| |
[24. Nov 2024|15:19] |
pirms kāda laika runājos ar sen nesatiktu draugu par to, cik grūti šādiem sen nesatiktiem draugiem atbildēt uz un kā tev iet un ko tu dari jautājumiem, būtu jāsāk ar vienu vien vārdu. man sanāca trying
tāds nogurdinošs un neproduktīvs trying
šodien piepeši sajutu being |
|
|
| SEXYSTYLE |
[24. Nov 2024|11:08] |
|
mapats ir zazis |
|
|
| |
[22. Nov 2024|19:03] |
|
Zīmju gaidīšana ir bezspēcība. |
|
|
| |
[21. Nov 2024|11:53] |
bet tā es vakar pirmo reizi dzīvē piedzīvoju trauksmes evakuāciju no sabiedriskas ēkas. īsi pirms sākties otrajam cēlienam, atskanēja sirēnas, sāka mirgot signālspuldzes un balss paziņoja, ka ēkā ir ārkārtas situācija, visiem mierīgi, bet nekavējoties pamest ēku. pirmajā mirklī nevarēja saprast, vai tā nav daļa no izrādes, jo revolūcija, forma jauniešiem un tas viss, bet publika daudz nedomāja, cēlās kājās un bez panikas raiti pameta zāli. smieklīgi, ka tekstu atkārtoja latviski un igauniski, citās valodās ne. dažs publikā minēja, vai tik tā neesot reklāmas kampaņa cosmopolitēnam, jaunākajai igauņu invāzijai valmierā.
enīvei, izgājām visi ārā, foajē ar automātiskajām, ugunsdrošajām, viegli caurspīdīgām starpsienām jau bija sadalīts segmentos. par mēteļiem nebija ne runas. pat ja tiktu klāt, noteikti nedotu. stāvējām visi ārā, brāzmainajā vējā, ap nulli grādos savās teātra kleitās kādas krietnas minūtes desmit. ja ievilktos, netiktu pat mājās, jo mašīnas atslēgas mēteļa kabatā garderobē, dooh |
|
|
| |
[21. Nov 2024|11:51] |
kas tā par dziesmu? šķiet, iesaistīts ir šubrovskis. vārdos ir - jūras krastā. tāda ritmiska un smeldzīga.
dzirdēju vakar valmieras puikās, aranžētu un cita izpildītu, nemāku atrast oriģinālu |
|
|
| |
[20. Nov 2024|15:44] |
|
Hmm. Vai maz pats saproti, ko tiko par sevi uzrakstīji? |
|
|
| |
[19. Nov 2024|15:44] |
ā, vēl es biju uz zeme, kas dzied. dontask. aaaaa, kad latviešu kino beigs piekopt to debīlo modi vilkt dialogus un likt 10 sekunžu pauzes starp katru pateikto teikumu. kas tas ir, vēlme uzsvērt dialoga nozīmību vai pārmērīgi sakāpināt filmas poētismu? nestrādā nevienā virzienā, mīlīši. palaistu raiti dialogus, filma būtu pusotru stundu, nevis divarpus un nevari acis noturēt vaļā. man nav iebildumu pret izciliem, gariem, lēniem tuvplāniem, bet ne jau dialogos.
ļoti jūtams bija budžeta mazums uz dekorācijām, lokācijām, bet to es nepārmetu. vēsturisku uztaisīt jau tā ir grūti un dārgi |
|
|
| |
[19. Nov 2024|15:41] |
beidzot tiku uz jauno jauno rīgas teātri
esmu sajūsmā par jaunajām, tiešām kvalitatīvajām telpām. 2. stāva tualete absolūti lieliska. mazliet samudžinājoša sajūta ar 3 pieejamām kāpnēm un savienojumiem, bet ja būtu nākusi 10 min pirms seansa un neklejotu apkārt, tad kustība uz un no jaunās zāles būtu skaidra, bez jautājumiem. decembrī būs lielā zāle, redzēs, kā ar to. bet tā bijām stundu pirms un uz kafejnīcām gājām 4 reizes (2+2). mīlīgi dzert savu glāzi un vērot, kā līmeni augstāk keišs čībās un halātā ar tējas krūzi pa tārpeju ((c) jrt būvinženieris, arī mans vīrs) šķērso pagalmu turpu šurpu
savukārt melnais gulbis mani nokaitināja tā, ka negribējās applaudēt. kas tas ir. programmiņā hermanis atrunājas, ka iestudēt krievus šobrīd var tikai tad, ja parādot to ļauno dabu (ļoti vienkāršojot). tādēļ viņš ieliek miškinā dostojevska izredzētās lielvaras monologu. bet, imo, tas ir tik bezgaumīgi un vulgāri - ar šādu soli mēģināt attaisnot tomēr nepārvaramo vēlmi kā pašu pirmo, atklāšanas izrādi jrt jaunajā zālē iestudēt dostojevski, iestudēt to krievu kasiķi. iestudē, ja jau tev tik ļoti gribas, bet neatrunājies un neattaisnojies.
otra lieta, kas ir skumji, bet neuzvelk. jaunie aktieri ir švaki. melnais gulbis - neticu nevienā acī. gaņam vienīgajam piestiprināts mikrofons, jo nespēj aizrunāt līdz black box augšai (kurā sēdējām, visus pārējos dzirdējām). un, protams, ir grūti būt tik izciliem kā jrt 2000. gadu pamatsastāvam. bet, piemēram, valmieras jaunie, īpaši meitenes ir ļoti labas. tā nav tikai jaunības vai mūsdienu vaina |
|
|
| |
[19. Nov 2024|12:44] |
|
nebiju iepriekš pamanījusi, ka kumelīšu tēja ir rūgta |
|
|
| |
[19. Nov 2024|12:40] |
|
izskatās, ka mēs darījām pareizi, ejot uz starorīga piektdienā 17:00 |
|
|
| |
[19. Nov 2024|11:00] |
|
šorīt viss bija nosarmojis un ezers kūpēja saules gaismā. |
|
|
| |
[18. Nov 2024|09:42] |
|
vai zazis domā, ka pist cūkas ir dzīvnieku labturība? fuj, "vegāns" atradies |
|
|
| |
[17. Nov 2024|22:22] |
kāds tikko aiz loga šāva
salūtu |
|
|
| |
[16. Nov 2024|10:58] |
|
Nabaga nogribējušies inceļi ar vienu vienīgu domu prātā. F |
|
|
| |
[14. Nov 2024|11:38] |
|
spotify šorīt nolēma, ka es esmu gatava lietuviešu repam. divreiz |
|
|
| |
[12. Nov 2024|07:56] |
Darbā pēdējā laikā krietni vien vairāk darba - gan tāpēc, ka tās otras nodaļas darbus uzkrāmēja mums, gan arī tāpēc, ka notiek gatavošanās mūsu pārvaldes atdalīšanai no lielās iestādes. Pārmaiņas, pārmaiņas.
Es redzēju tīri ņemamu dzīvokli Juglā pa 25 900 EUR, jau aizdomājos par hipotēku, bet jau tajā pašā zvanot dzīvoklis jau bija pārdots. Nu, jā, tur jau bija salikti logi un tas pats dzīvoklis bija jau uzreiz dzīvojamā stāvoklī. No studiju kredītu laikiem man kredīti nepatīk. Tad bez tiem es reāli nebūtu varējusi izdzīvot, jo tikai tad, kad manai algai klāt nāca studējošā kredīts, es varēju savilkt galus kopā. Un pat tad dažreiz kādiem lielākiem pirkumiem vecāki mēdza piemest naudu. Bet paļauties, ka brālis kaut kad pārdos kādu cirsmu un iedos man trūkstošo summu, arī tā īsti nevar - sazin kad viņam sanāks ko tādu īstenot. Turklāt viņš saka, ka cirsmas šobrīd nemaz tā negribot pirkt, gribot pirkt tikai ar zemi. Tam gan es kaut kā neticu.
Man dzīvē ļoti, ļoti pietrūkst savu māju. Savas sajūtas, ka kaut kur es iederos. |
|
|
| |
[12. Nov 2024|09:08] |
|
Ja tantei būtu riteņi, tātad. Bet nav, tātad. |
|
|