*

pēc tik garas un intensīvas piektdienas, sestdienas pusdienbrokastīs vajadzēja uzēst kko intrsantu.
tātad - ņem kartupeļus, kurus skatuves gaismās, publikas priekšā, iepriekšējā vakarā mizojušas lieliskās JRT aktrises.
sarīvē. ņem pa saujai, nospiežot liekot šķidrumu un mazliet saspiežot kopā un saplacinot. neko citu nepievienojot liek uz pannas uz cep.
kamēr viens cep, otrs taisa mērci, sablendējot ķirbi, dzērvenes, ķiplokus, rozmarīnu, sierāboliņu, linsēklu eļļu, olīveļļu un medu.
aiziet uz siltumnīcu. izlaiž no turienes, tur nesaprotamā kārtā iekļuvušus, 3 zvirbuļus. paņem salātus, redīsus un kaukādas nezāles.
nes uz virtuvi. nomazgā. sagriež kopā ar diviem maziem un pašiem pēdējajiem pašmāju gurķēniem.
sakrāmē uz šķīvja pančenes, zaļumus, pārlej ar mērci un ēd.
pēc tam domā, kā dabūt ķiplokgaršu/smaku ārā no mutes, lai varētu iet uz darbu. neizdomā.

( zis iz it )

( kūdras purvā )

man vislaik likās, ka Viļņā esmu bijusi - vai nu dziļā bērnībā ar vecākiem, vai klases eckursejā (vienreiz uz Lietuvu toč braucām), bet izrādījās, ka tomēr laikam neesmu, jo viss likās pilnīgi jauns un neredzēts. nu labi, tīri tehniski biju Viļņā tālajā 2002. gadā, kad lielā autbousā kopā ar Mārplu, Ēnu kabinetu, Grupu Vilnis, Nekaciešiem un Tornistiem braucām vājprātīgā braucienā uz Holandi un pa ceļam bija koncis vecajā Green klabā, bet toreiz nekāda eckursēšana nenotika. tikai tīrs rokenrols.
nuvo, apmēram dienas vidū nobraucām Viļņā, apstaigājām centru, uzbraucām Ģedimina kalnā un uzkāpām Ģedimina tornī. palika arvien stindzīgāk aukstāks un staigāt vairs nebija iekšā, tāpēc pasēdējām kafē un gājām uz divām stundām atlūzt mašīnā. dīvainā kārtā nebija tik auksti kā likās, ka varētu būt - pa vidam tik vienreiz modāmies pakurināt pečku. piecēlāmies, kad spēlēja foršie Fun. es vienreiz daļēji biju viņus dzirdējusi Rīgā, bet tā diena manā dzīvē bija diezgan vājprātīga un tai dienā es jau biju dzirdējusi Sabot, tāpēc toreiz šamos diezko neievēroju. šoreiz likās baigi kūl. tad uzstājās Parara - man viņi nepatīk, liekas samāksloti, neīsti un kaitinoši, tāpēc sēdējām mašīnā un grauzām sēmenes. pēc tam Tesa, kas uzkrāmējās neticami, neticami, neticami ātri un tad jau močījām mājās. koncis starp citu notika tai pašā ēkā, kur bij tas 2002. gadā apmeklētais Green klabs, tikai ieeja bij no otra stūra.
Viļņā man patika tas, ka tā līdzīgi Tallinai ir mierīga un dabiska un kaukādā ziņā eiropeiska. Rīga šai ziņā liekas tāda nepārtraukti uzvilkta. tāda, kas mēģina no sevis izspiest to, kas viņa nav. un vispār diemžēl ir krietni slāviskāka, ar urlčiksīgo naitlaifu, spīguļiem, vizuļiem un pornogrāfiju. Viļņieši arī ģērbas smukāk par rīdziniekiem - nav tādi konstrasti starp pārgruzītu modismu un totālu pelēcību. pārsvarā visi tādi gaumīgi un interesanti, bet ne pārspīlēti satērpušies. vēl jocīgi likās, ka centrā praktiski vispār neredzējām vecus cilvēkus.
apkalpojošā sfēra Lietuvā gan diezgan tāda nelaipna. un kas mani koncī izbrīnīja - cilvēku bija ļoooti daudz mazā telpiņā un tie kas spraucas šurp vai turp dara to vispār neskatoties un nemēģinot izvairīties no stāvošajiem. ja ir soma, tad nepieskata arī vai tā kādam nebliež. vnk duj cauri. pat galīgi sadzērušies latvieši spraucas maigāk. savukārt tie, kas stāv, dara to kā zemē iedūrušies un nepasper ne mazāko solīti, lai spraucējs ātrāk un vieglāk tiku garām. pats jocīgākais, ka tai visā nejuta nekādu agresiju.
kaukā ļoti mierīgs un mīļš šitas brauciens likās.

( bildes )

( nopirkt zirgu )

( tur ārā )

mammas māsīca padalījās ar visādiem pašaudzētiem brīnumiem. dažādu veidu ķirbji, āboli un arī pāris neparastāki radījumi.
( šitādi te )

ainiņa no teātra ikdienas dzīves

šī diena lai top ierakstīta vēsturē ar to, ka pirmoreiz mēģinājām mājās pelmeņus taisīt.
Kārlis samīcīja mīklu (700 g miltu + puslitrs verdoša ūdens. mīca daudz un dikti, tad atstāj uz pusstundu atpūsties, pārsegtu ar mitru dvielīti) un aizgāja uz darbu.
es paliku mājās un izdarīju atlikušo.
pildījumus sasautēju divarpus:
1) sīpols, rīvēts burkāns, sojas granulas, ķiploks, sojas mērce, pipari, dilles;
2) sīpols, rīvēts burkāns, paprika, mazliet tomāts, cigoriņsalāta lapas, pētersīļi, ingvers, pipari, sojas mērce un daudz, daudz ķiploku. ķiplokus liek beigās. šim pildījumam iedvesmojos no Vici Japanese Dumplings;
3) īsti neskaitās kā svaigi sasautēts pildījums, jo iepriekšējie divi beidzās, mīkla vēl bija, tāpēc ieķepsēju rabarberu čatniju iekšā.

mīklu rullē jo plānu, plānu. spiež ar glāzi rimbuļus, liek pildījumu viducī un loka ciet. sākumā nevarēju atrast sev ērtāko un jēdzīgāko veidu ciet lipināšanai. mēģināju tā un šā, bet tad atkal iedvesmojoties no tiem džapanīz dumplings, sāku maliņas spiest ciet ar dakšiņu.
sataisītos liek uz šķīvja un ieliek saldētavā apsaldēties. kad apsaldējušies, var pārbērt maisiņā. ja bērs uzreiz, tad sasals vienā lielā klucī.
process diezgan ilgs un darbietilpīgs, bet pirms mirkļa nobaudītie rezultāti saka, ka noteikti ir tā vērts censties. ļoti garšīgi ar visiem pildījumiem.

+ mīklu, kuru konkrētā brīdī neizmanto ieteicams apsegt ar mitru dvieli, citādi viņa apkalst;
+ visdrausmīgais visā procesā likās sarullēt kopā mīklas atgriezumus - viņi apkalst un savācās no dēļa miltus, tāpēc man tagad no rullēšanas sāp roku locītavas.

( ilustratīvais materiāls )

nedēļu atpakaļ uz Dabaszirgiem bij izsaukta viena jauka zirgu amatierfotogrāfe, lai sataisa bildes promocijas materiāliem. kad promobildes bij sataisītas, varēja mazliet izmantot fotogrāfi arī personīgiem mērķiem. daudz gan nesanāca, jo viss notika pēcpusdienā un fotogrāfēšanai tik vajadzīgā saule ļoti steidzīgi slīdēja aiz koku galiem. bet šis tas smuks tur sanāca. šodien tiku pie bildēm

( foto )

( inversija un levitācija )

( zirgu dzīve )

2 glāzes pilngraudu kviešu miltu;
2 ēdk. cepamais pulveris;
šķipsniņa sāls;
2 ēdk. iesala ekstrakts (receptē, kurā smēlos iedvesmu šīm pankūkām, bij minēts kļavu sīrups)
1 glāze sojas piena (vai cita vīgan piena pēc izvēles);
pusglāze ūdens;
vaniļa, kanēlis;
(es vēl pieliku ēdamkaroti glutēna, jo pilngraudu pankūkas cepu pirmoreiz un bij bišķi bail).

atsevišķās bļodās sajauc sausās un slapjās sastāvdaļas. slapjās pielej sausajām. kārtīgi samaisa un atstāj 10 minūtes ievilkties. mīkla sanāk diezgan tāda pabieza. ja nu liekas ļoti, ļoti par biezu var pieliet vēl kādu ceturtdaļglāzi sojas piena vai ūdens.
cep. neliek daudz mīklas vienai pankūkai, jo viņas ļoti ātri cepas + ļoti, ļoti uzpūšas - ja būs par lielu, tad vidus paliks jēls.

( rezultāts )

6dien bijām Kārļa radinieka bērēs Jaunmārupes kapos, bet 7dien sakopām manu vecvecāku kapus Smiltenē un braucām uz Gaujienas kapusvētkiem:
bēres bija pilnīgs dizāsters. mums tika teikts, ka sākas 14os, bet kad 13:45 izkāpām no auto, bēres bija tikko kā beigušās un visi mums uzglūnēja īgniem un neizpratnes pilniem skatieniem. par sodu bij jāpaliek uz bēru mielastu, turpat netālu esošajā un ne visai jaukajā kafejnīcā. tur mūs gaidīja gaļas buljons, buljona pīrādziņi, milzu paplātes ar kotletēm un karbonādi, taukas šķiņķa šķēles un rasols. un kūciņa ar želantīna slāni virsū. it kā jau mums ikdienā apkārt ir gana daudz gaļēdāju, bet to, ka cilvēki mēdz ēst tik šausmīgi daudz un dažādas gaļas vienā ēdienreizē es biju aizmirsusi un jutos diezgan neomulīgi. visu vēl vainagoja dažu radinieku savstarpējā ecēšanās. tas, ka mēs gandrīz nevienu tur nepazinām ar nebija diezko forši.
kā tikām prom, tā braucām uz Smilteni, lai pieņemtu rudenīgu peldi Niedrājā un nākamajā rītā dotos uz, man kopš bērnības ļoti mīļu, pasākumu - Gaujienas kapusvētkiem. cerēju tur satikt un aplūkot visādus savus dzīvos radus, bet sanāca tikai vienai vecāsmammas māsīcai virsū uzskriet.
pēc tam atpakaļ uz Smilteni, vēl viena rudenīga pelde Niedrājā + apgājām visam ezeram apkārt. bērnībā likās, ka kaut kas tāds prasītu veselu dienu, ja ne divas, bet izrādās to var izdarīt apmēram stundā.
pielādējām Golfu ar āboliem un braucām mājās.

rezultātā - ļoti daudz pārdomu par bērēm, un to tradīcijām; par to kā daži cilvēki savas sāpes nevis laiž vaļā, bet auklē un staipa līdz milzumgarus mūžus; par kurzemnieku un vidzemnieku nenoliedzamajām atšķirībām; par radiniekiem un ģimenēm; un par to cik šauuuuusmīgi forša vieta uz planētas ir Niedrājs!

( ilustrācijas. pārsvarā no ne-kapiem )

a) grauzdēta pitas maizīte ar svaigiem zaļumiem, dārzeņiem, seitanu, DIY humusu un zemesriekstu sviesta mērci. pirms un pēc.

b) es nesaprotu kāpēc ir jādara kaut kas tāds: zinātnieki satraukušies par nelielu Černobiļas apkārtnē dzīvojošu Prževaļskas zirgu populāciju. 31 zirgs 1998. un 1999.gadā tika izlaisti Černobiļas piesārņojuma zonā, kur cilvēki bez atļaujas nevar iekļūt. Tas tika darīts, lai bagātinātu vietējo bioloģisko daudzveidību. (avots)
t.i. es nesaprotu, kāpēc gandrīz izmirusi un aizsargājama dzīvnieku suga (vēl) ir jāpalaiž bagātināt vietējo bioloģisko daudzveidību vietā, kura ir tik piesārņota, ka cilvēkiem tur aizliegts uzturēties?

ieraksts ar pāris dienas vecu bārdiņu, bet nebij laika līdz šim.
pavēlā 6diens vakarā gribējās kaukur aizbraukt. kaukur netālu. aizbraucām līdz Ikšķilei. uzrāvāmies uz Ikšķiles novada svētkiem - uzstājās grupa Otra puse. noklausījāmies pusdziesmu, apošņājām gaisu un aizbraucām uz Daugavmalu iepretim Meinarda salai. noķērām skaistu saulrietu, indīgā krāsā/gaismā un braucām mājās.

( Ikšķile )

7dien no rīta piecēlāmies un atkal gribējām kaukur braukt. izdomājām, ka jābrauc uz Tūju. iesēdinājām mašīnā arī mammu un braucām. turpceļā drausmīgi gāza lietus, šķīlās ļoti zemi un zaraini zibeņi, viss rībēja un dārdēja. bijām jau gandrīz galā, bet lietus vēl turpināja līt, tāpēc iebraucām Minhauzena muzejā. normāls tāds. prieks par sakoptu vietu, bet nepatika visi tie daudzie izbāzeņi. vaska figūras arī nu tādas. plastmasīgas. ta braucām tālāk. pašā Tūjā vēl mazliet lija, bet drīz vien pārstāja un pārējā diena bija sausa un burvīga.

( daudz, daudz jūras )

mani mati divu gadu un apmēram 3 nedēļu laikā ir izauguši aptuveni 32 centimetrus. kaukur lasīju, ka matu vidējais augšanas ātrums ir 1 cm mēnesī. ta jau sanāk, ka manējie ir mazlietiņās naskāki.

( mati )

pagājšgad labāk patika. bet pagājšgad bij tas foršais karstums caurām naktīm, vairāk pazīstamo un pa vidu nebija absolūti bezjēdzīgs komandējums uz Cēsīm.
pirmais vakars likās ļoti jocīgs, tāpēc, ka pirmo reizi mūžā festivālā gribējās tikai klausīties mūziku. dzert gribējās nulle, nulle. izdzēru tikai jēgera šotiņu, kad sāka palikt auksti.
dzirdēju Voiceka sākumu un beigas. īpašu komentāru nav, bet bija jaudīgi. vidu nedzirdēju, jo palika auksti un nācās mērot ilgo ceļu uz telti pēc siltinājuma.
dzirdēju lielāko daļu Mārpla. esmu sajūsmā. drausmīgi sen nebiju viņus apzināti klausījusies. jāklausās biežāk.
dzirdēju Rūsu. tikpat forši kā Zvērā.
mēģināju paklausīties Satelaitus, bet likās pārāk auksti un sterili.
ļoti gribēju dzirdēt 7PV, bet viņi tik krāmējās un krāmējās, bet man šausmīgi nāca miegs un 10os no rīta bij jābūt Cēsīs.

vakardiena izvērtās par vienu no bezjēdzīgākajām dienām manā mūžā. aizbraucu no rīta uz Cēsīm, 20 minūtēs izliku Melnā Piena kostīmus un tad dirnēju tur visu dienu līdz astoņos vakarā beidzās izrāde un es varēju atkal 20 minūtēs sakrāmēt kostīmus un vākties prom. vienīgais foršais notikums bij tas, ka aizbraucām nopeldēties Lauciņu dolomīta karjerā. tur bija debešķīgs ūdens. diezgan vēss, pavisam zilgancaurspīdīgs un tik mīksts un maigs, ka vispār negribējās līst ārā.

kad atgriezāmies festivālā, es bišķi sapīku, jo 99% grupas, kuras gribēju dzirdēt bija jau nospēlējušas un uzstājās tieši tās kas man riebjas (Nohow un Luijs Fonteins, piemēram) + likās, ka visi iepriekšējās dienas cilvēki ir samainīti pret pilnīgi jauniem. man gribējās bišķi iedzert un saviesīgi pavadīt laiku, bet nebija ar ko. ar nelielām ciešanām sagaidījām sen, sen, sen nedzirdētos Soundarcade (kas vispār bija viens no galvenajiem iemesliem kāpēc es gribēju braukt uz LD) un bija nu tā. kaukas nebij ritīgi ar skaņu, likās, ka Ābolam nedziedas un trūka jebkāda monolītuma. par to man visvairāk žēl, jo manliekas, ka tieši caur SNDKD es to monolītumu mūzikā priekš sevis atklāju un iemīlēju.
noklausījāmies, apmetām pāris lokus pa perimetru un nekādu īpašu saviesīguma potenciālu vairs neredzot braucām mājās.

( tikai divas bildes )

bijām, tātad, Zvērā un Zvērudārzā.
uz Zvēru braucām tik tāpēc, ka Kārļam bij jāspēlē, bijām domājuši vispār braukt tikai uz spēlējamo dienu un nakšņot Saldū, bet kaut kas notika un pabijām abās, gulējām teltī. tiesa gan autostāvietas tālākajā galā, Golfiņam pie sāna. pretīgi nebija, brīžam pat ļoti jautri. muzons gan drausmīgs - divas dienas uz abām skatuvēm tika spēlēta viena bezgalīgi gara dziesma. vienīgais, ko tiešām gribēju noklausīties un to ar patiesu prieku arī darīju, bij Rūsa.
pazīstamu cilvēku vēl mazāk, nekā pagājšgad un cilvēku vispār pamaz. drošvien tāpēc, ka galvenajai mērķauditorijai vecāki saklausījās laika ziņās par plūdiem Saldū un aizliedza mazajiem zvēruļiem braukt. un Ciecere tiešām dramatiski uzplūdusi - 2,7 metri. zem ūdens pilnīgi visa futboldiseņpļava.
otrajā dienā, lai pavadītu laiku saturīgi, aizbraucām uz Kalvenes Zoo - palika ļoti labs un mājīgs iespaids. zvēriem tiešām ļoti (dažiem pat ļoti, ļoti) plaši aploki. vienīgais plēsīgo putnu kolekcija tāda bēdīga izskatījās, tie gan diezgan šauros sprostos mitinās. un tik nelielā teritorijā sakoncentrētas, tik daudz apdzīvotas stārķu ligzdas vēl nekur nebiju manījusi.
dažādos virzienos un distancēs pārvadājām 11+2 stopētājus. viss jau forši, tikai nesaprotu kāpēc pilnīgi visi viņi nenormāli daudza mašīnas durvis. un tie, ko vedām vakar, pēc Zvērā, arī diezgan nelāgi oda, bet tas jau tikai likumsakarīgi.
kopumā baigi kūl nedēļas nogale.
un papildināšu rasbainieks frendlisti ar vēl vienu ziņu par atvaļinājuma beigšanos. Kārls jau šodien uz darbu aizgāja, es vēl nezinu, kad man būs jāiet, bet oficiāli viņš i cauri.

( zvēri un zvēruļi )

pēdējā laikā vispār notiek visādas jocīgas lietas.
piemēram, viendien mūsu istabā uzradās milzu spāre. ducinājās pret stiklu, kamēr es šo pierunāju pieķerties pie pirksta un izlaidu ārā. tad neredzēts milzu tauriņš šitā pat bij istabā ar aizvērtiem logiem iekūlies. bet šorīt gadījās, kas pavisam savāds:
pusseši no rīta. guļu, sapņoju, ka kopā ar mammu lasu mellenes. pēkšņi atskan būkšķis-vārgs brēciens-vēl viens būkšķis. atveru acis un man ir nesaprotamā kārtā pilnīgi skaidrs, kas ir noticis. pieeju pie loga, kurš ir vaļā ne pavisam, bet uz to augšējo režīmu + nolaistas žalūzijas. uz palodzes guļ mazs, šķībs un nenormāli pārbijies zvirbulīts. logam otrā pusē asinskārām acīm lūr Trīne. paņemu putniņu rokās - knābis vaļā, trīc, elpo nenormāli ātri, sirsniņa daudzās un šķībs tāds uz vienu pusi. asinis neredz, lauzts arī nekas neizskatās. tikai tas šķībums. attaisu logu, aizškicinu kaķi, mēģinu palaist šo, cerībā, ka aizlidos. nekā, nokrīt uz palodzes.
ta ieklāju mazā kastītē salveti un ieliku šo iekšā, ar domu, ka ja sāks spirināties, nenobumsīsies zemē un nesasitīsies. šis lēnām sāka palikt arvien taisnāks. nu sāka tupēt uz savām kājiņām, nevis gulēt uz sāna. atstāju šo mierā, aiztaisīju logu, lai Trīne netiek klāt un ielīdu atpakaļ gultā.
kauku 6:20 dzirdu sākas kkāda rosība. eju skatīties - ciemiņš izkāpis no kastītes. kā ierauga mani, sāk klapēties pret stiklu. ta nu pajēmu šo maigi rokā, attaisīju logu un palaidu brīvībā. aizlaidās itin ņipri projām.
to kā īsti viņš bij ietrāpījies pa to loga šķirbu iekšā es īsti gan nesaprotu.

( ciemiņš )

mjā, ņaukstēt par nolauzto saulespuķi, sašķaidītajiem tomātiem un sakapāto baziliku laikam ir muļķīgi. izbraucu riņķi ar riteni pa rajonu - brīžam bij grūti noticēt pašai savām acīm un gribējās vislaik pie sevis klusi čukstēt - pizģec, pizģec, pizģec. milzu koki izgāzti ar visām saknēm, mazāki nolauzti, puse no mežiņa, kas pa ceļam uz freakart mājām vispār nonesta nost. uz citiem rajčikiem bij slinkums mīties, bet tētis bij ar auto apbraucis un zināja stāstīt, ka piemēram Hesā esot rinda ar septiņām liepām izgāzta, jaunajos kapos bezmaz visi koki nolauzti, utt. utjpr.
tad jau mūsu vecās plūmes nelabais gals ir tikai likumsakarība, bet tas, ka slimā, satrupējusī ābele stāv kā stāvējusi ir vispār debesu brīnums.
visa Salaspils smaržo pēc svaigas koksnes un motorzāģu degvielas. skan arī.

( destrojs )