par smaržām
Sagribējās sajust maijpuķīšu smaržu.

Atceros, ka, kad biju ļoti maza, mammai bija maijpuķīšu smaržas, kas man tajā vecumā dikti patika. Tā nu es, kā jau jaunai dāmai pienākas, sevi laiku pa laikam iesmaržināju, vienreiz man kaut kā tā pavairāk izlija. Tā nu tās smaržas mammai toreiz beidzās, jā.

 Vēl mamma stāstīja, ka, kad man bija tikai daži dzīves gadi pagājuši, tētis viņai uzdāvināja kaut kādas franču smaržas, kuras es tā riktīgi pa kluso ievērtēju uz sevis - pusflakoniņš izlija man uz džempera, kurš smaržoja vēl 2mēnešus pat pēc vairākām mazgāšanas reizēm. Varbūt tās arī bija tās maijpuķīšu. Lai vai kā, bet tagad es sev tādas droši vien negribētu.