![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nekad nebūtu domājusi,ka ar mani varētu gadīties kautkas tāds kā Vīrietis Kas Neēd Gaļu. nu, Veģetārietis. Paldies budam,vismaz nav vegāns. (no offence, bet tad es kapitulētu nesākusi)
un man jau sāk nolaisties roķeles, jo visu savu aBzinīgo mūžu esmu dzīvojusi pēc principa- galnais vīrišķim pastumt zem deguna kluci gaļas un ta varbūt var iemānīt arī kādu zaļbarību klāt.
bet te pēkšņi,kā gadījies kā ne,man nākas izdomāt viskautko BEZ gaļas.
mēģinu lasīt kautkādus veģetāriešu recepšus, bet tas viss samaļas vienā putrā, jo, būsim godīgi pret sevi - es bez gaļas savu dzīvi nespēju iedomāties, man garšo jebkādas gaļas,man garšo pat speķis.
pāris nedēļas visa šī iespaidā nebiju gaļu ēdusi,kas rezultējās nekontrolētā rīšanā un nelāgā omā.
betbetbet, ar ko lai es to vīrieti baroju, man vajag tā,lai ir interesanti, lai neatkārtojas, bet viss,ko esmu mācējusi taisīt bez gaļas laikam jau ir tapis uztaisīts.
pagāšnedēļ,kad šis tur slimoja, mēģināju uzvārīt dārzeņu ta ne zupu, ta ne buljonu - tas bbija kautkas atbaidošs.
vārdsakot,man gribas iet pienagloties pie dārzeņu stenda.
un man jau sāk nolaisties roķeles, jo visu savu aBzinīgo mūžu esmu dzīvojusi pēc principa- galnais vīrišķim pastumt zem deguna kluci gaļas un ta varbūt var iemānīt arī kādu zaļbarību klāt.
bet te pēkšņi,kā gadījies kā ne,man nākas izdomāt viskautko BEZ gaļas.
mēģinu lasīt kautkādus veģetāriešu recepšus, bet tas viss samaļas vienā putrā, jo, būsim godīgi pret sevi - es bez gaļas savu dzīvi nespēju iedomāties, man garšo jebkādas gaļas,man garšo pat speķis.
pāris nedēļas visa šī iespaidā nebiju gaļu ēdusi,kas rezultējās nekontrolētā rīšanā un nelāgā omā.
betbetbet, ar ko lai es to vīrieti baroju, man vajag tā,lai ir interesanti, lai neatkārtojas, bet viss,ko esmu mācējusi taisīt bez gaļas laikam jau ir tapis uztaisīts.
pagāšnedēļ,kad šis tur slimoja, mēģināju uzvārīt dārzeņu ta ne zupu, ta ne buljonu - tas bbija kautkas atbaidošs.
vārdsakot,man gribas iet pienagloties pie dārzeņu stenda.
/ bet es jau dresēta - man bračka tāds
bet , lūk, no padoma,kā labāk izdresēties , nepagalam neatteiktos
bāc- ir jau miljons portālu ar receptēm un ēdieniem
( fiška ir garšvielās, es kolēģēm nesu pliku ķirbju biezzupu, tak ēd aiz abiem vaigiem, un netic ka nav gaļas vai kkā
un es nemāku nekādā jēgā brouzēt pa recepšlu portāliem,jo neuztveru to fišku.
un tad nāc Tu un saki,ka fiška ir garšvielās un tad nu es sāku leķāt un sist plaukstiņas un lūgties,lai netur sveci zem pūra.
pašam ar gatavošanu nu tā, slinkums
/ a pa vienkāršo - rīsi ar turku ziŗniem:)
a vot šitie varianti rīsi ar lēcām un zirņiem - tie mani mulsina. nekad neesmu pati tādu ēdusi un man tas šķiet dīvaini.
bet es tač nevaru vazāties pa visām rīgas krišnām un izmēģināt visu pēc kārtas...
jeb tomēr varu>? :)
un lēcas- parastās - vispār normāla štelle, vienkārši un ātri
kas ir tās garšvielas,kas obligāti jāievieš? jo es tā baigi nemēdzu garšvieloties,vismaz ne dārzeņiem,jo man garšo pati garša. līdz ar to nekas vairāk kā visādi timiāni, rozmarīni, kariji un kumini man nav, un, piemēram,tas kumins man diezko neiet pie dūšas
lēcām - mierīgi der maltas ķimenes.
/ un ķirbju biezzupa ar sarkanajām lēcām- mmmmm!
/ ingvers maltais, baziliks, ja kas, ķiploki!
ko acs neredz, no tā vēderam slikti nepaliek ;) pati par ķirbju biezzupu stāstīji
veģetārismam nav obligāti jābūt saistītam ar reliģiskām vai kādām citām tēzēm, ja kas.
un,arī kopdzīvē, es neuzskatu par pieņemamu katram gatavot savu.
nedomāju,ka sieviete ir ķēkša, bet manuprāt, katram jādara tās lietas,kas labāk padodas un ēst gatavošana man padodas labāk, vnk sīka radošā krīze :)
Visādi citādi - ja ir veģetāries, kurš ēd zivis, nekādiem sarežģījumiem gan ar variācijām nevajadzētu būt.
un,jā,protams, man dārzā ir dīķis, kurā pasmelties zivis, mhm.
Bet es nelikšu savā mājā pašam meklēt sev ēst. Ēdienreize pēc manas saprašanas ir kopīga apsēšanās pie saklāta galda .
es "nemokos ar viņa barošanu". es prasu padomu ēdienkartes dažādošanai.
esmu gatavojusi ēst visiem saviem vīriešiem, jo tāds ir man pierastais ģimenes modelis, gatavojot ēst es izrādu rūpes. un tas mani neapgrūtina.
tak pamēģināšu, tāda ir mana palīdzīgā iedaba, nosprāgšu, bet palīdzēšu.
Ēdienkartes dažādošana, imho, būtu kartupeļu gatavošana. Viendien cepti uz pannas, otrdien cepti cepeškrāsnī, trešdien vārīti bez mizas, ceturtdien vārīti ar mizu, piektdien fritēti, sestdien kartupeļu biezenis, svētdien kartupeļu pankūkas. Lūgtum, totāla dažādība un abzolūts veģetariānisms.
Es esmu par nemainību un stabilitāti visās dzīves jomās, un pāris mēnešus no vietas ēst, sacīsim, prosas biezputru, manī neizraisas tieksmi pienagloties pie dajebkā. Minētā kartupeļu dažādība man liktos kā pilnīgs trakums un eksotika.
vot nekad neesmu pievērsusi ne mazāko uzmanību nekādiem ēdiengatavotājiem,jo parasti vnk kautkur kautko agršīgu apēdu un tad mēģinu atkārtot. nekādus smalkumus ar 4 stundu gatavošanu nekad neesmu izveikusi.
nu,labi, es laikam vnk gribu,lai man te kautko ar karoti mutē ielej viedu :)
a es te jau pāris mēnešus cīnos.
ja tev tas radījums nav vegāns tad jau sāpei nevajadzētu būt lielai. pārtiku sātīgu padarīt vieglāk kā (dzejisks epitets)!!
pielikamais pārtikai jāpapildina ar pārtikas sātinātājiem:
pupas, zirņi, rieksti, sēklas, krējums, saldais krējums, siers, biezpiens, kokosriekstu sviests, soja - visādos agregātstāvokļos.
GRAUDI - tas ēdienu pamatam - nu tur grūbas, griķi, rīsi, prosa, kuskus, kukurūza, lēcas un ko tik vēl rimi plaukti piedāva..
jāatceras ka dārzeņi nebeidzas ar kartupeļi, burkāni un kāposti.
nāksies apgūt garšvielas. tās nejēgā daudz izceļ.
man pašam bij' tas prieks pastrādāt indiešu virtuvē. pirmo nedēļu mācījos orientēties garšvielu plauktos..
un sarkanvīnu arī:)
gandrīz visiem sieriem
putras mēģinu atklāt, bet man īsti negaršo pašai.
pupas salātos,jā, un sacepumos un tortiljās, un makaroni viskādos veidos - tas viss jau izmēģināts :(
bet jāpamēģina jau būs, redz,man pašai dikti plānās garšo, vispār pankūkas garšo, līdz ar to man izdevīgi nemācēt cept , jo tad es sāļajās mēdzu visko satīt un saēsties smagu kunģi...
Rīsi ar dārzeņiem sacepti- da jebkādiem. Vai ar olu. Vai ar zivi.
Saldēto zivju piedāvājums.
Salāti visādi.
a vot ar tām saldētajām zivīm esmu ņibumbum,man kautkā liekas,ka rimi saldētavās vienas kanalizācijas pangasijas peld.
1) grilēta paprika ar sieru. Papriku gareniski sagriež, ieliek krāsnī uz restītēm, var arī pannā, nelielā eļļas daudzumā, kad apcepts, apslaka ar citrona sulu un saliek pa virsu fetas vai brinzas tipa siera pikučus (ļoti labi der Trikātas bumbiņas);
2) baklažānu rullīši. Baklažānus sagriež puscm biezās ripiņās, apcep (līdzīgi kā Nr.1), sapilda ar ķēpu, ko gatavo no saberztiem valriekstiem, kinzas, pētersīļiem, ķipllokiem +mazliet balzametiķa vai vīna etiķa, sāls un piparu. Pa virsu uzber granātu sēkliņas. Aizsprauž.
3) vienkāršākie baklažānu rullīši - ķēpai izmanto biezpienu, ko sablenderē ar nedaudz maskarpones+ ķiploki+ pētersīļi; esmu taisījusi arī pavisam slinko variantu, kad baklažānus sacep krāsnī gareniski sagrieztus, pēc tam nomizo un saliek ķēpu pa virsu kā laiviņai;
4) "uzlabotais kičari" . Nopērk krišniešu veikaliņā asos dārzeņu pikļus. Uzvāra rīsus (vārot pieliek mazliet karija vai garam-masalas, uzreiz var pretendēt uz eksotiku un sanāk smuki dzeltens), saber bļodā, pieliek krietnu pikuci sviesta, pieber no burkas zaļos zirnīšus, pieliek mazdrusciņ aso pikļu, visu samaisa. Elementāri un efektīgi, garšo visiem.
Nu, vēl, protams, visādi salāti uz dārzeņu&siera bāzes.
āāāāā, kā sagribējās!!!!
http://klab.lv/users/rasbainieks/137763
Sākotnējai receptei gan pa šo laiku divkāršojušies daudzumi, lieku daudzas kārtas, jo šaušalīgi garšo.
Mana mīļākā recepte kuskusam ir tāda, ka mazuliet sacep kopā sīpolus, ķiploku, papriku, atsevišķi sataisa kuskusu, kas ir gatavs max piecās minūtēs, sakombinē kopā, pieliek rozīnes, mazliet kukurūzu, apber ar mandeļu skaidiņām un granātābola sēkliņām. Man ļoti garšo - kaut arī manā versijā neatņemama sastāvdaļa ir vistas fileja. Šito tad var kombinēt, kā vien tīk - es pie kuskusa vienmēr pielieku piparmētru, vistas fileju apcepu dažādās garšvielās, rozīnes un mandeles, protams, var nelikt. Galvenās sastāvdaļas tomēr ir dažādi dārzeņi (piemēram, sīpoli, puķkāposti, paprika, kukurūza, cukīni) vai kaut vai sēnes + kuskuss.
Ak, jā, un dažādu dārzeņu krēmzupas taču var ēst vismaz katrā trešājā ēdienreizē, man domāt. Pat es, kas neesmu īpaši ļoti ķēķīga, protu uztaisīt tādas vismaz četrās dažādās krāsās.
pluss ir tāds, ka šo var ēst tādu, kāds ir, var piemest garneles, var apcept kādu sadriskātu gaļas šķēli un iebērt šķīvī zem zupas (mans personīgais favorīts), tātad der visādiem ēdājiem vienlaicīgi. nu vienīgi vegāniem neder.
Ķirbju es taisu - oranžs, puķkāpostu - balts, dažādu dārzeņu - tad krāsa ir nenosakāma, bet skaitās, ne? :] Gatavošana visām vienāda - uzvāra dārzeņus, tad uzbrūk ar blenderi. Pārējais viss ir variācijas.
Šampinjonu es arī vairs netaisu, krāsu nemāku nokontrolēt. Reiz taisīju gaileņu, ļoti garda arī.
būsim godīgi pret SEVI
Ja gribas lēcas izmēģināt var iegūglēt kičari receptes.
un lūdzu ļauj ieteikt šito zila siera zupu (auksto vakaru must do )- http://www.amateurgourmet.com/2009/11/m
P.S, Visi vīrieši veģetārieši, ko esmu satikus paši ļoti labi gatavo
sviesta ķirbis krāsnī. ajūrvēdas recepte
vagag sviesta ķirbi, burkānu, papriku, makaronus, garšvielas, svaigus garšaugus, eļļu, cepeškrāsni
sviesta ķirbi sagriež ripās, izņem sēklas, ja nepatīk ķirbja garša, ieziež ar citrona sulu, apsmērē ar eļļu. vidiņā liek vārītus makaronus, kas apcepti kopā ar papriku, rīvētiem burkāniem, (var likt vēl kādus garšīgus dārzeņus), svaigiem garšaugiem (pētersīļi ļoti labi garšo. svaigos liek daudz) un garšvielām, cep kādas 25 minūtes (atkarībā no plīts). ļoti garšīgi. var sviesta ķirbja vietā ņemt parasto, bet tad jāmizo, garša ķirbīgāka