Vienkārši lielisks rīts.
Pamosties, krietnu brīdi gulšņāt gultā un klausīties LR1 dūdošanu fonā. ;)
Bet tagad..tagad četras sveces vainagā un brokastis un lēnā rīta kafija.
Ir labi.
Un beidzot arī man sāk rasties Ziemassvētku sajūta. Ar visiem darbiem, auto lietām un semināriem, nebija laiks tā ievilkt elpu un apstāties.

Un šī gada Ziemassvētku dziesma, šķiet, ka būs šī:

Aļiks informē, ka maciņu un spīgulīšus jau izsūtīja šorīt. ;)Tagad tikai jāsāk gaidīt ziņa no pasta! :D Bet gan jau ātrāk par jauno gadu nebūs... Ceru, ka arī pārējās lietas drīz sāks virzīties LV virzienā!:) Telefons un es būsim laimīgi! :)

Gulēts ir slikti. Bet vienalga ir laba slinkā svētdienas rīta sajūta. Kafija ar ingveru un kanēli glāsta mēli un skan



Tomēr ir labi. Nekad jau nebūs tā, ka viss ir labi, lieliski, super utt. Vienmēr būs kaut kas, kas īsti neapmierina. Bet šajā mirklī ir tik labi. Negribas ne par ko domāt. Un negribas steigties.
Tikai šis mirklis un es...

Draudzene – JAUNAVA
24.08-23.09

Labi, ka viņas palīdzība nav emocionāla, bet reāla. Viņu grūti piemuļķot – viņa ir analītiķis un nenomierināsies un nepārtrauks analīzi, ja sirdī iezagušās šaubas.Slikti, ka visas jūsu pumpiņas pamanīs, ieteiks, ar ko ārstēt. Būtu labāk klsējusi.

Izlūkos. Ja es ietu, izlūkos ar JAUNAVU… Mēs tiktu galā. Tieši viņa pārsietu manas brūces. Tādas noteiktu būtu, jo rīkoties pēc apstākļiem – tas nozīmē atteikties no sākotnējā plāna. Ja kaut kas noietu greizi, plāns būtu jāmaina uz vietas. Bet mēs vienojāmies līdz sīkākajām detaļām. “Nu, mēs taču vienojāmies! Vai ne tā? Galu galā, tev bija jāmet granāta! Tāpēc es gaidīju, kamēr tu to metīsi.” Viņa tā runātu visu ceļu, kamēr stieptu mani pičpaunā.

Ja ir interese - klikt, lai lasītu un smaidītu:).

Pēdējā dienas bildes atskaite ir par 8.oktobri. Ārprāts. Nav tā, ka nav bilžu. Ir! Un dienas skrien uz priekšu. Ir radusies cita problēma - vakaros vai nu ir ko darīt, vai jūtos tik nogurusi, ka vairs pat negribas datoru slēgt iekšā un kaut ko rakstīt.
Bet vajadzētu saņemties. Ir maza apņemšanās radusies - šodien beidzot savest kārtībā šo lietu. Lai gan... nezinu, vai līdz vakaram šī apņemšanās nebūs izplēnējusi.
Toties mani pašu priecē tas, ka jau trīs dienas pēc kārtas dungoju:
"...Только улыбайся, улыбайся
Невесомости поверь и отдайся
Улыбайся,улыбайся..."

Štrunts par to, ka nedēļa sākās ar uzbraucienu un dažām dīvainībām, kas pabojāja garastāvokli, tomēr šodien, nākot uz darbu dungojās šī dziesma. Līdz ar to secinājums, ja jau dungoju:
Because I'm happy
Clap along if you feel like a room without a roof
Because I'm happy
Clap along if you feel like happiness is the truth
Because I'm happy
Clap along if you know what happiness is to you
Because I'm happy
Clap along if you feel like that's what you wanna do
tātad viss tomēr ir labi

Pamodos šorīt tādēļ, ka astoņos rīta LR1 raidīja šo dziesmu.



Nosmīnēju, ka svētdienas rītā šādas dziesmas astoņos rīta nedrīkst raidīt, jo vidusmēra miegamice būs spiests pamosties. :D Pārlieku enerģiska tā bija. :D
Bet nekas - grāmatiņa palīdzēja atkal aizmigt! :D
Labrīt! :)

Bet vispār.. pamazām jāsāk atgriezties pie normāla gulēšanas režīma, jo gulēšana no 3 naktī līdz 12 dienā tomēr traucēs darbam. :>

Lai Santu noturētu krēsliņā ceļojuma laikā ļoti daudz skatījāmies Фиксики. Ar šo dziesmu sākās katra sērija, līdz ar to, visi ik pa brīdim to dziedājām:



Bet man pašai dikti patika šī dziesmiņa no Фиксипелки:


Vispār - forša multene - izstāsta tādā vienkrāršā veidā par lietām apkārt. ;)

Bet Maša ar savām pasakām ir vienkārši mazs razbainieks! :) Maziem bērniem labāk ir neskatīties tās multenes, jo visādas blēņas tā Maša var samācīt! :D