Pirms trīs, nē četriem gadiem es lietoju dāāudz punktiņus. Daudzpunktes.
Izrādās, ka tiešām ir gaužām interesanti atcerēties vecās paroles un palasīties :) Pacietības gan pietrūkst - punktiņi kaitina un citas pareizraktības fīčas arī.

Thursday - This Song Brought to You by a Falling Bomb
tolaik šī dziesma man skanēja bieži.

Onkulis Mērfijs bija gudrs, nudien. Un tiešām, patiešām, ja Tu zini no ~10tēmām divas sliktāk, Tev pilnīgi noteikti nonāks nagos tieši šīs tēmas. Lienei tas pats. Nu jedritvaj kociņ, ja zinātu, tad pa kluso samainītos ar saviem variantiem. Viņai tas, ko es labāk zinu, man tas, ko šī labāk zina. Kaifs. Te nu tev bija.

 Jāmācās AT, rītdien notiks lielā (pār)rakstīšana. Rītdiena pēc savas būtības būs diezgan traka ( iegalvojot to sev, es cenšos sevi motivēt), bet man nav ne mazāko sataukuma pazīmju. Tik mierīga, ka pašu tas kaitina, ha. Vienaldzība nogalina, vai tad ne? Bet laikam jau taisnība vien ir - ar gadiem mainās uztvere. Šodien 3-4h kārtējo reizi pārlasīju to visu, vēlāk pārbaudīju sevi - rakstīju teorijas konspektu, izmantojot tikai manus atmiņas resursus. Secinājums - transformatori, akceproti, autonomi automāti jau ir ērti iekārtojušies manās pelēkajās šūniņās, bet man vēl jāiekaļ sev atmiņā determinizācija un minimizēšana. Tas prasīt vēl kādas 4h. Tā ir tikai teorija. Tad būs jāpārbauda manas uzdevumu risināšanas spējas. Vārds risinināšana šeit neiederas, jo tā nav matemātika, bet nu.

 Īsi pirms iemigšanas es mēdzu skatīties griestos un domāt neko. Visgrūtāk ir nedomāt, t.i, stāvoklis, kad tur iekšā, galvā, ir pilnīgs klusums. Un panākt klusumu tur ir tiešām grūti, pat skatoties griestos, jo pēc mirkļa Tu jau sāc domāt par faktūru un krāsu, par to, ka baltā krāsa neabsorbē gaismas/krāsas starus kā to dara melnā, un tad domas brīvi plūst.

Man patīk mani agrie rīti, kad jāmostas agrāk, es paspēju sataisīties uz lekciju, pasēdēt pie pc, pabrokastot un vēl uz dažām minūtēm ieritināties pie viņa siltajiem sāniem, cenšoties pakavēties mirklī, kad diena vēl īsti nav sākusies. Un tā līdz pēdējai minūtei, kad attopos, ka kavēju un man jāiet. Uzspiest dažas bučas un steigties uz lekciju. Tā bija šodien.
Nē, nē, pag, vēlie rīti ir krietni jaukāki - nekur nav jāskrien, var izgulēties, brokastis arī ir feinākas. Un būsim taču atklāti - esmu guļava.

Šodien bija Operētājsistēmas2 lekcija, kuras laikā mēs ar kursa biedriem centāmies kaut ko saštukot formālo gramatiku kontroldarbam, jo daudziem ir neskaidrības, ok, nevis kaut ko, bet bezkonteksta gramatikas čakaru. Tad nu abas lekcijas daļas (1h 30min) domājām un prātojām. Nākošā lekcija bija formālās gramatikas. Pirmās 20min bija vieslektors, kurš mūs centās pārliecināt par AT un FG pielietojumu dzīvē. Patiesībā tas viņam neizdevās, jo viņš stāstīja nevis par AT un FG, bet gan par savām gaitām - kad sāka studēt, ko studēja, kad paņēma uz armiju, kad apprecējās un tā. Vārdu sakot - galīgi ne pa ķeksi norunāja 15min, un tad pasniedzējs centās viņa uzmanību pievērst mūs interesējošai tēmai, kāpēc tad īsti tas vajadzīgs un kur tas noder. Visu starpbrīdi un vieslektora runāšanas laiku skaidroju Arnim un Mārcim bezkontekstu gramatikas. Skaidroju tik ilgi, līdz pati sapratu visādus sīkumus :D ha. Lai vai kā, bet kontroldarbs tāpat bija pārākais craps.
Tā, tad bija programmēšana. Tā kā šajā lekcijā stāsta to, ko mēs jau izmēģinām datu struktūru un pamatalgoritmu praktiskajā lekcijā, tad bija varengarlaicīgi. Tad nu taisījām papīra kuģīšus un lidmašīnas. Divus papīra kuģus uzspraudām uz Reiņa laptopa stūriem, izskatījās vareni. Mārcis izkrāsoja lidmašīnu. Lidoja labi, jā. Lai vai kā, bet lekcija pagāja diezgan ātri :D Lekcijas beigās pamanījām, ka Mārcis sēž aizmidzis. Paskatījāmies uz pulksteni - līdz lekcijas beigām 6min, nolēmām, ka nevajag modināt, lai paguļ. Starp citu, gulēšana lekcijās ir ikdienišķa parādība. Ja ne viens, tad otrs, ja ne otrs, tad kāds cits noteikti būs aizmidzis. Galvenais noturēt līdzsvaru.

Pēdējās dienas es jūtu sevī mostamies vēlmi vairāk kustēties. Būs nopietnāk jāpievēršas velo-mīšanās priekam, kā arī apsveru domu iet no LU kājām (uz gan nesanāks, jo man patīk iziet no mājām pēdējā brīdī un ienākt auditorijā pāris minūtes pirms lekcijas sākuma), varbūt arī pavingrot, kaut ko padarīties. Kustības, kustības. Kārojas, jā!

Rīga nekādīgi nejūtu gadalaikus. Vai tiešām bija rudens - vējš spēlējās ar krāšņajām krāsainām lapām, daba pamazām iemiga? Vai tiešām bija ziema - sniegpārlas uzgūlušās uz katra koka zara, pat vissmalkākā, tādejādi radot satriecošu skatu, kas man nudien asociējas ar ziemu. Un kur tad sarkankrūtīši, kuru sārtā spalva lieliski kontrastē ar sniegbalto sniegu? Liekas, ka pati visu šo laiku biju aizmigusi vai zaudējusi visas savas maņas, jo to visu neredzēju, nejutu. Man vienmēr ir licies, ka katram gadalaikam piemīt tikai tam raksturīga īpašā smarža, bet nu es ar nožēlu atzīstu, ka to nejūtu.
 Mitras, krāsainas koku lapas, kuras vienu pēc otras, rūpīgi izvēloties, sev saspiestā un nedaudz neveiklā saujā vāc bērni. Uzreiz iedomājos to nopietno, ieinteresēto un reizē sajūsmas pārņemto sejas izteiksmi, mazos, vēl neveiklos, pirkstiņus.
 [...] Skraida un lēkā pa lapām, piebāž sev pilnas kabatas ar ozolzīlēm un spīdīgiem, brūniem kastaņiem. - rudens, tā smarža.

Tad jau es īpaši nejutīšu arī pavasari. Tas smaržo pēc kūstoša sniega, nedaudz uzsilušas, mitras zemes, lipīgiem liepu pumpuriem, ziedošiem ķiršiem, ābelēm un ievām, pirmajiem tauriņiem.
Rīga, Rīga.

Atis Slakteris no RTU studentiem saņem vecas špakteļlāpstiņas.
Un tas teksts, ko studens saka Slakterim. Hā, turklāt smaidot :D

Šodien bija viena lekcija 14:30. Pasniedzējs nokavēja uz 15min.
Pag.ned. iekavēju 3 dienas, joprojām nejūtos īsti vesela - klepus uzbrūk tā, ka jāraud. Reti, bet trāpīgi.

Tikko palīdzēju Evitai tikt galā ar domrakstu "Kad un kāpēc suņu smaida?".

Tagad uz dušu, varbūt padzert piparmētru tēju un aizmigt mīlim pie sāniem.

tutū.

Nesen pamodos no miega, kurš sākās vakar, ja pareizi atceros, no apm. 19:00.

Mans vakardienas čābīgi-čīkstošais stāvoklis ir uzlabojies. Vismaz šobrīt jūtos ok. Vēl ir cerība un iespēja tikt cauri sveikā. Jācenšas. Es nedrīkstu padoties.

Fizmati rosās uz piketu! link

Citāts no Ievas iekš skype.
"Saistībā ar taupības režīmu Latvijā un pasaulē, visiem labi zināmā "gaisma tuneļa galā" tiks izslēgta!"

Vakar atbraucu mājās.
2h vilcienā nācās stāvēt, jo tas bija pārpildīts. Tikai pusceļā dabūju apsēsties. Bet nē, tas man nemaz nesagādāja grūtības. Vienīgi sāpošs plecs dēļ somas, kuru vēlāk nolēmu tomēr nolikt uz grīdas.
Stacijā sagaidīja tētis. Tad aizbraucām mājās. Izrādījās,ka Ritai vārda diena. Nu neko. Kādas 3-4h runājām, daudz smējāmies un tā. Jauka atmosfēra, mh :) Viņi ir forši, nudien. Vajag biežāk braukāt apciemot. Tētis ir feins. :) Ar viņu vienmēr ir bijis interesanti parunāties, daudz lasījis, daudz zina.
Bija jau ap 2iem naktī, kad nolēmu iet gulēt. Cik neparasts un neierasts man likās tas klusums, kas bija man apkārt. Bija dzirdama tikai pulksteņa bultiņas staigāšana. Atceros, ka skolas laikā, kad bija kaut kas nopietni jālasa un jāizprot, vienīgi tādā klusumā man sanāca koncentrēties mācībām, nekādu citu skaņu, nekāda trokšņa, perfekts klusums. Tā nu es nogulēju kādu laiku, nenāca miegs, cēlos un nākošreiz jau gāju gulēt tikai ap 5:00.
Šodien ieplānots apciemot Evitu, Agniju un omi. Visvairāk man pietrūkst Evitas. Ar to meitēnu tika pavadīta mana bērnība. Nē, viņa bija manas bērnības neatņemama sastāvdaļa. Ar viņu tika darītas visādas trakulības, runāts līdz pat rītam, saņemts rājiens no vecākiem, dragāts ar riteni piecos no rīta un daudz kas cits.
Esmu sajūsmā par visiem.

ai bļāviens, Reinis un Katrīna pateica, ka šodien datoru tīkli vispār nenotiek. Tad jau atkal tikšu pie rakstīšanas tikai pēc nedēļas vai pat divām.

 Tikko noskatījos The lake house. Nav jau tā, ka nav redzēta. Laikam ceturto reizi noskatījos, bet liekas jauka, nu vai vismaz piemērota šim vakaram / naktij. Tagad varētu kaut ko padarīt programmēšanas labā.
  Ai jā, un sesija pamazām tuvojas. Nez kas no manis vispār sanāks. Jācenšas un jāsarauj, lai tiktu cauri sveikā. Nē, es tagad negribu domāt par to, kā būs. Bet vispār vajadzētu kaut kā saplānot savu laiku, piem., dažas stundas katru dienu atvēlēt "caurumu salāpīšanai" un mācību literatūras izpētei, lai tas sesijas laiks ir mierīgāks, ar mazāku uztraukumu, lielāku sagatavotību. Un jātiek ar to visu galā. Ceru, ka man pietiks spēka un apņemšanās izmantot atlikušo laiku lietderīgi.