gatavots gards cienasts, lai pabarotu sanākušos kungus. Tātad Ģertrūdes baznīcas Lutera zāle uzskata, ka paika svarīga ir tikai džekiem. Tur ir ielauzies nevis feminisms, bet gan 50 Greja nokrāsas!

Kad tika norādīts, ka pasākumā nedrīkst piedalīties garīdznieku kungi, mans Andris tiecās sašutumā pamest telpas, bet tomēr atkal atgriezās, jo nespēja laist garām dienas pirmo izaicinājumu - Kāmstri čempionātu. Noteikumi ir vienkārši - spēles zaudētājs kļūst par uzvarētāja fanu un, izkliedzot viņa vārdu, seko viņam līdzi uz nākamo cīņu, kuras vinnētājs savāc arī zaudētāja fanus un tā līdz bezgalībai, kamēr kāds ir sakāvis visus, izpelnoties visaptverošu apkārtējo cieņu un apbrīnu. Nelielai atslodzītei pēc sportiskās cīņas uzstājās kristiešu roka bigbends “Divas taktis”, kas pirmo dziesmu “Izsalcis pie tevis nāku” veltīja restorānam “Makdonalds”, bet visas pārējās, gods kam gods, pasākuma galvenajam vaininiekam - Dievam. Brīvajos brīžos grupa, kā jau īsteni bohēmiskiem māksliniekiem pieklājas, vārtījās beksteidža gultā un lūrēja filmas ar Čārliju Čaplinu galvenajā lomā. Jā, vecās Ģertrūdes baznīcas Lutera zālē tik tiešām ir Čārlija Čaplina stūrītis, bet tas vēl ir nieks, salīdzinot ar to, ka tualetē var aristokrātiski klausīties ērģeļmūziku.

Te nu ir pienācis laiks pirmajai kārtai, kurā testa formā jāatbild uz 60 āķīgiem jautājumiem par to, ko Pāvils sarakstījis savās četrās vēstulēs. Pabeidzam pirmie, tāpēc vairāki līdzjutēji alkst ar mums iepazīties, jautājot, kā spējam būt tik viedi. Laika īsināšanai organizatori izsniedz burtu mežģi, kurā jāatrod dažādi ar attiecībām un mīlestību saistīti vārdi. Piemēram, uzticība, aborts un labvēlība. Mirkli vēlāk mums no muguras piezogas stand-up žanra oligarhs Edgars Bāliņš, kurš ir īpašs ar to, ka izskatās paģirains pat tad, kad tāds nav, un pavēsta, ka mežģī atradis vārdu “Kuņa”. Cepuri nost!

Lai izrādītos tam pašam Bāliņam, vieglu roku atsaucos organizatoru aicinājumam kļūt par brīvprātīgo misijā “Muzikālais reverss”, tobrīd nenojaušot, ka piedzīvošu vienu no lielākajiem kauna mirkļiem savā dzīvē. Ja neskaita tās reizes alkohola reibumā, par kurām man tikai citi stāstījuši, kā arī dalību debatēs “Vai mākslas darba radīšanai lielāka nozīme ir emocijām vai prātam?” pirms desmit gadiem, kad nezināma iemesla dēļ nespēju pateikt nevienu sakarīgu teikumu. Misija paredz, ka tiek atskaņotas četras otrādi apgrieztas dziesmas frāzes, kas iespējami precīzi jānodzied, lai tad, kad ierakstu apgriež pareizā virzienā, mans mīļotais varētu atpazīt, kas tā par dziesmu. Es dziedu vēl briesmīgāk nekā EK fotografē un pēc pēdējās reizes, kad Itālijas karaokē dziedāju “Like a virgin”, bet pēc tam nogāzos un sasitu galvu, nosolījos sev un tam kungam vairs nekad tā publiski nedarīt.

Pēc kauna traipa seko otrais raunds ar jautājumiem bez atbilžu variantiem, kurā mūs no palikšanas sausā izglābj mūsu mīļākais Pāvila vēstuļu varonis Timotejs, kas pārsteidzošā kārtā vienā reizē tiešām izrādās pareizā atbilde. Trešajā raundā iespējami ātri Bībelē jāsameklē turpinājums pantam, kura sākuma texxxts tiek projicēts uz ekrāna. Pateicoties manam mīļotajam, arī šoreiz nepaliekam sausā un vienu pantu tiešām atrodam ātrāk par visiem. Lai gan tiek pieteikts, ka panta nosaukums un atrašanās vieta grāmatā nav jālasa, pāris, kuri pasākumam par godu ieradušies no tālās Liepājas, to uzcītīgi dara, apliecinot, ka diemžēl ir cirvji. Ne viedi - kā mēs. Tas gan neliedz viņiem čempionātā uzvarēt, bet mums palikt trešajā vietā no beigām, apsteidzot vien komandu “Osiņa” un Bāliņa “Pretty kitties”.

Gaidot rezultātus, tikām cienāti ar uzkodām, kas dienas laikā tika tik daudz godinātas, ka bijām jau sacerējušies uz laša tartaru vai sliktākajā gadījumā vismaz nēģiem. Diemžēl, tā kā atrodamies pieticīgo luterāņu, ne izsmalcināto katoļu baznīcā, jāsamierinās vien ar sausām bulciņām, kurām daudz piemērotāka vieta būtu Naciķu kongresā.

Par zaudējumu, ja godīgi, mums bēda maza, jo izpelnāmies galveno balvu - organizatoru simpātiju! Kā svarīgākais iemesls tiek piesaukts mans grandiozais un odiozais dziedājums. Tātad bija vērts censties. Balvā iegūstam nevis abortu, bet gan krekliņus ar uzrakstu “Got Bible? Read before use”, lai gan daudz labāk būtu gribējuši ūdensnecaurlaidīgo Bībeli, ko saņēma pirmās vietas ieguvēji no pilsētas, kurā piedzimst vējš. Jo tad varētu lasīt, piemēram, nirstot vai zem ūdens mirstot. Atvadoties vēl noskatāmies organizatoru sakompilētu video, kurā džeki bārā dzer aliņu no svētā grāla krūkām un runā komentāros, kas par šo pasākumu parādījušies internetā. Tā tiešām bija laba pieredze, un nevar nepiekrist mūsu komandas faniem, kas apgalvoja, ka viss noorganizēts labākajā līmenī. Tā kā dabūjām kreklus, dzērām par brīvu kafiju un ūdeni un ieēdām arī tās sausās bulkas, var uzskatīt, ka 10 eur lielā dalības maksa ir bijusi tā vērta.



AK ar mīļoto Andri atpūtas stūrītī studē Bībeli


AK skaistais dziedājums


Atsauksmju grāmata


Laimīgie organizatoru simpātiju balvas ieguvēji jaunajos T-kreklos kopā ar atraktīvo pasākuma vadītāju Jāni

Inovācijas vienmēr ir bijušas Texxxtu prioritāte, tamdēļ šoreiz nākam klajā ar savu pirmo recenziju, kura 1) ir par portālu, 2) radīta, sadarbojoties diviem texxxtiniekiem - šajā gadījumā AK un SM. Lai arī puaro.lv darbojas vien kaut kādu nedēļu, tas jau paspējis sacelt pieklājīgu ažiotāžu. Kāpēc tā - jautāsiet? To mēs nezinām (c) Māra Zālīte, taču ir skaidrs, ka nevaram klusēt šajā priekšvēlēšanu laikā, kurā izšķirsies tas, kā mēs turpmāk dzīvosim.

Nesen AK gribēja noskaidrot dažu politisko aktualitāšu background (latv. val. - fons), tāpēc vērsās pēc atbildēm pie Tautas partijas Jaunatnes organizācijas troņprinceses Sarmītes Ilvas Lonijas Kolātes (turmpāk tekstā - Silk). Šī teica: "Nu kā? Tas taču katram pašam jāsaprot." Tā arī darījām, un ar iztēles palīdzību nonācām pie šoka un migrēnas - tas ir ārprāts, kas notiek politikā. Būs vien jāpiekrīt grupas Inokentijs Mārpls solistam Raimondam Dambim Lagimovam, kurš tirgo nozīmītes pa latu gabalā ar atziņu "Valdība ir stulbeņi". Nu labi, īstenībā jau nav. Nenoliedzam, ka Šlesers ir gudrāks par mums, SM un AK kopā ņemtām. Bet par to nedaudz vēlāk.

Visi šobrīd pišas par to, ka puaro.lv ir izcilā latviešu prozaiķa, dzejnieka, publicista un karatista Jurģa Liepnieka priekšvēlēšanu kampaņas triks. Lai to pamanīt nebūtu tik viegli, Jurģis portāliņu atšķaidījis ar nedaudz marihuānu, t.i., savām interesēm (Kamī, Dalī un pizdī) un lētiem feļetoniem, ar kuriem uzsist portāla apmeklējuma statistiku (Dzeltenā zemūdene). Mēs, piemēram, aizrautīgi lasām par to, kā Jurģim bija apnicis dzīvot (raksts pārpublicēts no žurnāla "Klubs" vai "Art Deco", neatceramies) - eksistenciāli smagu un atklātu gabalu par dzīvi un vēlmi no tās beidzot atdusēties atmatā. Nevilšus skatiens pārdomās pārslīd pār košu baneri, kas aicina izlasīt interviju ar Inesi Saulīti, kura šķietami atdusēties atmatā nevēlēsies nekad. Sajūtas līdzīgas, kā iedzerot kafiju kopā ar vīnu - ambivalentas. Inese pretēji Jurģim šķiet vēl nav saskārusies ar izsmeltās dzīves sajūtu - viņu sajūsmina pat veca dāņa sperma rīklē. Aizstāvot Inesi gan jāsaka, ka intervija izskatās tik dzeltena, ka pat portāls mango.lv tam blakus izbalējis gauži balts. Kur tur politika - jautāsiet? Ļoti vienkārši - Jurģis, krifelis tāds, taču fīrē to "Saskaņas centru". Tomēr negribas īsti viņu vainot, jo kurš gan no mums negrib ticēt vārdiem, ka "Viss būs labi." Мы ганси чиста хотим!

Diskutējot par politiskām peripetijām, nonācām pie secinājuma, ka nesaprotam, kurā brīdī tauta pārstāja mīlēt savas partijas, t.i. Tautas partijas līderi. Līdzīgu analoģiju varam meklēt Vakareiropā un pielīdzināt Andri Šķēli, turpmāk textā - Andžons, bijušajam Lielbritānijas parlamenta princim Tony Blair. Ķipa, sākumā par Tony arī visi fano, mīl, dāvina dāvanas, bet pēkšņi nemīl. Kurā brīdī tauta pārstāja mīlēt Andžonu - jautāsiet? Sacīsiet: "Varbūt Jūrmalgeita?" Auksts. Vekselis? Mēs drebam, cik auksts, un uzvelkam džemperus! Pavisam vienkārši. Tas ir tāpat, kā, ieraugot džeku, kurš patiešām izskatās pēc pediņa, mēs izjūtam vēlmi sevi nokaunināt par tik stereotipisku spriedumu, ka noliedzam acīmredzamo. Arī Andžona gadījumā sākumā nevēlējāmies ticēt tik triviālam atrisinājumam, bet tā ir - Ēlerte. Sākumā ķipaš laikraksts "Diena" (atgādinām, ka tobrīd "Ir" vēl nav piedzīvojis savu dzimšanu) baigi haipo Tautas Partiju, a pēc tam pēkšņi heito! Kāpēc? Ēlerte. Mēs, sievietes, pazīstam labi viena otru. Atraidījums stipri sāp. Pavisam nopietni - mums patiešām ir konstruktīva cerība ticēt tam, ka Ēlermausis kantēja Andžonu. Andžonam tā ne visai, tāpēc šis bija as cold wind blows (angļu val. - tik auksts, kā auksts vējš pūš). Ēlerte apcirtās un nogrieza savu artavu mīlestībai pret Tautas Partiju. Ko tante Bauskā - jautāsiet? Vērā ņemamākais rīta laikraksts valstī heito Tautas partiju, kāpēc tantei Bauskā tam neticēt? Ticēt diemžēl var ne tikai Dievam.

A kāds tam sakars ar Zatleru - jautāsiet? Nothing special, Mendelson - tāpat kā Andžonam ar Ēlermausi nekāds sakars tur nav, bet tas nebūt nenozīmē, ka tur neslēpjas kaut kas cits. Kas tur slēpjas? Hmm. Mēs padomājām un izdomājām. Zatlers atlaiž Saiemu, kurā dominē Vienotība, kas ir neizdevīgi dažiem lielkalibra uzņēmumiem, taču, paužot savu lielo mīlestību pret Vienotību, tomēr dibina jaunu partiju, tādejādi atņemot tai balsis no tantēm Bauskā. Kas ir Zatlera jaunās partijas sastāvā? Daži naiviķi (tur Tukišs, Ķīlis, nebrīnītos arī ja Kūļi) UN Zatlera padomnieki, kurus tam piešķīra nu jau atlaistā Saiema. Mēs būtu idiotes, ja par idiotiem uzskatītu zākātos oligarhus un ticētu, ka viņi šobrīd raud un domā: "Vai, vai, vai, kā mēs tā ieberzāmies, cerams, ka par mums balsos". Nu, nopietni! Šlesers NAV TĀDS DIŽDAUNIS, lai viņš patiešām ticētu, ka par viņa jaunizveidoto Šlesera Reformu partiju (pamanījāt vārdu spēli?) kāds pie pilnas mentālās veselības arī balsos. Labi, varbūt jūs to vēl nesapratāt, tāpēc runāsim taisnu tiesu - mēs tiešām ticam, ka Zatlera Reformu partija ir Šlesera projekts, ar kuras palīdzību izveidot ar politiku tiešā veidā nesaistītiem plāniem izdevīgāku Saiemu, kurā Solčas rudās lapsas pačku nomainītu Sprūdža bakuģīmis. Atvainojamies par emocionalitāti, jo vakar bijām Vienotības kāzās, un šodien paģiras mūs ir uzvilkušas. Sprūdž, ja tu šo lasi, tiešām neņem ļaunā - tas nav personīgs uzbrauciens. Varbūt Viesturam Livigstonam būs bēdīgi to dzirdēt, bet mēs, AK un SM, nekautrējamies publiski ticēt tam, ka Šlesers un Šķēle ir ļoti gudri - tik gudri, ka ir jau pāris verstes soļu mums priekšā.

Jautāsiet, kāds šim texxxtam ir sakars ar puaro.lv? Tas ir tieši tik pat konceptuāli izplūdis un nekonsekvents, cik minētais portāls. Mēs mīlam šo valsti!

Man bērnībā tika mācīts, ka, ja grib būt pa draugam ar visiem, nevajag baigi runāt par politiku un reliģiju. Pēdējos divus texxxtus esmu veltījusi aktuālo politisko tematu analīzei. Loģiski būtu tagad runāt par referendumu, kur jāizvēlas starp „praidam jā” un „praidam nē”, bet, kopš uzzināju, ka biļeteni, uz kuriem vienīgā izdarītā atzīme ir pimpja zīmējums, neesot derīgi, šādus pasākumus ignorēju, tāpēc šoreiz par reliģiju. Par reliģiju un, lai izietu ārā no sava komforta zonas – arī par kultūru.

Ilgi domāju, kam lai kaut ko uzdirš, līdz uzticīgā Texxxtu lasītāja Alīne Apine pievērsa manu uzmanību "kristiešu draudzes" repa festivālam , kurš noticis šajā vasarā sazin kur. Visi, kas skatījušies kaut drusku festivāla, palikuši bez vārdiem, tāpēc man kā neremdināmai muldoņai ir uzdevums kaut ko pateikt.
Festivālā piedalās 16 reperu, 4 žūrijas locekļi un vadītājs Mārcis, kurš arī dod atzīmes. Žūrijā ir deju meistare, kura ikvienu uzteic par centību, bet novēl izmantot repa stilam atbilstošākas kustības. Otra sieviete vērtē, vai ir savs vēstījums un vai teksts ir gana evanģēlisks. Stiliste Aija iedala reperu stilu šaurajā (špiļkas) un platajā (botas), kā arī teju ikvienam aizrāda, ka vajadzēja kaklā uzkārt blingu, jo tas piedien gan šaurajam, gan platajam reperu stilam. Viktors, kurš runā krieviski, vērtē melodiju (kuras parasti nav) un ritmu (tātad Cypress Hill dziesmu „Rock Superstar”, kas ir pamatā apmēram pusei reperu dziesmu). Turklāt operatora amatā iecelts kāds čalis ar izteiktu pēdu fetišu.
Bet nu par katru reperi pēc kārtas.
Kad uz skatuves uznāk reperis Marija (vadītājs spītīgi nelieto vārdu "repere"), vadītājs Mārcis norāda, ka tad, kad ir gatava, jāpiemiedz Edgaram ar aci, lai šis sāk spēlēt muzonu. Piemiegt ar aci? Tas tak kā aicināt uz pišuku! Bet Marijai tas nav prātā: „Es teikšu jēzu, slavēšu, kamēr vien elpošu.” Žūrijasprāt, Marijai „viss kustējās”, tomēr pietrūka zelta.
Repera Leldes priekšnesums sākas ar zilu gaismu, kas simbolizē mūžību. Nobīstos, ka šī dziesma tik arī varētu ilgt. Netipiski slimam kristietim, šeit jūtama medicīniska pieeja:„Sirdī ir tādas lietas, kas tur mani pie dzīvības.” Leldei pašai sava dziesma ļoti patīk, un var just, ka tās laikā viņa tuvojas orgasmam. Līdzīgi kā dzerot barā - balss kļūst skaļāka un saļāka.
Es nezinu, vai kāds kādreiz ir sapratis, kā izskatās dievs, bet grupa „reperis Andris”, kas sastāv no Andra, kas repo, un viņa dēla Mārtiņa, kas vienkārši fonā tirinās, atklāj, ka dievam ir spārni: „Viņš mani glābj zem saviem spārniem.”
Reperis Elīna Čera nesaņem norādi, ka jāmiedz ar aci dīdžejam Edgaram, kad gribas sākt, bet uz mutes ar` nav kritusi: „Yo, dīdžej, uzliec bītu!” (atļaušos atgādināt, ka „yo” ir vārda „yobnutijs” saīsinājums) Te mēs uzzinām ko vairāk par dievu – izrādās, arī viņam ir darbs. Cits ir pārdevājs, cits ir dakteris, cits ir miesnieks, tiek nosaukts arī precīzs dieva amats – „kungu kungs, ķēniņu ķēniņš”. Tātad raujas pa diviem darbiem. Savu dziesmu viņa beidz ar kaut ko, kas izklausās pēc „visi geji, labi, čau!”, par ko izpelnās komentāru no žūrijas galvenās dzejnieces: „Jaunietisks teksts.” Nevar nepiekrist. Šova vadītājs vēl nav sapratis, kas te tikko notika, tāpēc drošības labad pavaicā: „Tu arī mēģināji dziedāt?”
Indra O ar grupu vēsā mierā sāk tresīt bez muzona par tēmu „divpadsmit”, jo dienā stundas divpadsmit, naktī stundas divpadmit. WTF? Grupai vajadzētu salikt prātus kopā un saprast, ka parasti dienas ir garākas par naktīm. Dziesmas otrajā pusē saprotu, kāpēc tāds bezpriģels, kāpec var dropēt tādā mierā. Izrādās, ka: „Tevi no grāvja izvilks.”
„Tēt, es Tevi mīlu,” paziņo reperis Gundars pirms savas pesņas. Gundars ir pirmais, kas nedzied par dievu, bet gan par šmigu: „Pēc tevis mēs slāpstam.” Tas sajūsmina žūrijas krievu Viktoru un viņš pasaka pirmos 3 vārdus latviski:”Astoņi, hot, normaļna.”
Reperis Dacīte, nē, nav mūsu bijusī kolēģe Dace Jaunupe, bet arī ļoti pragmatiski vērtē lietas un saprot, ka komforts ir apmēram vienādā svarīgumā ar bez maz vai šmigu: „Kungs, tu mani glābi – jaunas botas kājās āvi.”
Kā gadījies kā ne, nākamā reperis ir pasākuma vadītāja Mārča sieva. Meitene vēl nav sākusi repot, kad jau redzam viņas jumtu aizlidojam, un visticamāk tas jāj un jāj, un nepastājas – zemes virsū nav tam mājas. Nosaukums Reperis Kanna liek domāt, ka nu meitene lies ūdeni, bet šis ir kas vairāk, šis Jums mūžmūžos jāatceras: „Tu neesi radīts par sieru!” WTF!
Reperis Evita teic:”Ja Tu paliksi pie dieva, Tu sagrausi sienu” Tomēr pārdomātais brīdinājums meiteni neglābj no mana bargā sprieduma – tas ir tik sķībi un neritmiski kā senos laikos izdarījās Maķedonija Eirovīzijā.
Ja pēc visa redzētā paziņo, ka vakara odziņa tikai būs, tad neviens man nevar pārmest - tomēr neizturu un pirms tam ierauju 50 gramu stiprā alkohola. Un esmu nolēmusi ieraut pa vienam pirms katras uzstāšanās. Un uzvelku trenuškas. Odziņa Kristaps, šķiet, sapratis, ko dara texxxtu lasītājs ik vakariņu, tāpēc viņš ir saprotošs: „Ik rītu ir cīņa ar sevi.” Kristaps man patīk, jo gadījumam, ja pats sev apnīk, ir uzkāris austiņas, lai varētu paklausīties jaunāko MGMT gabalu. Žūrijas čalis Viktors komentē: „Vsjo bila pa reperiskij.”
Pirmais cilvēks ar saulenēm uz acīm ir reperis Dagnija,kas esot izrauta „ārā no mēsliem”. Vai saistība starp saulesbrillēm un mēsliem? Hmm. Žūrija arī sākusi dropēt, jo labas atzīmes dzimst kā dzemdību namā, kaut arī meiteni novēl sakarīgāku tekstu.
Nākamā ir reperis Sandra, kas atzīst, ka apģērbusies tikai šorīt, un, izrādās, nemaz nav mūsu texxxtu kolēģe Sandra Mētra. „Šī būs mana pirmā jums pasniegtā bībeles stunda, kura nāk man no sirds kā īsta junda,” Sandra lasa no pults kā tāda klarnetiste. „Kā mazs bērns grib pupiņu, tā es vēlos savu grupiņu”,”Nedz arī bultu, kas sauc uz cita gultu” un citi teikumi attaisno to, ka pat publika, kas līdz šim ir sēdējusi un plaukšķinājusi, beidzot ir sākusi rēkt.
Tālāk tiek pieteikts reperis Liene „ar profesionālām iemaņām”. Paņemu dubulto šotu. Viņa arī sāk dubulti – liek dziesmu sākt vēlreiz. Krieviski. Tātad pirmais priekšnesums, ko saprot Viktors no žūrijas. Te nu var redzēt, ka nu daļa zāles ir iemigusi.
Reperis Toms (tā sauca vienu no apustuļiem) vēsta:”Tikai lūdz un tapsi brīvs.” Varbūt Solveigai no Ugunsgrēka vajadzētu palūgt, lai viņu izlaiž no cietuma? Uzreiz viss būtu interesantāk. Reperis Toms arī man palīdz izvēlēties, kuru pantiņu skaitīt Ziemassvētkos pie eglītes:
Neesi auns-
pieņem jēzu un kļūsti jauns!
vai tev nemaz nav kauns?
Vai tu tiešām gribi būt auns?”
Pēcāk Toms rosina doties „taisni tur, mēs visi zinām, kur.” Nezinu, ko domājis viņš, bet man taisni priekšā ir Žubrowkas pudele.
Vēl spēle nav galā. Tālāk skatāmies reperi Agnetu, kas jau vienreiz uzstājusies grupas „Indra O” sastāvā. Jauki, ka viņa pati māk ironizēt par sevi: „Aiziet,aiziet, mēs sākam, ķipa baigi repu mākam!” Agneta tā dod, ka kaut kādā mirklī manam kompim sačakarējas skaņa. Te beidzot deju meistare ir mierā, jo Agneta kustējusies ne tikai repa, bet arī ritma stilā un, kaut viņai bijusi „ļoti vārga balss”, meitene dabū 5 desmitniekus, tātad – kļūst par uzvarētāju. Kā izrādas vēlāk, viņa to nemaz neesot pamanījusi. WTF? Ko viņa lieto?
Kaut arī pēdējā dalībniece tiek pieteikta kā reperis Indra no profesionāļiem, pati viņa apgalvo, ir lauva no Jūdas cilts. Tātad kāds no viņiem melo.
Nu visi 16 ir nodziedājuši, tātad esam nokļuvši pie apbalvošanas.

8.vieta - Reperis Sandra. Dāvanā saņem citronu.
7.vieta - Gundars, Dace,Ttoms. Arī dabū citronu, jo tie it kā baigie vitamīni, bet katram idiotam tak skaidrs, ka kāpostā (šoreiz domāts dārzenis) ir vairāk vitamīnu nekā citronos.
6. vieta- Lelde
5.vieta - Evita, Dagnija.
4.vieta - Andris, Liene. Pēkšņi atčoknos, ka ar „Uzvarētājiem vitamīni” moš ir domāts amfiks.
3.vieta - Marija, Elīna, Indra O, Indra K. Trešās vietas ieguvējas dabū to, ko pasākumavadītājs sauc par lielo piķi – 5 latus. Viņš arī atzīst, ka: „Trešā vieta – pati labākā vieta.” Nahuj turpināt apbalvošanu?
2.vieta - Kristaps un Kanna. Viņi balvā dabū ne tikai piķi, bet arī chupa chups blingus. Tā kā dāvanu pasniedz stiliste, viņa nākamreiz nevarēs piepisties par šiem aksesuāriem.
1.vietu, kā jau mēs visi sen zinām, dabū Agneta. Vaicāta, ko viņa darīs ar uzvarētājas 15 latiem, viņa atbild, ka laika pirks riktīgi lielu šokolādi.

Tā nu beigās sanāk, ka esmu noskatījusies vairāk nekā 2 stundas ar šo drausmīgo viģiku. Un šoreiz tas tiešām ir kas drausmīgs, nevis Eirovīzija, Mūzikas ierakstu gada balva vai Dziedi ar zvaigzni. Bet nevar noliegt, ka „Kristus draudze” ir spiedusi mani piesaukt dieva vārdu:”OH MY GOD!!!” Kad pēc festivāla noskatīšanos pavēros debesīs, ieraudzīju NLO, kas lidoja gar Mēnesi.
Beigās Jums, protams, jāaprēķina, cik esmu izdzērusi.

jau nedēļas sākumā oficiāli paziņoju, ka no manis varat gaidīt spriedelējumu par garāžroka kultūru šī gadsimta sākumā, bet dažkārt ir tā, ka par lietām, kuras liekas stulbas, patiesībā nav sakāmā. varu vien izteikties grupas kaiser chiefs vārdiem: "na na na na na." tā nomainīju savu tēmu uz star fm radio seriālu "ūdensrēgs", kas ir mūsu iemīļotā "ugunsgrēka" parodija. jau iepriekš būsit pamanījuši, ka man šķiet, ka baiba sipeniece ir daune, bet es pieļauju iespēju, ka kaut kādiem deģenerātiem viņas šovu vadīšanas maniere varētu iet pie sirds, taču nespēju iedomāties, kādam jābūt cilvēkam, lai viņam smieklīgi liktos "ūdensrēga" joki.
tā kā biju vīlusies kultūrā un izklaidē, pievērsos kam nopietnam - pētnieciskajai žurnālistikai un ticībai jeb "tv3 raidījuma "nekā personīga" intervijai ar veco āzi kardinālu pujatu", kurš laikam vairāk nav kardināls, tomēr tā viņu devēšu, jo, pirmkārt, nevēlos, lai Jūs viņu jauktu ar dzejnieku pujatu, turklāt jāatzīst, ka viņa uzskati ir visai kardināli, kas gan nav nekāds brīnums, jo viņš nav radies dzimumsakaru ceļā, bet gan, tāpat kā dalās baktērijas, vienkārši atdalījies no baznīcas.
intervētājs, kas, pēc balss spriežot, ir jānis krēvics, runā par šlesera dāvanām, aglonas virsaiša dārgo džipu un politikas ielaišanu baznīcā, turpretī kardināls pujats runā par to, ka nedrīkst novērsties no tā dieva, kas ir jēzus kristus fāterīts.

2010.gada aglonas svētki izvērtās par tādiem partiju apvienības "par labu latviju" (saukta arī par apaļmutniekiem) debesīs laišanas tusofku, un šķiet, ka krēvics ar to grib saistīt dāvanu, ko neilgi pirms svētkiem saņēmis kardināls no satiksmes ministra aināra šlesera. es zinu, ka šlesers vairs nav satiksmes ministrs, bet gribu palīdzēt lasītājam neapjukt, jo varu derēt, ka lielākā daļa texxxtu lasītāju domā, ka satiksmes ministrs ir šlesers. cilvēkus, kas tā domā, vainot, protams, nevar, jo tāds iespaids var rasties par it kā pieaugušu vīrieti, kurš komatu vietā lieto vārdu "lidosta". bet nu atpakaļ pie visnotaļ noderīgās dāvanas - šlesers pujatam uzdāvinājis gaisa kondicionieri, par ko iepriekšējā karstajā vasarā būtu sapņojis ne viens vien cilvēks, kas visu laiku staigā tikai kaut kādā garā paltrakā, nevis sērferu šortos. uz jautājumu, vai šlesers bieži kaut ko uzdāvina, pujats neatbild ne jā, ne nē, ne balts, ne melns, vien pamāca, ka, ja cilvēki nevērsīsies pie dieva, viņi iestigs muklājā. ļoti vērtīga informācija.
jānis krēvics gan jau bišku ir komunists, jo viņam nepatīk, ja cilvēkam pieder kāda dārga manta - viņš vēlas noskaidrot, vai arī kardināls pujats arī ir komunists, tāpēc vaicā, vai pujatam šķiet, labi, ka aglonas virsaitis brauc ar 100 000 naudu vērtu džipu. es, piemēram, uzskatu, ka, ja viņš grib, viņš var braukt arī ar miljonu vērtu dirižabli kimas vaildas formā. apgalvot, ka pujats ir komunists, nevaram, jo viņš nenosoda aglonieti par mašīnas izvēli. vēl vairāk - arī apsaukā pašu mašīnu par sabrauktu un sapelējušu. tajā mirklī parādās bilde ar tādu diezgan okei džipu, kam droši vien nav nekāda sakara ar viņu aprunāto auto, jo attēlā redzamais nav nedz sabraukts, nedz sapelējis. pujats atkal novirzās no tēmas, un stāsta, cik labi aglonietis organizējis aglonas svētkus - jau no jaungada reizi nedēļā braucis uz rīgu, lai izdarītu visu, lai svētkos iesaistītās 25 firmas varētu darboties pa divi deviņi un lai nevienam nepietrūktu "par labu latviju!" ūdens. atkal pienācis jaungads, kas nozīmē, ka aglonietim vai kādam citam atkal jābrauc katru nedēļu uz rīgu. atliek vien novēlēt braukt prātīgi.

"par labu latviju!" ūdens bija tikai viena no lietām, kas simbolizēja attiecīgā politiskā spēka nozīmi aglonas svētkos, arī kardināla pujāta sprediķī tika pieminēts, ka šlesers ir mūsu māte, bet šķēle - tēvs. krēvics prasa, kā tad tā - viss ir baigā pakaļā, vai tad pujats ar kādu kaut ko ir saskaņojis, šeit arī parādās pirmā atbilde uz kādu no jautājumiem - nē, nav saskaņojis, bet nevajag laimi meklēt budismā, jo latviešu tauta 800 gadu dzīvojusi kristīgā ticībā. tas, ka kaut kas ir noticis ļoti ilgi, gan nav nekāds arguments par labu pohujkam. latvija padomju savienībā bijusi 50 gadu, neatkarība ir drusku jaunāka par mani. šaubos, vai kāds iedomātos, ka tas būtu iemesls izrakt no kapa staļinu un ielikt dombrovska vietā. es lielāko daļu sava mūža esmu bijusi nevainīga, varbūt atjaunot nevainību? kardināls arī piemin, ka dievs visus, kas ir neticīgi, noslaucīs no ceļa kā mēslus. tas gan nav jauki, jo līdz šim man likās, ka dieviņš ir apmēram tāds kā tas vecais pidars no "sprīdīša " - viņš tikai mīļi aprunājās ar sprīdīti, ierādot viņam, kuras ir tās vērtības, kas jāciena (mājas, sirdsapziņa, sekss), taču nevienu mirkli neiteica, ka sprīdīti, suku, atspārdīs, ja viņš nepisīs lienīti, bet dzīsies pēc piķa. un ticēt dievam ir kā pist lienīti.
uz intervijas beigām kardināls sāk runāt tik neskaidri, ka es - jaunā un perspektīvā runas pasniedzēja - nevaru saprast, kā auditorija var saprast viņa sprediķus. zināms vien tas, ka kāds "fantjozors" ir nolēmis celt baznīcu, kurā nebūs jēzus fočenes. domāju, ka ļoti laba atbilde uz jautājumu par to, vai politika baznīcā nav ielaista par tālu.

interviju iesaku noskatīties ikvienam, kurš grib iemācīties neveikli izvairīties no jautājumiem, kā arī šļupstēt kā lohs, kurš tikko izdūris mēlē caurumu pīrsinga vajadzībām.