Publicēta: 11:59 23.10.2007.

Rīga, 23.okt., LETA. No amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs šodien vērsies pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ar lūgumu izvērtēt Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) rīcības atbilstību likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", aģentūra LETA uzzināja KNAB.
Loskutovs uzskata, ka Kalvītis atradies interešu konflikta situācijā, jo uzdevumu viņu atstādināt no amata devis, vienlaikus būdams Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs. KNAB vadītājs ir pārliecināts, ka Kalvītis kā TP priekšsēdētājs ir personiski ieinteresēts, lai šī politiskā organizācija netiktu sodīta par pārkāpumiem saistībā ar priekšvēlēšanu izdevumu pārkāpumiem.
Saskaņā ar likumu KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, bet ar valdības rīkojumu tas nodots Ministru prezidenta pārraudzībā.
Šā gada 6.jūnijā Loskutovs nolēma atstāt negrozītu KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītājas 30.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru tika konstatēts, ka TP ir pieļāvusi vairāku Politisko organizāciju finansēšanas likuma normu pārkāpumus. Tajā skaitā secināts, ka TP nav ievērojusi likumā noteikto priekšvēlēšanu izdevumiem atļauto summu - 279 631 latu, pārsniedzot to.
Pagaidām publiski šī summa netiek nosaukta, jo tikai rīt KNAB plānojis sniegt informāciju par partiju priekšvēlēšanu finanšu datiem. Neoficiāli masu medijos minēta summa 500 000 latu, kas TP būtu jāatmaksā valsts budžetā.
Loskutovs iesniegumā Maizītim norāda, ka Kalvītis ir TP valdes priekšsēdētājs. Saskaņā ar Politisko partiju likumu, "valde ir partijas izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv partiju", "ir atbildīga par partijas darbību", kā arī "valdes un citu institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti partijai viņu vainas dēļ".
Savukārt saskaņā ar likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Kalvītis ir valsts amatpersona, uz kuru attiecas aizliegums, "pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti".
Tāpat uz Kalvīti, pēc Loskutova domām, attiecas likumā noteiktais aizliegums - "izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz (...) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses".
Atbilstoši minētā likuma prasībām, valsts amatpersonai nekavējoties rakstveidā jāsniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.
Likums arī paredz, ka "augstāka valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija pēc minētās informācijas saņemšanas uzdod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju izpildi citai valsts amatpersonai".
KNAB pieņemto lēmumu TP pārsūdzēja Administratīvā rajona tiesā. Tomēr, kā teikts iesniegumā Maizītim, faktiski KNAB ierosinātā administratīvā lieta par TP iespējamajiem pārkāpumiem nav pabeigta, jo līdz ar pārsūdzību tā ir apturēta un šajā lietā tiesa vēl nav pieņēmusi nekādus nolēmumus. Lietas izskatīšana tiesā ir atkarīga arī no KNAB nostājas lietas izskatīšanā.
Loskutovs uzskata, ka Kalvītis kā TP priekšsēdētājs ir personiski ieinteresēts, lai TP netiktu sodīta par pārkāpumiem, kā arī, lai attiecībā uz TP netiktu īstenots likumā noteiktais KNAB priekšnieka pienākums: "uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus tajā apmērā, kas atbilst pārsniegtajam priekšvēlēšanu izdevumu apmēram".
Neskatoties uz to, Kalvītis nav informējis Ministru kabinetu par personisko ieinteresētību, un attiecīgi, valdība nav uzdevusi konkrēto premjera funkciju -KNAB pārraudzību - izpildi citam ministram.
Loskutovs uzskata, ka Kalvīša rīcībā, izdodot administratīvo aktu par Loskutova atstādināšanu no amata pildīšanas, kas ietverts 2007.gada 24.septembrī Guntai Veismanei adresētā vēstulē, un veicot citas ar amatu pienākumu pildīšanu saistītas darbības, rīkojies interešu konflikta situācijā.
Kalvīša rīcībās Loskutovs saskata valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanas un pienākumu nepildīšanas pazīmes, pārkāpjot interešu konflikta novēršanas likuma 11.panta 1.daļā un 12.panta 2.punktā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, un neizpildot šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu paziņot par savu atrašanos interešu konflikta situācijā.
Atstādinot Loskutovu no amata pienākumu izpildes un rīkojoties interešu konflikta situācijā, Kalvītis radīja būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai un Loskutova ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm, liedzot viņam pildīt amata pienākumus, kā arī radot viņam materiālus zaudējumus, norādīts iesniegumā Maizītim.
Pamatojoties uz Kalvīša rezolūciju KNAB Finanšu nodaļa ir apturējusi Loskutova atalgojuma aprēķināšanu un tā izmaksu, radot viņam mantisko zaudējumu. Loskutovs uzskata, ka Kalvītis viņam nodarījis būtisku kaitējumu.
Loskutovs vērš ģenerālprokurora uzmanību, ka par apzinātu neziņošana par atrašanos interešu konflikta situācijā atbildība paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.29 pantā, bet par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā - 166.30 pantā. Savukārt Krimināllikuma 325.panta 1.daļa paredz kriminālsodu par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.