Pētnieciskā žurnālistika, pētnieciskā žurnālistika. Kas īsti ir pētnieciskā žurnālistika? Ir pieņemts uzskatīt, ka tas ir žurnālistikas žanrs, kas pārsvarā sastāv no atbildēm uz jautājumu “Kurš cik un ko ievilcis nāsīs?”. Mēs esam naudas kalpi, tapēc mūs nenormāli piš, kur palikusi visa nauda. Bet vai tas ir galvenais? Kur mīlestība, saticība, miers, daba? Reāli vienīgā jēdzīgā žurnāliste līdz šim Latvijā ir bijusi Anna Brigadere, jo atmaskoja Dievu, Dabu un Darbu. Normāla beibe. Šoreiz iešu Brigaderes ceļu – atklāšu patiesību par šī pavasara plūdiem. Pirms lasāt tālāk, vēlos norādīt 2 iemeslus, kāpēc man ir tiesības kaut ko teikt par plūdiem – pirmkārt, studēju hidroloģju, otrkārt, šis raksts ir tapis sadarbībā ar Tomu Brici (to onkuli no laika ziņām). Toms laipni sniedza interviju, kuras laikā atklāja vairākus interesantus hidroloģiskus faktus par notikumiem Latvijā – valstī, kurā šobrīd neatrodos.

Pēdējo nedēļu laikā pa Latviju trakoja divi plūdi – ūdens plūdi un informācijas plūdi par ūdens plūdiem. Un nevarētu teikt, ka informācijas plūdi precīzi atspoguļotu patieso situāciju. Jāsāk ar to, ka ļoti daudz kas tika pārspīlēts. Televīzijas skatītāja Linda no Valmieras pat esot zvanījusi, lai pateiktu: “Pārstājiet celt traci, nav tik traki!” Un, piemēram, Jāņa draugs pirms gadiem Valmierā sava pagalmā makšķerējis, bet šogad nekā. Lielākā plūdu panika novērota LETĀ. Tā, kā zināms, pieder Einaram Repšem un “Papardes ziedam”. Bet tā ir tikai sakritība – plūdiem nav nekāda sakara ar seksuālo audiznāšanu. Kam ir izdevīgi celt paniku? Nē, Lemberg, šoreiz tie nav arī sorosīdi. Tas ir Krievijas spedienestu pirksts.

Lūk, vairāki fakti, kas liecina par Krievijas ietekmi plūdu lietā:

1. Kas īsti notika notika Ogrē? Kāpēc saplīsa tas dambis? Dambi sagrauza bebri,kas pec tam esot arī smējušies un upē iegāzuši Ogres mēru Bartašēvicu (viņs arī Pērkona solists). Televīzijas brigadei izdevies novērot, ka viens no bebriem īsi pirms graušanas esot uzvedies bravūrīgi un lamājies ar stipru krievu akcentu. Tiklīdz viņš pamanījis, ka operators viņu filmē, bebrs nomierinājies un, šķiet, pat atvainojies par savu liderīgo izturēšanos. Bet vai bebrs dambi grauza no brīva prāta? Bebriem patīk grauzt kokus. Dambis bija prosts zemes uzbērums. Jūs gribētu grauzt zemi? Nē. Bet, ja par to labi samaksātu? Tad drusku varetu pagrauzt, ne? Tātad bebriem tika samaksāts. Kāpēc kāds būtu ieinteresēts appludināt Ogri? Televīzijai interviju sniedzis kāds Ogres iedzīvotājs, kurš ir krievs, kas gadiem ilgi dzīvo Ogrē. Un pie visiem sūdiem viņš piemin to, ka ūdenī noslīcis arī viņa dators. Simt procentu, ka tajā datorā bija faili, kas varētu aptumšot Putina kristālskaidro reputāciju. “Man šī informācija jāiznīcina. Samaksāšu bebriem, lai iznīcina kaut kādu dambi. Pēc manis kaut vai ūdens plūdi.”

2. Ogrē spridzināja ledu. To zina visi. Klāt bija televīzija, radio, internets, peidžeri un Puddle of Mud ierakstīja savu jauno albumu ar sprādzienu trokšņiem fonā. Tajā pašā laikā ledus tika spridzināts Krāslavā. Kāpēc to neviens nezina? Abas spridzināšanas notika vienlaicīgi, un, protams, Rīgas ofisu planktonam vieglāk aizvlikties līdz Ogrei, nevis Krāslavai. Kamēr Ogrē jaunās māmiņas veido “Ice ice baby” fotosesijas ar saviem zīdaiņiem, tikmēr Krāslava tiek bombīta bez lielas ievērības. Krāslava, ja kas, ir tuvāk Krievijas robežai nekā Ogre. Es vispār nesaprotu, kāpēc kāds brauc skatīties to Ogres spridzināšanu. Tā taču tur ir katru gadu. Vispār Ušakovs varētu tur uzcelt to amonija nitrāta rūpnīcu Ogrē un reizi gadā apdzirdīt strādniekus, lai tie to upi uzlaistu gaisā. Loģiski – jābūvē tur, kur vajadzīgi sprādzieni.


3. Inguna Sudraba, kura neveiksmīgi mēģinājusi slēpt savu saistību ar Saskaņas Centru, pirms pāris gadiem sabārusi Nacionālos Bruņotos Spēkus par to, ka viņi bezjēdzīgi vadā žurnālistus sava helītī. Tas nozīmē, ka viņa bloķē objektīvās informācijas plūsmu. Kam tas ir izdevīgi? Tiem, kas grib celt paniku.

Muļķīgas, savsatrpēji nesaistītas sakritības? Ejam tālāk.

4.Vienā dienā medijus pāršalca ziņa, ka esot izskalotas vilciena sliedes posmā Madona-Gulbene. Sākotnēji paši Latvijas Dzelzceļa ļaudis esot teikuši, ka kaput esot apmēram 100 metru. Un par Latvijas Dzelzceļa spēcīgajām saitēm ar Krievezmi vispār nevienam nav šaubu – vilciens Rīga-Maskava kursē katru dienu. Ja neticat, piezvaniet Raivisam Dzintarsam.

Dzin-dzin-dzin, Raivis Dzintars neceļ.

Vēlāk tomēr izrādījās, ka izskalots apmēram 10 metru. Kas interesanti – šajā posmā pasažieru vilcieni nekursē, tikai kravinieki. Šeit tiek pārvadātas tās paciņas, ko jeņķi sūta saviem Afganistānas bralēniem. Tas ir uzbrukums ekonomikai. Ok, ok, kravu var nosūtīt arī pa citu maršrutu, bet, tā kā Latvijā ir viens no noslogotākajiem dzelzceļa tīkliem pasaulē (Krastiņš, M., 2012, pers.kom.), tad, protams, kaut kāds čakars bija. Pirmais hidroloģijas likums skan šādi (lasīt minorā): “Ūdens aizskalo visas pēdas.” Nebrīnītos, ja kāds to caurumu būtu izracis, pēc tam ļaujot strādāt hidroloģijas likumam.

5.Visi trakie plūdi bijuši Latvijas austrumu daļā, kaut arī citus gadus plūdu līdere ir Lielupe, kas šogad ir bijusi tik neievērojama kā ZZS viedoklis par jebko.

6.Izcilais hidrologs un Latvijas iekšlietu ministrs Kozlovskis vienu dienu ziņoja, ka pēc dažām stundām Daugavpils būšot dirsā, jo no Baltkrievijas nākot milzīgas ūdens masas. Sevišķi prasmīgi cilvēki esot izčekojuši Daugavu tajos satelītattēlos, lai redzētu, ka nekādu milzīgu ūdeņu Daugavā Baltkrievijas pusē nav. Tātad ūdens vests ar autobusu, bet, tā kā nav samaksajis par biļeti, izsēdināts. Tā nekādas masas no Baltkrievijas arī nesasniedza Latviju. Nav jābūt baigi asprātīgam, lai saprastu, ka Kozļiks maurēja, lai novērstu uzmanību no Krievijas.

7.Rēzeknē nekas dižs neesot applūdis. Vienīgi mākslas centrs un koncertzāle. Oi, oi, oi, pie Krievijas robežas applūdis mākslas centrs un koncertzāle? Neoficiāla informācija liecina, ka šī vieta speciāli tiks appludināta ik gadu līdz mirklim, kad Dziesmu svētkos par hedlaieri kļūs Filips Kirkorovs un Žerārs Depardjē. Ko rēzeknieši? Medijos ziņots, ka cilvēki bijuši priecīgi un braukājušies ar laivām. Kādi priecīgi? Pat Pļavniekos, ko plūdi nav skāruši, ļaudis ir bēdīgi un citreiz arī ar sasistām sejām. Rēzekne – Latvijas Ziemeļkoreja!

8.Vislielākā panikas cēlāja bijusi Valmieras pašvaldības atbildīgā beibe par komunikāciju ar medijiem, kas sūtījusi pa četrām relīzēm dienā, informējot, kādā dirsā viss tūliņ būs. Kad uzrakstīju viņai e-pastu, kurā lūdzu viņas komentāru par iespējamo Krievijas specdienestu ietekmi, viņa atbildēja, ka visa ar plūdiem saistītā informācija atrodama Valmieras mājenē. Uzmācīga pārspīlētas informācijas izsūtīšana un izvairīga atbilde uz konkrētu jautājumu? Hmm.

9.Dvietes atvara viģiks, kas kļuvis populārāks par Leonu Timmermani, visai Latvijai lika noticēt, ka tūliņ atvarā tiks ievilkti ne tikai tie visi, kas to būtu pelnījuši, bet arī Lielā talka, Labestības diena, Re:baltica, Ridžs Foresters un Juglas suņu patversme, jo tas ir kas nebijis, kas neiespējams un kas ļoti ļauns. Tā, protams, bija kaut kāda truba, caurteka vai tamlīdzīga herņa. Iedomājieties izlietni, kur lejā skrien ūdens. Nu, tā vienkārši bija tāda palielāka izlietne. Ok, paspiedīšu uz jūtām – iedomājieties, ka tajā izlietnē ir vīns, nevis ūdens! Kāpēc tāds viģiks radīts? Lai iebiedētu, protams.

Vai šie ir bijuši gadsmita plūdi? Vai applūdis ir viss? Tiem ļaudīm, kuriem ūdens ir iznesis visu iedzīvi, visticamāk ir diezgan pajāt, vai tie ir gadsimta plūdi, mēneša plūdi, plūdi Miss Universe vai plūdi DO IT! NIKE. Tiem, kas televizorā redzējuši sunīti ar plūdos savainoto ķepu, iespējams, tie bijuši gadsimta informācijas plūdi. Jā, Ogrei tie bijuši gadsimta plūdi ar atzīmi 10, bet Latvijas plūdiem kopā ar T.Briča kungu dodam 7 ar plusu. Gadsimta plūdi bija 2010.gadā – gadā, kad dibināti Texxxti.
Paulu Koelju un Bernards Šovs zina, ka ūdens ir dzīvs. Vai tas izdzīvo pēc plūdiem? Vai tas izdzīvo? Pēc plūdiem tas tikai piedzimst. Un ledus spridiznāšana ir tāds kā ķeizargrieziens.

Vai nav tā kā par vēlu rakstīt par plūdiem? Tā kā tie ledus blāķi kusīs līdz Pjāņiem, tad nē. Turklāt tāda ir ta pētnieciskā žurnālistika – jāiziet cauri visiem avotiem, visām piezīmēm, lai izdarītu secinājumus. Kā minets sākumā, šis pētījums lielā mērā balstīts uz sarunu ar Tomu Brici, kuras laikā drudžaini veicu pierakstus, ko vēlāk izvērst. Vienīgie pieraksti, kurus pati pēc tam nevarēju saprast, izksatījās šādi: “Plūdonis. Neko nav teicis. Esot miris. Iespejams, plūdos.”

Lielo piektdien, 29. martā, daļa Rīgas iedzīvotāju un viesu devās uz pilsētas sirdi, lai, spītējot pavasara spelgonim, piedalītos Ekumēniskajā Krusta ceļā. Taču atradās arī tādi – lielākoties vīrieši spēka gados – , kam nebija nekā labāka, ko darīt, kā cilpot Rīgas jūras līča virzienā, lai nodarbotos ar vienu no latviešu nacionālajiem ziemas sporta veidiem – zemledus makšķerēšanu. Diemžēl jau dienas vidū daudzu galvaspilsētas ģimeņu svētku idilli, cilājot ledusskapī baltās oliņas un kārtojot uz galdiem pūpola zarus, pārtrauca satraucoša ziņa. Aptuveni 500 šī ekstrēmā sporta veida cienītāju bija iepūsti jūrā un strauji attālinājās no krasta (nejaukt ar krustu).

Interesanti, ka šis atgadījums norisinājās tieši Lielajā piektdienā – Krusta ceļa dzimšanas dienā – , kas simbolizē Jēzus Kristus ceļu pretī nāvei, turklāt šiem svētkiem raksturīga gavēšana un klusums. Teiksit – sakritība? Iespējams. Tomēr augstākie spēki lēma arī šim ceļam būt tikai simboliskam, un karstgalvjus atpestīt ieradās divi helikopteri un vairākas glābšanas laivas. Lai gan sākotnējā informācija medijos vēstīja, ka aizpeldējušo skaits ir, kā jau minēju, „aptuveni 500”, oficiāli izpestīti tika apmēram uz pusi mazāk bezrūpīgo makšķerētāju. Glābšanas operāciju eksperti raksturoja kā veiksmīgu, cietušo tik pat kā nebija un ar tik sīku vienību kā komentāru sniegšanu (nejaukt ar snigšanu) šajā sakarā neviens neķēpājās.

Turpinot tikpat konspiratīvā garā, daudzus interneta lietotājus satrauca fakts, ka no notikumu epicentra netiek rakstīti tvīti un sūtītas fočenes. Daži lēsa, ka neviens cilvēks nevar vienlaikus reģistrēties gan kā Twitter lietotājs, gan kā zemledus makšķernieks, citi vainoja telefona operatorus par to, ka virs ūdens trūkst tīkla pārklājuma, bet atlikušie vispār zaudēja cerības, ka kaut kas tāds ir noticis. Lai gan atsaukšanās uz citu cienījamu autoru darbiem mūsdienās tiek uztverta kā nepārprotama zīmēšanās ar zināšanām, man tomēr nāksies to darīt, jo šī atgadījuma līdzība ar Rūdolfa Blaumaņa kases grāvēju – noveli „Nāves ēnā” – šoreiz nepaslīdēja garām nevienam latviešu klasikas cienītājam.

Tieši šogad visu laiku ievērojamāko latviešu tautības personību trešās vietas ieguvējs svinēja apaļo 150 gadu jubileju, kam par godu Valmierā tika organizēts teātra festivāls. Bet kurš normāls cilvēks tad to vispār pamanīja? Tāpēc vērsim pie ragiem ķērās gan episkais jokdaris Fredis, gan ekoloģiskais Valmiermuižas aliņš, kuri bija gatavi atbalstīt notikumu, pielīmējot sev kuplas ūsas īstā Blaumaņa garā. Diemžēl visi to uztvēra kā kārtējo propagandu cīņā ar prostatas kaitēm, un Rūdis atkal palika bešā. Tad nu nekas cits neatlika kā jubilejas aktualizēšanas pasākumos iesaistīt valsts prezidentu Andri Bērziņu, kam tika lūgts ar noveli „Nāves ēnā” salīdzināt notikumus valdības koalīcijā. Arī ar to nebija gana – latviešu tauta spītīgi atsacījās ne tikai kaut kā īpaši godāt Blaumani, bet vispār necēla ne ausu, izlikās, ka tas Blaumanis te vispār ne čiku, ne grabu.

Turpretim plaša mēroga akcija Lielajā piektdienā lika novelei „Nāves ēnā” tapt daudzinātai i pilīs un muižās, i sētiņās. Notikumam bija arī blakus ieguvumi – pirmkārt, Latvijas vārds izskanēja pasaulē – , un par latviešu drosmīgajiem beachgoers (pludmales cienītāji – google translate piez.) vēstīja pat ziņu monarhā BBC. Otrkārt, šis traģiskais notikums ar laimīgajām beigām uzskatāmi atklāja, ka ir jāparāda nikna dūre ēnu ekonomikai, jo tad valstij būs līdzekļi, lai grūtā brīdī savam kalpam varētu sniegt palīdzīgu roku. Nākamreiz uz bildītēm sociālajās kampaņās par nodokļu maksāšanu būs vientuļi makšķernieki milzīgas jūras vidū, zem kurām vēstīs „Tas var būt kļūt par tavas dzīves pēdējo kruīzu” vai arī „Ekonomikas ēnā”. Nu, par to galu galā, lai domā Mooz vai Inspired jaunie censoņi, pričom te es. Treškārt, ja kāds tiešām ir lasījis noveli „Nāves ēnā”, atceraties taču, ka visi uz ledus gabala esošie ļoti labprāt mielojās ar zirga gaļu, tā kā ieguvēji bija arī tie latviešu uzņēmumi, kurus nomāca ēna par šī nepareizā liellopa gaļas klātesamību konservos un citos gaļas pārstrādes izstrādājumos.

Vai tiešām joprojām uzskatāt to par nejaušību? Nelaimes gadījumu? Nedomāju gan. Ja godīgi, es nebrīnītos, ja pēc diviem gadiem, kad tikpat apaļu – 150 gadu – jubileju grasās svinēt Rainis, notiks kāds it kā nelaimes gadījums saistībā ar citu latviešu vidū iecienītu nodarbi – kūlas dedzināšanu. „Uguns un nakts!” tad visi kliegs, un sāks godāt Raini, jo citus mārketinga trikus – piemēram, uzņēmuma „Rita” speciāli uz jubileju pašūtos svītrainos peldkostīmus – neviens, protams, nebūs pamanījos.

Ja nu tomēr esat tik naivi un ticat mediju versijai par šī notikuma apstākļiem, iesaku pieprasīt visus bļitkotājus piespiedu kārtā iesaukt armijā. Tāda neatlaidība ceļā uz mērķi un miera nezaudēšana dzīvībai bīstamos apstākļos ir tikumi, kurus nedrīkstētu laist zudībā kaut kādu stulbu zivju dēļ.

Šodien vienā no sociālajiem portāliem saņēmu niknu vēstuli no priekšnieces par to, ka mans parāds izaudzis jau līdz aptuveni 70 pudelēm (sakarā ar pilnīgu textu iesniegšanas termiņu ignorēšanu). Taču, izvirzot visas šīs apsūdzības, viņa beigu beigās arī gādīgi apvaicājās, vai es negribētu rakstīt par diskusiju, ko sastrādājuši tie divi jefiņi no mūsu klases. Es, protams, izteicu lūgumu sodu kaut nedaudz samazināt manas nāvējošās slimības dēļ, ko saķēru vienā no oligarhu pasākumiem, kā arī nolēmu noskaidrot sīkāk par tiem jefiņiem: "Tu domā Kristovski un Zalteru?" Sapratu, ka gaidīt apstiprinošu atbildi man vairs vienkārši nav laika (lasi - naudas), tāpēc iegāju portālā klase.lv, lai atrastu diskusiju. Biju gan šausmās, kad konstatēju, ka tā ir veselu stundu gara, taču - aiz cieņas pret Jums - esmu to izturējusi. Ņemot vērā manis jau minēto slimību, kas neizbēgami ietekmē arī domāšanas procesus, kā arī ilgo bezalgas atvaļinājumu, lūdzu Jūs būt iejūtīgiem lasīšanas procesā.

Diskusiju vada avīzes "Diena" darbinieks Atis Rozentāls, kuru es, godīgi sakot, vaigā redzu pirmoreiz, tāpēc nedaudz pakomentēšu viņa izskatu - man tas ļoti sasaistījās ar iepriekšējo mana texta tematu Hariju Poteru. Pāris grāmatās pavīdēja tāds tēls kā Zeltiņš Sirdsāķis (lūk - http://ej.uz/rrie), tā kā es nezinu, vai "dendijs" būtu pareizais apzīmējums, taču tas nepārprotami ir pārdomāts vizuālais tēls. Aplūkojot pārējos divus diskusijas dalībniekus, kļūst skaidrs, ka vienota dreskoda (ģērbšanās kodekss - angļu val.) nav bijis, jo Ģirtam Valdim K. ir vēsi atpogātas augšējās krekla pogas, Valdim Z. pieklājīga kaklasaite, bet Atim R. - tauriņš, ko kā smart casual stila elements papildina divi (attiecīgi zilas un sarkanas krāsas) zīmuļi žaketes kabatā. Šie trīs džeki tad nu mēģinās rast atbildi uz jautājumu, ar ko Zatlera Reformu partija (ZRP) atšķiras no Vienotības (V). Lai lasīšana būtu amizantāka, Ģirtu Valdi Kristovski dēvēšu vienkārši par Kriksi (starpcitu, ierakstot šo uzvārdu googlē, kā otrais meklētākais parādās "Kristovska sieva"), bet pārējos saukšu vienkārši kā pagadās.

Viss sākas ar pārmetumiem ZRP par to, ka nav skaidrs, kas viņiem tur ziedojis tās, piemēram, no 1988. gadā dzimušajiem diezgan iespaidīgās naudas summas. Valdis Z. sāk skaidrot, ka ir ētikas komisija un ir KNAB, un viss tiks pārbaudīts u.t.t., taču tad min kādu asprātīgu vārdu savienojumu "ļaunprātīgi ziedojumi". Kā gan tas var būt? Tas varētu būt tāpat kā "ļaunprātīgā dzeramnauda", piemēram, lai gan pēc Valda Z. piebildes, ka kāds noziedojis vienu santīmu ar rupju maksājuma mērķi, saprotu, ka ļaunprātīgi - tās ir ļoti mazas summas. Man reiz draudzene, kura strādāja Čilli picā, teica, ka sākusi raudāt, kad viņai pēc grūtas darba dienas kāds atstājis dzeramnaudā vienu santīmu. Tad nu skaidrs - viens santīms, tas ir ļaunprātīgi. Otra lieta, uz ko Valdis Z. norāda, - viņu pat vairāk interesējot "mazas summas". Kāpēc? Kuram gan vairāk interesē mazas summas, ja eksistē arī lielas summas?

Nākamais jautājums atkal ir Valdim Z. par to, vai Kirovs Lipmans tiešām būšot ZRP izvirzītais Finanšu ministra amata kandidāts (tas tiešām nav joks). Žēl, ka Valdis Z. šīs baumas noliedza, jo Kirovs, manuprāt, ļoti labi izskatītos blakus ZRP izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam Edmundam Sprūdžam (lūk - http://ej.uz/9dfu). Tieši par pēdējo aptuveni 11. diskusijas minūtē starp abiem viesiem izceļas neliels kašķis, jo Kriksis norāda, ka Sprūdžam ir "diezgan liels haosiņš". Ņemot vērā, ka fočenēs viņš izskatās pēc tāda, kas šovasar svinējis vidusskolas izlaidumu, tas nav liels pārsteigums - puberitātes lēnais finišs, pirmās pastāvīgās draudzenes, personības veidošanās - tas ir viens paliels haosiņš, saku to pēc pieredzes.

Pēc tam Kriksis ar Valdi Z. sāk savstarpēju kariņu par to, kurš uzmanīgāk lasījis 4000 zīmju (aptuveni 28 twitter ieraksti) partiju programmas. Valdis Z. pārmet Kriksim, ka V programma ir pārāk deklaratīva, bet viņam, lūk, ir skaidra un racionāla, turklāt - 3+4=7 gadu tālā nākotnē. Man liekas, ka deklaratīvās programmas ar visiem tiem "attīstīt, paaugstināt" u.t.t., bet bez konkrētiem risinājumiem, jau izsenis ir bijusi lieta, par ko cepties (ļoti neatbalstu šo vārdu savienojumu). Tad nu cepuri nost Valdim Z., kas izdomāja - "a davai uztaisām riktīgi racionālo programmu!" - un tagad ir tik lepns par to, kā par liecību ar daudz "no desmit desmit" (kā dzied Musiqqq) tajā. Vienīgā atšķirība - liecībā ir novērtēti jau padarītie darbi, taču programmā - tikai iecerētie. Tikmēr Kriksis, protams, mēģina vilk striķi pagātnes virzienā, sakot - paskat, kāds Latvijai ir veiksmes stāsts, un mēs esam veci profesionāļi ar rētainām sejām, kas to ir panākuši, bet kuru gan tas interesē.

Taču sacensība zināšanās par partiju programmu saturu ir pāraugusi jau nopietnā savstarpējā intelekta pārbaudījumā, jo Valdis Z. pēkšņi jautā: "Vai zināt, kā ir mainījies iedzīvotāju ienākumu nodoklis?" un te nu Kriksis atkal nokļūdās, nosaucot nepareizu ciparu. Jāsecina, ka no kļūdām nav mācījies, par ko varat pārliecināties, ierakstot youtube "Lato Lapsa vs Kristovskis". Politikai tuvu stāvoši cilvēki mani informēja, ka Kriksis esot tik pašpārliecināts, ka uzskatot - viņam tādi sīkumi nav jāzina. Es līdzīgi uzskatīju vidusskolā, kad mācījos vēsturi, jo man likās - svarīgāk, ka jūti konkrētā laika posma notikumus, iekārtas, zini personības, nevis atceries precīzus gadaskaitļus (t.i. - stulbus ciparus). Neskatoties uz dumpīgo pārliecību, tomēr dažus skaitļus iemācījos, piemēram, zinu, kad notika Saules kauja vai Kauguru nemieri, taču par laimi man un nelaimi Kriksim - šie skaitļi atšķirībā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa jau daudzus gadus ir nemainīgi.

Neliela atkāpe - vadītājs Atis Rozentāls vairākkārt izskatās iegrimis kādā interesantā "Voque" rakstā vai arī brīdī, kad tomēr ir pacēlis acis, sastingst dažādās interesantās pozās. Man ļoti patīk Atis Rozentāls. Kur viņš bija agrāk?

Te pēkšņi Valdis Z. nāk klajā ar ļoti filozofisku paziņojumu "Mums ir tā laime dzīvot laikā." Man liekas, ka kategoriju "laiks" ir mēģinājuši pakļaut dažādām teorijām aptuveni tik daudz filozofu un literātu, cik Latvijā ierēdņu (86 000 vai 250 000). Kriksis šajā brīdī nesamulst, viņš arī ir šo to lasījis, tāpēc saka kaut ko par to, ka jau grieķu filozofi ir uzsvēruši, ka valsti jāvada pieredzējušiem džekiem nevis tādiem, kam piens vēl uz lūpām (ļoti neatbalstu šo vārdu savienojumu). Pie šīs tēmas abi viesi atgriežas ik pa brīdim, un, lai gan ir skaidrs, ka runa ir par partijas biedru vidējo vecumu, rodas iespaids, ka Valdis Z. ir aptuveni 20 gadu jaunāks par Kriksi.

Pēkšņi Kriksis ņem un salīdzina ZRP ar komandu VEF, es nezinu, ko par to teiktu Edgars Jaunups, bet laba basketbola komanda Latvijai ir vajadzīga tikpat ļoti kā "alternatīvs un jauns piedāvājums politikā", tā kā te nekādu pretrunu nav. Kristovskis gan turpina savu salīdzinājumu, pats sevi ieceļot NBA komandu līmenī, bet tie tāpat kā skaitļi vairs ir tikai sīkumi. Šajā brīdī Kriksis jau ir izdzēris visu ūdeni, jo iepriekšējā dienā kā jau kultūras mīlētājs piedalījies kādā Nacionālā teātra jandāliņā, kamēr pārējie vēl tikai virpina savas pustukšās (gandrīz pilnās?) glāzes. Izskatās, ka Kriksis ir tik samulsis par tukšo glāzi, ka aizmirsis - Latvijā Tieslietu ministrija atbild gan par cietumiem, gan tiesām. Kad Valdis Z. norāda - diemžēl, Kriksi, tas Latvijā tā arī ir, Kriksim nenoraustās ne vaibsts un viņš niķīgi nodomā: "Nu tad lai arī ir!"

Beigās Atis vēl pajautā, kādus amatus abi ieņems valdībā, uz ko Valdis Z. atbild, ka to redzēs pēc vēlēšanām, bet Kriksis, nolēmis vairs nekļūdīties saucot lietas īstajos vārdos, saka: "Es palikšu TAJĀ AMATĀ, kurā esmu." Vai es ieguvu atbildi uz diskusijas sākumā izvirzīto jautājumu par abu partiju atšķirībām? Lielos vilcienos - izvēle starp deklaratīvu programmu ar pieredzējušiem profesionāļiem, kas izveduši valsti no krīzes, vai racionālu programmu ar konkrētiem mērķiem, ko pildīs džeki, kam nav nekādas pieredzes (lasi - rētu). Iesaku noskatīties visiem, kam ir lieka stunda laika.

kāpēc serbiem tik bieži tiek dots vārds dragans? protams, tāpēc, ka viņi dragā vienā laidā. kā pierādījumu lieku priekšā tvnet.lv un gandrīz visos citos latviešu ziņu portālos publicēto ziņu par to, ka "serbs nejauši nogalina haizivi".
pirms dažām nedēļām tūristu prātus izbiedēja ziņa, ka ēģiptes kūrortā šarmelšeihā neīsā laikā viena un tā pati haizivs sakodusi vairākus cilvēkus, vienam nokodusi roku, citam kāju, vēl citam - dzīvību. kā tieši viņi noteikuši, ka visu paveikusi viena un tā pati zivtiņa, nav īsti skaidrs. taču saprotams, ka ēģiptē, kurā ienākumi no tūrisma ir aptuveni miljards procentu no valsts budžeta, tā ir visai nepatīkama situācija.
pirms ejam tālāk, gribu pastāstīt, ka haizivis ir viens no maniem mīļākajiem dzīvniekiem. ne velti tad, kad iepazinos ar vienu no saviem labākajiem draugiem, uzreiz paziņoju, ka viņš ir salauzis man sirdi, jo bija uzvlicis jaku ar haizivs zobiem. mīts par to, ka haizivis to vien grib kā apēst cilvēkus, ir vēl mītiskāks mīts nekā tas, ka visi džeki grib tikai pisties, par to liecina divas galvenās mīta pazīmes. pirmkārt, mītam ir autors - stīvens spīlbergs (skatīt filmas "žokļi", "žokļi 2" un "avatars"). otrkārt, patiesībā haizivju uzbrukumi cilvēkiem ir ļoti reti. kā piemēru varu sniegt floridas dabas muzeja informāciju "par haizivju uzbrukumiem laikā no 1990. līdz 2008. gadam". protams, ir arī citi informācijas avoti, kas piedāvā citus skaitļus, taču nekur neatradīsit vairāk vai mazāk ticamus datus par to, ka haizivju upuru skaits būtu kaut kādā veidā ņemams vērā. katru gadu krītoši kokosrieksti nogalina ap 150 cilvēku, bet tas nenozīmē, ka cilvēki baigi no tiem baidītos, jo stīvens spīlbergs nav uztaisījis atbilstošu filmu. manuprāt, te ir darbiņš jaunajiem režisoriem.
turklāt šarmelšeiha, kas atrodas sarkanās jūras krastā, nu galīgi nav topu augšgalā pat to nereto haizvju uzbrukumu skaita ziņā, tāpēc varbūt jāpadomā, kāpēc pēkšņi īsā laikā ir notikuši vairāki izbrukumi. piemēram, sazvērstības teorija žurnālā "sestdiena" vēsta, ka ēģiptes nedraugi netālu no tās krastiem izmetuši kravu ar vecu gaļu, kas tagad pievilina haizivis.
bet nu atpakaļ pie serba. kā jau katrs prikols, arī šis sācies ar "paturi aliņu!". tieši to piedzēries dragans palūdzis savam draugam milovananm, un devies uz tramplīnu, lai ielektu ūdenī šarmelšeihas pludmalē. ārā bijis jau tumšs, tāpēc milovans centies noteikt dragana piezemēšanās brīdi pēc dzirdes, tātad pēc plunkšķa, bet plunkšķi nav sagaidījis. tā kā skaidrs, ka, lai cik cilvēks piedzēries arī būtu, viņš nevar palikt gaisā, bija noticis kas jocīgs. tad dragans izpeldējis krastā un draugam pastāstījis, ka jēzum ir bijusi taisnība un ūdens patiesībā ir ciets, nevis šķidrs, bet atšķirībā no jēzus dragans nav vienkārši pastaigājies pa ūdens virsmu, bet uzlecis uz tās un samežģījis potīti.
nākamajā rītā krastā izskalota tieši tā haizivs, kas uzbrukusi visiem šarmelšeihas nelaimīgajiem tūristiem, izrādās, to ar savu lecienu bija nositis serbs, kurš bija uzkritis zivij tieši uz galvas. visticamāk to, ka tā ir tieši tā haizivs, ihtiologi atklājuši, atgriežot vēderu un tajā atrodot ne tikai nepārstrādājušos krieva roku, ukrainietes kāju un kaut kā tur dzīvību, bet arī veselu sniegabltīti, kuru beidzot varējis apprecēt princis, kuram ļaunās pamātes slinkās un vīzdegunīgās meitas ir noriebušās, jo ne viņas tīra māju, ne māk pisties. serbs nosaukts par šarkelšeihu (haizvju šeihu) un aizvests uz slimnīcu, kur atkačāts, jo tomēr bijis mazliet par daudz uzņemis uz krūts un izvemt visu šmigu nav bijis iespējams. toties, ja viņš gribēs vēl palikt kūrortā, tad par izmaksām nebūs jāsatraucas, jo viss iet uz ēģiptes rēķina.
kādā no tvnet.lv raksta komentāriem pausts viedoklis par to, ka žīdi un arābi ir tādi, kuriem patīk sadirst, un man nav iemesla nepiekrist, jo pēdējā wikileaks informācija liecina par to, ka 11.bauslis bībelē ir bijis "ka tik kaut ko sadirst", bet jēzus to izņēmis no grāmatas.
rakstu es neiesaku lasīt nevienam, tā vietā labāk paskatieties kādu skaistu filmu par haizivīm un par viņu migrāciju. vai arī par to, kā zvejnieki nozvejo haizivis, nogriež spuru, kas tālajos austrumos ir ahujennā delikatese, bet pārējo ķermeni atmet atpakaļ, kas nozīmē, ka zivtiņa nomirst tādā nāvē, kādā es visvairāk pasaulē negribētu nomirt - tātad noslīkst.