Šonedēļ man tika dota iespēja izvēlēties, vai gribu analizēt grāmatu „Pēdējais orks”, vai izteikt savas pārdomas par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un Amerikas latvieša Aivara Sluča saraksti. Tā kā zinu, ka Aleksis Zoldners beidz vienmēr, kad pieminu Kristovski vai Tomu Jorku, tad viņam par prieku esmu izvēlējusies Kristovski. Šoreiz nevis par Kristovski vulgaris, bet par viņa it kā saraksti ar Amerikas latvieti Aivaru Sluci, kas apvienojis daktera un nacista profesijas. Ģirts Valdis Kristovskis savu karjeru uzsācis kā ganu zēns, tad par savu spēku, drosmi un gudrību apbalvots ar aizsardzības ministra posteni, pēcāk strādājis Eiroparlamentā, tad kādu laiku pavadījis bezdarbnieka statusā, bet tas nenozīmē, ka tajā laikā viņš bijis dīkdienis – Kristovska kunga hobijs ir bijis darbs Rīgas domē, konkrētāk – armijas disciplīnas ieviešana. Tagad, uzsākot Rīgas domes sēdes, visiem jālīdzinās, 15 reižu jāpiepumpējas un jānokliedz, ka gods kalpot Latvijai. Tātad dotais solījums ieviest armijas disciplīnu ir izpildīts, tāpēc veiksmīgajam politiķim jāķeras pie citiem darbiem – nav nekāds brīnums, ka tieši viņš kļuvis par ārlietu ministru. Tiesa, Ģirts ir tik talantīgs un erudīts, ka viņš varētu pildīt jebkura ministra pienākumus, ko laikā no 2.oktobra līdz 2.novembrim mēģināja arī panākt. Diemžēl ieņemt visu ministru amatu neizdevās, gan jau pēc gadiem tuvredzīgā latviešu tauta sapratīs, kāds tas bijis zaudējums. Par Jēzu jau arī savulaik daži teica, ka viņš ir lohs, bet beigās izrādījās, ka viņš ir vislabākais. Kristovska dzīves stāstā ir skaidri redzamas paralēles ar Jēzus Kristus dzīvi, tāpēc turpmākajā tekstā saukšu viņu par Jēzu Kristovski. Šobrīd Jēzus Kristovskis it kā ir nonācis neērtā situācijā – pietiek.com ar Lato Lapsu priekšgalā vēsta, ka noticis šausmīgs noziegums. Kristovskis piekrītot dakterim Slucim par to, ka krievus nevar ārstēt tikpat gādīgi kā latviešus - tā vismaz stāsta virsraksts. Izlasot vēstuļu pāri, top skaidrs, ka iepriekšējā teikumā minētais spriedums ir balstīts uz diviem teikumiem, kas izrauti katrs no sava konteksta. Tas ir tā: es saku, ka mans draugs Sergejs ir brīnišķīgs cilvēks, es zinu, ka vienreiz pirms pieciem gadiem viņš uzkāpa uz kājas blakus stāvošam bērnam, pēc Lapsas loģikas sanāk, ka man riktīgi patīk vardarbība pret bērniem, Sergejs taču vienreiz uzkāpa uz kājas tam bērnam. Lai cik ļoti es Kristovski uzskatītu par bļodlaižu un puskoka lēcēju, šāda faktu interpretācija vairāk pasaka par raksta autoru, nevis Mūsu Kungu Jēzu Kristovski. Manā rīcībā nav pietiekoši daudz informācijas, lai kaut ko varētu apgalvot ar simtprocentīgu pārliecību, bet sarunas pie krogu galdiem man atklājušas, ka visticamāk šīs divas vēstules vispār nav savstarpēji saistītas. Tātad Jēzus atbildes vēstule vispār ir attiekusies uz pavisam citu Sluča ziņu. Par to liecina kaut vai apstāklis, ka nacistu dakteris savā vēstulē uzrunā Ingvaru, bet, kā jau minēju, Kristovskis ir Jēzus, nevis Ingvars. WTF, kas tas vispār ir - paņemt divas savstarpēji nesaistītas vēstules un pateikt, ka tās sader kopā? Ja tas tiešām tā ir, tad Lato Lapsas galvā ir tā pati bīstamā viela, kas parādījās Jāņa Dombura galvā mirklī, kad viņš uz savu raidījumu uzaicināja Baibu Sipenieci. Iedomājaties, ka kāds ļaunprātis Bonijai pasaka, ka Klaids viņu krāpj. Klaids uzzina, ka šādi meli ir izplatīti, tāpēc viņš uzreiz dodas pie Bonijas un pasaka, ka nav viņu krāpis. Tā viņi dzīvo laimīgi. Tikpat vienkārši varētu būt arī šoreiz – Lapsa samuldējis, Kristovskis pasaka, ka tie visi ir māņi un pesteļi. Taču tā vietā, lai izskaidrotu situāciju, viņš apvainojas un uzreiz nesniedz nekādus komentārus. Tikmēr ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā cilvēki domā, ka Latvijas ārlietu ministrs ir nacists, bet viņš neceļ ne ausu, vienkārši apvainojas. Vēl viena lieta – abi vīri runā par latvietību, par to, kā latviešiem jāturas kopā, jāneliecas krievu priekšā, jāciena latviešu valoda. Ceru, ka jaunā Saeima pieņems likumu, kas aizliegs tēlot baigo nacionālistu, ja nejēdz rakstīt un runāt bez valodas kļūdām. Abi – gan Kristovskis, gan dakteris – raksta apmēram tikpat labi kā vidējais Rīgas 90.vidusskolas septītās klases skolēns. Es, piemēram, neticu nevienam cilvēkam, kas runā par Raini, dainām un štovētiem kāpostiem, bet neprot pareizi lietot komatus. Kristovski, Sluci, izlasiet latviešu valodas rokasgrāmatu „Palīdzi, māsiņ!” un tad sieniet sev ap biksēm Lielvārdes jostu!