Ieelpot un sajust nakti ar katru ķermeņa šūnu, izjust ar katru savu maņu. Žēl, ka siltās vasaras naktis nav katru nakti, visu gadu. Tad varētu gulēt, skaitīt zvaigznes, nojukt un sākt no jauna, un tā atkal un atkal.
Šī bilde man liekas sajūtu pilna. Tik pilna, ka pie viņas pat neko nevajag rakstīt, vajag sajust. Ai jā, bet es rakstu, bet sajūtu tāpat.

Man nepatīk gulēt bez viņa. Nav tās foršās siltuma sajūtas pie sāniem, un nav kur likt savu vēlmi bužināt, apskaut, uzspiest siltu buču brīžos, kad miegs pavisam neilgi ir atkāpies. Labi, ka tas tikai uz dažām dienām. Šodien vispār neizdevās aizmigt, ai ai. Tā kā esmu šeit uz neilgu laiku, tad laiks jāizmanto maksimāli lietderīgi - jāsatiek vecie kl.biedri, jāpavada laiks ar savējiem :)


Nepērciet sieviešu žurnālus, jo tas viss ir bullšits, pērciet ilustrēto zinātni vai ilustrēto vēsturi, o jā!

Un vēl kas. Esmu neizsakāmi laimīga :)

Vai esat kaut ko dzirdējuši par geocaching? Varbūt esat atraduši kādas paslēptās kešiņas? Nejauši uzgāju rakstu par to, tad pameklēju vēl. Ūn, izklausās gaužām interesanti. :) To pat varētu kaut kad izmēģināt.

Noriteņoti 20km. Un ir tik stulbi, ka nevar mierīgi riteņoties - kādam noteikti jāpiekasās. Trīs reizes. Un ne jau latvju bāleliņi.

Rītdien mums ar Evitu ieplānots kaut kas līdzīgs nūdismam, ha. Jānomaina ziemas nokrāsa uz vasaras.
Bet tagad uz vannu.

Šeit var sajust vasaru, smaržīgos ceriņus, koši zaļās koku lapas un zāles stiebriņus kautri kutinām pēdas, nakts čukstus, putnu līksmo dziedāšanu, lecošās saules starus iekrāsojam naksnīgās debesis gaišās, siltās krāsās.


E.T.M.V.!

esmu neiedomājami laimīga :)

Limp bizkit koncerts bija omg. Emocijas, cilvēki, sāpošas kājas, skaņa, ak jā, un sviedri :D Īpaši aizkustinošs bija brīdis, kad Behind blue eyes laikā divi džeki uzlika viens otram savu roku uz pleca un gurna, un viens no viņiem iededzināja šķiltavu liesmu. Nu tik bezgala mīļi, ha.
Koncerts bija izdevies. Protams, varēja vēl kādu dziesmu beigās, bet nu. Mīlis mani ideāli nosargāja no grūstītājiem-lēkātājiem.
Liekas, ka man joprojām ausīs džinkst un dzirde ir nedaudz notrulinājusies. Pēc dušas nāk miegs un ir grūti domāt, nudien. Sajūtas šobrīd - is this real life? I don't feel anything :D
IDEĀLI! Youtube ir pieejami video no vakardienas. Šim džekam ir ļoooti daudz un kvalitāte norm.

GULĒT!

Šodien Muzeju nakts, un te nu būs links uz programmu. Ar laikapstākļiem gan nav paveicies, būtu foršāk, ja nakts būtu silta, bet nu neko.
Jāizdomā, kādus muzejus šovakar/šonakt apmeklēsim. Varbūt ir kādi ieteikumi?

UPD: palikām mājās un skatījāmies filmas :)

Nesen atnācām no kino. Bijām uz filmu "Eņģeļi un dēmoni". Manas domas par filmu? --Bullšit.
Bet, ja cilvēkiem patīk skatīties, kā detalizēti rāda, kā kādu dedzina, slīcina utt. utt., tad šī filma noteikti ierindosies viņu top10. Šī filma noteikti jāredz, jā! Neaizmirstiet, ka jūs jebkurā brīdī varat to izslēgt vai arī iziet no kinozāles.
Redzēju arī Da Vinči kodu, uzņemtu pēc Dena Brauna grāmatas. Šī filma arī ir uzņemta pēc viņa romāna "Eņģeļi un dēmoni". Nu man sāk likties, ka vecais labais Dens mēdza pīpēt zāli. Un kā izrādās, visnotaļ draņķīgu. Vismaz labi, ka filmā neparādījās kādi zaļi rūķiši vai kas tamlīdzīgs. Kaut gan grāmatas jau esot normālas, tātad droši vien režisori kaut ko aizlaiž pa grunti, tātad šajā brīdī man būtu jāatvainojas Denam, jo viņa grāmatas, cik dzirdēts, ir ok, bet filmas, kuras pēc tām uzņem, nav baudāmas. Vismaz man tās noteikti neiet pie sirds, neiet vispār ne pie kā.

Pagaišnakt sapnī redzēju vecmammu. Viņa bija bezspēcīga, slima, un teica, ka mirst. Tāds dīvains (vai tomēr ne-dīvains) nemiers man visu dienu un pārdomas par to sasodīto sapni. Tad nu nesen piezvanīju, parunājām, pajautāju, kā viņai veselība un tā un šitā. Saka, ka sirds pēdējā laikā niķojas un rokas tirpst. Pēc šīs sarunas man palika vēl skumjāk. Varbūt, ja ne tas sapnis, tad es to tik ļoti neuztveru TĀ.

Sagribējās sajust maijpuķīšu smaržu.

Atceros, ka, kad biju ļoti maza, mammai bija maijpuķīšu smaržas, kas man tajā vecumā dikti patika. Tā nu es, kā jau jaunai dāmai pienākas, sevi laiku pa laikam iesmaržināju, vienreiz man kaut kā tā pavairāk izlija. Tā nu tās smaržas mammai toreiz beidzās, jā.

 Vēl mamma stāstīja, ka, kad man bija tikai daži dzīves gadi pagājuši, tētis viņai uzdāvināja kaut kādas franču smaržas, kuras es tā riktīgi pa kluso ievērtēju uz sevis - pusflakoniņš izlija man uz džempera, kurš smaržoja vēl 2mēnešus pat pēc vairākām mazgāšanas reizēm. Varbūt tās arī bija tās maijpuķīšu. Lai vai kā, bet tagad es sev tādas droši vien negribētu.

Divi vakari, divas ģimenes Čili picas, diviem mums. Ūh. Rītdien derētu atslodzes diena.

Man patika pag.brīvdienas (~1.-5.maijs). Tad nu īsumā. Un tiešām īsumā, jo man nāk miegs, ha.
Brīvdienas sākās ar varenforšu pastaigu Ķekavā, gar upīti, pa taciņām. Viss ziedēja. Beidzot ieelpoju dabu. Skatījāmies kā saule riet. Ļoooti patika viss, viss. Lieliska diena.
Nākošā diena, ja pareizi atceros, tika pavadīta mājās.
Tad laidām uz Rēzekni. Un atkal jau daba, ezers, saulriets, "vardītes" ūdenī. Tēta un bumbuča vardītes tā riktīgi forši lēkāja, mana "varde" izpaudās kā - pļukš ūdenī. Ok, pāris reizes divi pļukš, kas nestāvēja blakus viņu sazinciktur lēcieniem. Mans bērnībā uzkačātais skills zudis.
Nākošajā dienā aizlaidām pie māsas, pagulējām starp kokiem šūpuļtīklā ar mazo Agniju. Un tā kaut kā diena nemanot pagāja.
Pienāca nākošā diena, taisījāmies uz pēdējo vakara vilcienu, stacijā iegādājāmies kaut ko ēdamu un dzeramu ceļam. Un izrādījās, ka tas vilciens tika atcelts. Aizlaidām uz autoostu un atkal jau neveiksme. Samierinājāmies, ka šī diena būs jāpavada tepat un nākošajā būs agri jāceļas. Tad braukājāmies ar divrieteņiem, vēlāk gājām barot pīles un tā un šitā.


Es novēlu jums nekad nebaukt vilcienā Sanktpēterburga-Rīga.

Labnakt.

Tagad nu jāiet ieritinēties mīlim pie sāniem, rāmi apskaut. Ārā jau gaišs, gaišs. Varētu vēl pāris h palikt nomodā un tad viņam būtu brokastis gultā un rīta sabužieni, bet šaubos, ka spēšu neaizmigt pie siltajiem sāniem.
Vakar mums bija feina vakara pastaiga, nedaudz izlocījām kājas. Man jau patika. Silti, koku pumpuri pārtop lapās, vietām manāmi balti, ziediem apbārstīti koku zari. Ah, pārslodze, miegu. Es nu došos.

Es nerakstīšu par to, cik skaists bija saullēkts, jo es to nemaz neredzēju un lai arī kāds tas būtu, tas pilnīgi noteikti nesildītu manu sirdi vairāk par saldi dusošo rāmo elpu.

Labnakt un labrīt.

Putnu dzīve online.
 Šeit  un te arī.
Melnais stārķis, mazais ērglis, jūras ērglis, meža pūces, zīlītes, baltie stārķi u.c. brīnumi.

saldējuma ēšana gultā, no rīta, divatā ir varenjauka padarīšana :)
arī tad, ja rīts nav no rīta.