Vakar atbraucu mājās.
2h vilcienā nācās stāvēt, jo tas bija pārpildīts. Tikai pusceļā dabūju apsēsties. Bet nē, tas man nemaz nesagādāja grūtības. Vienīgi sāpošs plecs dēļ somas, kuru vēlāk nolēmu tomēr nolikt uz grīdas.
Stacijā sagaidīja tētis. Tad aizbraucām mājās. Izrādījās,ka Ritai vārda diena. Nu neko. Kādas 3-4h runājām, daudz smējāmies un tā. Jauka atmosfēra, mh :) Viņi ir forši, nudien. Vajag biežāk braukāt apciemot. Tētis ir feins. :) Ar viņu vienmēr ir bijis interesanti parunāties, daudz lasījis, daudz zina.
Bija jau ap 2iem naktī, kad nolēmu iet gulēt. Cik neparasts un neierasts man likās tas klusums, kas bija man apkārt. Bija dzirdama tikai pulksteņa bultiņas staigāšana. Atceros, ka skolas laikā, kad bija kaut kas nopietni jālasa un jāizprot, vienīgi tādā klusumā man sanāca koncentrēties mācībām, nekādu citu skaņu, nekāda trokšņa, perfekts klusums. Tā nu es nogulēju kādu laiku, nenāca miegs, cēlos un nākošreiz jau gāju gulēt tikai ap 5:00.
Šodien ieplānots apciemot Evitu, Agniju un omi. Visvairāk man pietrūkst Evitas. Ar to meitēnu tika pavadīta mana bērnība. Nē, viņa bija manas bērnības neatņemama sastāvdaļa. Ar viņu tika darītas visādas trakulības, runāts līdz pat rītam, saņemts rājiens no vecākiem, dragāts ar riteni piecos no rīta un daudz kas cits.
Esmu sajūsmā par visiem.