Ikdienas krikumi [entries|archive|friends|userinfo]
milda

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[26. Maijs 2012|13:59]
klausījos to klipu un sagribējās noskatīties "All That Jazz". Sen, sen esmu redzējusi, bet viss kā pa miglu. un tagad ir sajūta, ka ir laiks noskatīties atkal.
Linkir doma

[25. Maijs 2012|17:59]
vispār es baisi jaucu kinski ar kautski. viņi ir dvīņi, vai ne?
Link10 raksta|ir doma

[25. Maijs 2012|17:57]

barabala ar kinski vainīgi. :))

http://www.youtube.com/watch?v=cpZcO_OSIcA&feature=related

Linkir doma

[24. Maijs 2012|17:26]
Abus rītus sīkais nokavējis skolu. Lielais nostučīja. Pat nebrīnos, ka kavējuši. Abi seski vienādi.
Linkir doma

[24. Maijs 2012|16:28]
Nē. Es, protams, vairs neatceros, kad kur kā čekojos, bet man šķiet, ka es pēdīgo reizi atpakaļ ceļā to darīju ar automātu. Bet moš tas nebij airBaltics? Izrādās, ka nevaru noreģistrēties vēl. Bļā. Un es jau biju izdomājusi, kur paņemt kafiju un pasnaust. Taksī jau aizmigu. Manī ir tāds kā rūgtumiņš un airBalticu nosaucu par dirsām. Un Šleseru ar. Lai pažagojas.
Link3 raksta|ir doma

[23. Maijs 2012|22:18]
Esmu ķirsī.
Link1 raksta|ir doma

[23. Maijs 2012|17:09]
Pie vella tās augstpapēdenes. Nekad vairs. Turpmāk pie uzvalka tikai zempapēžu šņorkurpes. Nav ko māžoties kā kalnu kazai.
Linkir doma

[22. Maijs 2012|19:10]
Man bail zvanīt, jo nez vai mutvārdu daļa beigusies viņai. Laikam jau ir.

Toties lasu ziņās šo

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/422606-eksamens_soke_un_samulsina_skolenus

"Šodien vidusskolēniem sākas centralizētais eksāmens angļu valodā. Pildot uzdevumus, daļa skolēnu bijuši šokā un nezinājuši, kā rīkoties, jo uzdevumi bijuši jauktā secībā.

«Atbilžu lapā uzdevumi ir pareizā secībā: 1., 2., 3. Bet darba lapā 3. uzdevums bija pirms 2. uzdevuma. Līdz ar to lielākā daļa skolēnu sajauca, jo šķirstīja lapas pēc kārtas.»


Kaut kāds debīlisms tomēr mums darās tai izglītības sistēmā.
Link36 raksta|ir doma

[19. Maijs 2012|20:07]
Man ļoti patīk nesteidzīgi rīti. Kad var lēnām pamosties, izstaipīties garumā un platumā. Tad iekāpt mājas trennuškās un lēnām šļūkt uz virtuvi, lai varītu mums abiem kafiju, mazajam kakao, bet lielajam tēju. Noprasīt vai un cik katrs ēdīs vārītas olas vai varbūt tomēr putru. Un tad lēnām brokastot neskatoties pulkstenī. Vērot, kā aiz loga vējā šūpojās vadi pie pretējās mājas sienas, ar acīm apmīļot puķes uz palodzes un klusēt. Tas nav daudz, bet tā sanāk tik reti. Kad esi brīvs. Ne tikai no cilvēkiem, bet arī no ierobežojuma laikā.
Linkir doma

[18. Maijs 2012|12:30]
Pēc negulētas nakts tikko uztapināju iesniegumu pašvaldības policijai. Nez vai būs jēga, jo vaidzēja faktiski izsaukt poličus naktī, bet es dura mēģināju lūgties pēc klusuma. Saņēmu pazemojumus pa pilnu programmu no tiem dzērājiem.
Link6 raksta|ir doma

[16. Maijs 2012|10:30]
Es nejūtu pavasari. Es neredzu pavasari. Saka, ka ābeles sākot ziedēt.
Link9 raksta|ir doma

Viņš un klients [9. Maijs 2012|23:37]
Viņš: "Kādā krāsā vēlaties?"
Klients: "Vienalga."
Viņš: "Labi. Ir mums tāda krāsa arī."
Link8 raksta|ir doma

[6. Maijs 2012|10:08]
Vakar braucām mājās no mammas jubilejas. Svinējām laukos. Es piekususi un nomazgājusies traukus. Iedzēru tik mazu šļuku martīni. Uz mammas veselību. Viss bija tādā kā ņigu ņegā. Visi ātri ēda un kamēr es aptekalēju un pienesu, tikmēr praktiski neko daudz nepaēdu. Vakars palika strauji auksts. Saplūcos gaiši dzeltenās tulpes un tad nu devāmies mājupceļā. Vienā pusē burvīgs saulriets. Saule pirms rieta izlīda no tumši lillīgu mākoņu apakšas un visu pamali izgaismoja ar rozīgi oranžu gaismu. Pretējā pusē virs horizonta pacēlās milzu mēness. Kā saule, tik liels, bet blāvs. Mazais mašīnā aizmiga.
Šodien jāiet meklēt jaunas kedas meitai. Vecās nu ir palikušas pēkšņi pa mazu.
Linkir doma

[5. Maijs 2012|11:48]
Citreiz es lasu cibu par to, kā kurš dzer vīnus, kurš alutiņus, kurš vēl kaut ko stiprāku. Un brīnos. Bez moralizēšanas. Pa kuru laiku jūs to paspējat? Lasīju ierakstus un mēģināju atcerēties, kad tad es pēdējo reiz dzēru kaut ko, kam ir kādi nebūt grādi. Un atcerējos. Kiprā. Glāzi vīna. Vienu. Un tas bij marta pirmā pusē. Pirms tam laikam bij tikai vecgada vakars, kad ierāvu šampi. Viss. Un tas pie nosacījuma, ka man mājās stāv batereja ar pudelēm. Alkohola. No Francijas vestiem vīniem vēl. Tad visādi smalki viskiji, kurus Viņš pa retam izvelk, apmīļo ar acīm un noliek atpakaļ. Un protams milzu pudele šņabis. Ja nu rodas pēkšņa vajadzība kādam no bērniem nodzīt augstu temperatūru ar kompresēm vai dezinfekcijai tur pušumiem un tā. Un nav tā, ka es kā īpaši atturētos. Vienkārši es nezinu, kad tad lai es dzeru? :))
Link22 raksta|ir doma

[29. Apr 2012|21:01]
Viņa: "Tu kaut ko jau esi sagādājis mammai uz lielo jubileju?"
Paps: "Nē. Nekā man nav. Viņai jau neko nevajagot." Mirkli klusē. "Nu ko tur daudz dāvinās. Nopirkšu viņai lielu konfekšu kasti ar konfektēm."
Un mēs abi smejamies.
Linkir doma

[28. Apr 2012|11:25]
Pagalmā uzlikta strūklaka. Apkure atslēgta. Man gribas raudāt.
Link5 raksta|ir doma

[19. Apr 2012|18:29]
un tie, kuri nav taureni vēl redzējuši, tiem vasaras šogad nebūs vispār. lūk.
Link4 raksta|ir doma

Dienas deva [19. Apr 2012|18:14]
http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=316AzLYfAzw
Link3 raksta|ir doma

[10. Apr 2012|23:39]
Nācu mājās. Drusku pavēlāk kā ierasts. Pa Lāčplēša ielu. Tad pavērās JRT durvis un sāka birt laukā cilvēki. Beigusies izrāde - nodomāju. Pirmie man pagāja garām Motte ar kundzi.
Nu ja. Visi steidz ievērtēt Oņeginu, lai kuluāru sarunās varētu gudri izteikties. - es augstprātīgi pie sevis noķiķināju.
Link3 raksta|ir doma

Viņš un Viņa [9. Apr 2012|10:12]
Rīts. Gultā. Viņa lasa. Viņš vēl guļ.
Viņš paver aci: "Tu neesi manu spilvenu paņēmusi?"
Viņa: "Nezinu."
Viņš: "Mans kaut kā maziņš man visu nakti likās."
Link2 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]