no rīta braucu ar auto pa ceļu, kas bija riktīgi piesnidzis. atbraucu uz kazīšiem un sāku rakt sniegu, lai vecāki var atgriezties no ilūkstes uz šīm mājām. centīgi raku. ne tikai pie mājas, bet šoseju arī (konkrēti posms ap raudavku un raipoli).
un tad piezvanīja mamma un pamodināja mani, teikdama, ka viņiem šausmīgi piesnidzis sniegs.
ha! sapņos redzu to, kas reāli ir noticis (nu, sniegs, kas piesnidzis :) ) ;>

aaha! stress man ir! naktī jau sapņos biju pie dakteriem. un saklausījos no viņiem dikti daudz viskautko.
pārāk daudz laikam domāju par šīs dienas vizīti.

tā ir, kad paļaujās uz to, ka ir 2(!!!) modinātāji. pirmo nospiedu, lai gulētu tālāk, bet otrs tā arī nenozvanīja, jo... jo vakar to biju dezaktivējusi. protams, aizgulējos. turklāt dukša nakts plosība pa māju miegu bija padarījusi vēl ciešāku un saldāku...
toties zinu, ko sapņoju uz rīta pusi - man bija garumgari mati...tādi skaisti, taisni, spīdīgi.. :)
bet vispār - labrīt! iedzeršu yoga tēju un meža zemeņu tēju, un kafiju... un turpināšu strādāt.

vakar visu dienu bija grūti, jo šausi nāca miegs. pusdienslaikā pat uz 15 minūtēm iegrimu snaudā.. pēc tam darbs, darbs, darbs... līdz atvelos mājās jau astotajā stundā. miegs + nogurums = vakar apkritu uz dīvāna. pačucēju tur un tad līdz gultai aizrāpos ;) parasti jau pašu šie varianti uzjautrina - tā vietā, lai uzreiz aizietu gulēt normāli gultā, vispirms uz dīvāna sevi pamokam un tad gulēt normāli:)
sapņi gan kaut kādi jokaini šonakt bija. i par darbu, i ne par darbu. pēdējais, kas sapņojās - kaut kādi cilvēki ar pērļu rotaslietām. vārdu sakot - sviestiņš kaut kāds.
laikam ļoti lēni jāsapošās un jāaizveļas līdz depocim, iepirkt mājas un kaķa lietas :)