*

pagājšgad labāk patika. bet pagājšgad bij tas foršais karstums caurām naktīm, vairāk pazīstamo un pa vidu nebija absolūti bezjēdzīgs komandējums uz Cēsīm.
pirmais vakars likās ļoti jocīgs, tāpēc, ka pirmo reizi mūžā festivālā gribējās tikai klausīties mūziku. dzert gribējās nulle, nulle. izdzēru tikai jēgera šotiņu, kad sāka palikt auksti.
dzirdēju Voiceka sākumu un beigas. īpašu komentāru nav, bet bija jaudīgi. vidu nedzirdēju, jo palika auksti un nācās mērot ilgo ceļu uz telti pēc siltinājuma.
dzirdēju lielāko daļu Mārpla. esmu sajūsmā. drausmīgi sen nebiju viņus apzināti klausījusies. jāklausās biežāk.
dzirdēju Rūsu. tikpat forši kā Zvērā.
mēģināju paklausīties Satelaitus, bet likās pārāk auksti un sterili.
ļoti gribēju dzirdēt 7PV, bet viņi tik krāmējās un krāmējās, bet man šausmīgi nāca miegs un 10os no rīta bij jābūt Cēsīs.

vakardiena izvērtās par vienu no bezjēdzīgākajām dienām manā mūžā. aizbraucu no rīta uz Cēsīm, 20 minūtēs izliku Melnā Piena kostīmus un tad dirnēju tur visu dienu līdz astoņos vakarā beidzās izrāde un es varēju atkal 20 minūtēs sakrāmēt kostīmus un vākties prom. vienīgais foršais notikums bij tas, ka aizbraucām nopeldēties Lauciņu dolomīta karjerā. tur bija debešķīgs ūdens. diezgan vēss, pavisam zilgancaurspīdīgs un tik mīksts un maigs, ka vispār negribējās līst ārā.

kad atgriezāmies festivālā, es bišķi sapīku, jo 99% grupas, kuras gribēju dzirdēt bija jau nospēlējušas un uzstājās tieši tās kas man riebjas (Nohow un Luijs Fonteins, piemēram) + likās, ka visi iepriekšējās dienas cilvēki ir samainīti pret pilnīgi jauniem. man gribējās bišķi iedzert un saviesīgi pavadīt laiku, bet nebija ar ko. ar nelielām ciešanām sagaidījām sen, sen, sen nedzirdētos Soundarcade (kas vispār bija viens no galvenajiem iemesliem kāpēc es gribēju braukt uz LD) un bija nu tā. kaukas nebij ritīgi ar skaņu, likās, ka Ābolam nedziedas un trūka jebkāda monolītuma. par to man visvairāk žēl, jo manliekas, ka tieši caur SNDKD es to monolītumu mūzikā priekš sevis atklāju un iemīlēju.
noklausījāmies, apmetām pāris lokus pa perimetru un nekādu īpašu saviesīguma potenciālu vairs neredzot braucām mājās.


pa ceļam no Cēsīm uz Ratniekiem




aij nē, redzkur vēl trešā, ko man tiko caur draugiem piesūtīja