kad kultūras akadēmijas studente sandra mētra man ieteica izvērtēt rakstu par to, ko nevajadzētu darīt, satiekot bijušo, jutu, ka temats ir ļoti interesants un prasa dziļāku izpēti, jo laiku pa laikam nākas satikties ar dažāda kalibra bijušajiem, tālab būtu zajebis (tikko izdomāju, ka kruts sabiedriskais transports jāsauc par zajebusu) neapjukt neērtās situācijās un atbilstoši novērtēt savus morālos spēkus. lasot ketijas  būkenenas ieteikumus, neviļus domāju par savu devītās klases draugu d, jo tieši  viņš man saistās ar nosaukumu "bijušais draugs". kā nekā katrreiz, kad tiekamies, krītam viens otram ap kaklu, citreiz nobučojam viens otru un izsaucamies: "mans bijušais draugs/mana bijusī draudzene!" nesūcamies. vai lasītājs nospriedis, ka tad jau izšķīrāmies ļoti mīļi? pupas un zēvele! es no d izšķīros, viņu apvemjot (nopietni). kaut arī mums bija ļoti daudz kopīgu draugu un kopīgu ballīšu, trīs gadus pēc tam nesarunājāmies, tikai apmainījāmies ar kalašņikova skatieniem, tā darījāmm līdz reiz atkal bijām kopīgā ballītē, kur pālī izrunājāmies un nolēmām vairāk neskatīties ar kalašņikoweyes. īsti nezinu, kā līdz mierizlīgumam tikām, jo, kā jau minēju, bijām pālī. un nu, raugoties uz visu notikušo ar laika distanci, izvērtēšu, vai apollo.lv publicētie padomi kam ģeld un vai neviļus neesmu sekojusi tieši šādiem punktiem. šo punktu esamību/neesamību analizēšu tieši periodam pēc tam, kad pālī salabām.

pirmais dotais padoms - satiekot bijušo, sasveicināties un pieklājīgi iepazīstināt ar cilvēkiem, ar kuriem tobrīd esi kopā.
vienmēr sasveicināmies mīļi jo mīļi. vai es viņu iepazīstinu ar cilvēkiem, ar kuriem esmu kopā? tikai ar tiem, kas ir pālī, pārējie vēlāk ne sūda neatceras.

otrais padoms - daudz netērzēt, ātri atvadīties, demonstratīvi nesūkties ar jauno draugu.
nesaprotu, kāpēc pēdējais ir pielikts pie šī paša padoma, bet lai jau. kad satiekamies un esam vaļīgi (kad mums ir vaļa), labprāt daudz tērzējam, izliekamies, ka sūcamies. atvadīšanās ir atkarīga no tā, cik pielējies ir d (viņam ir tendence mani prast apsteigt) - ja viņš kaut kur prosta nozūd, tad kāda tur vēl atvadīšanās! domāju, ka d priekšā esmu sūkusies ar savu draugu, kas nav viņš, un tas noteikti netika darīts, lai kādam kaut ko pierādītu. raksta autorei vajag beigt izdomāt sūdus.

trešais ieteikums - pieklājīgi sasveicināties, atvainoties, ka nav laika patērzēt, jo jāskrien uz svarīgu satikšanos, un neskatoties doties prom. šī padoma izpilda pamatīgi varētu iedragāt manu loģiskās un saprātīgās, un garīgi veselās meitenes tēlu, jo, tā kā mēdzam tikties krogos un šmigā, būtu jocīgi, ja paziņotu, ka nu man jāskrien, jo ir svarīga tikšanās, ja reiz vēlos atlikušo vakara daļu pavadīt turpat, kur bijušais d. vienīgā svarīgā tikšanās, uz kuru varētu skriet, ir līdz letei pēc šmigas.


padoms nr 4 un nr 5 - ja viņš ir kopā ar savu jauno draudzeni, pret šo veceni jāizturas pieklājīgi. jāsasveicinās, pat ja neesam iepazīstinātas. nevajag uzreiz afišēt, ka esmu bijusī draudzene. muļķības! obligāti vajag. abi to vienmēr esam afišējuši. kaut arī viņam pa šo laiku ir bijušas vismaz 50 draudzenes (bet es vēl aizvien esmu mīļākā bijusī draudzene), nevienu no viņām neatceros, tāpēc nezinu, vai esmu ar viņām pieklājīgi iepazinusies un sveicinājusies. droši vien nē. nahuj?

tad ir viens padoms, kas ir tieši tāds pats kā iepriekšējie, tam uzreiz pa pēdam seko ieteikums uzlikt bitch masku, ja vēl aizvien nespēju aizmirst džeku - runāt īsi, lakoniski, uzrakstīt uz pieres "pohuj". stulbs padoms, stulbs, stulbs padoms, bet ne tik stulbs kā pēdējais - atturēties no kārdinājuma ar jauno draudzeni aiziet kopā uz krodziņu. gribētu redzēt ieteikumu autori vaigā, jo mani interesē, kā izskatās cilvēks, kurš apdirš krogus.

tagad mana ass-prātīgā māsa nāca klajā ar paziņojumu, ka zajebuss var būt ne tikai kaut kāds zajebis buss, kurš ir zajebis, bet arī tas buss, kurš zajebala - abi skan vienādi, bet doma pilnīgi pretēja. bet tā jau ir visur dzīvē - zajebala no zajebis tālu nekrīt. tāpat ar tiem ļubovņikiem - zajebis, zajebis un te pēkšņi zajebala.