njemts sheit

Spridzināt desu rūpnīcas ir labi un pareizi, jeb jaunā antiglobālista ābece

Vai jums kādreiz ir gadījies prātot, no kurienes pasaulē rodas tik daudz agresīvu globalizācijas pretinieku, kas ar akmeņiem un mietiem cītīgi apmeklē katru Pasaules tirdzniecības organizācijas vai Starptautiskā valūtas fonda sanāksmi un tamlīdzīgus pasākumus; kas par ļaunuma iemiesojumu zemes virsū uzskata Microsoft, Coca-Cola vai jebkuru citu korporāciju, kuras apgrozījums pārsniedz miljardu dolāru?

Iespējams, daļēja atbilde ir atrodama dažā labā bērnu grāmatā – piemēram, apgāda Egmont Latvija 1998.gadā izdotajā bilžu grāmatiņā Brēmenes muzikantu jaunie piedzīvojumi. Protams, ļaunās un visvarenās korporācijas ir sen iecienīta Holivudas antiutopisku trilleru tēma, tāpat arī dažādu citu materiālu pasaulē netrūkst. Taču šī grāmatiņa, kas veidota uz animācijas filmas pamata, pasaules ainas kropluma ziņā pārspēj gandrīz visu, ko man jelkad ir gadījies redzēt, un ir pelnījusi īsu satura pārstāstu (kas diemžēl nespēs atainot lielāko daļu grāmatas vizuālā kolorīta).

Pozitīvie varoņi tajā ir četri un gandrīz tradicionāli – suns, ēzelis, kaķene un gailis. Negatīvo varoņu ir pulka, un tie ir viens par otru briesmīgāki izskatā; taču visi ir ļauni, nervozi un stulbi, un visi ir kaut kādā veidā saistīti ar «bēdīgi slaveno firmu Miks-Maks», kuras logo ir kaut kas vidējs starp McDonald's un Betmena simboliem.

Bet nu pēc kārtas. Barona medību suns Busters medību laikā slaistās pa mežu dziedādams un dejodams un padara saimnieku par apsmieklu pārējo mednieku acīs; acīmredzot baronam ir vāji nervi, jo jau nākamajā dienā ierodas Miks-Maks pārstāvis, lai pagatavotu no Bustera izbāzeni. Tam šāds notikumu pavērsiens nav pa prātam, un viņš nedaudz pademolē barona bibliotēku (ne aiz naida pret intelektuālismu, bet nejauši – taču vienalga simboliski), ekspropriē barona platmali un dodas pasaulē laimi meklēt.

Ēzelis Freds ir vienīgais no četriem, kas strādā – staipa miltu maisus dzirnavās. Taču dzirnavnieks ir tikpat ļauns un nervozs kā barons, un viņu nokaitina tas, ka Freds caurām dienām «dzied blūzus»; tādēļ Fredu nodod Miks-Maks desu nodaļai, bet viņa vietā pasūta šaušalīga paskata robotu – arī no Miks-Maks. Taču pa ceļam uz desu rūpnīcu palīgā ierodas deus ex machina – lapseņu spiets, kas izraisa avāriju (apspiesto solidaritāte, vienādiņ), un Freds izglābjas un satiekas ar Busteru.

Kaķene Gvendolīna saskaņā ar mirušās saimnieces testamentu līdz mūža galam ir jāaprūpē mantiniekiem. Grāmatā Gvendolīna pirmo reizi parādās žāvādamās uz klavierēm līdzās apgāztai tukšai vīna pudelei – atdarināšanas cienīgs pozitīvā varoņa paveids. Taču «mantinieki ienīda izlutināto kaķi» (nez, vai par to būtu jābrīnās), un tie nolemj Gvendolīnu noindēt. Kad tas neizdodas, ierodas dzīvnieku ķērājs – protams, no Miks-Maks. Pēc kārtējā vietēja mēroga grautiņa arī kaķene aizbēg un pievienojas Busteram un Fredam.

Gailis Tortelīni ir vēl kolorītāks tips – tā vien šķiet, ka viņš ir diskriminēts orientācijas dēļ. Tortelīni niekojas ar kosmētiku un sapņo par dziedātāja karjeru, bet «savus gaiļa pienākumus viņš bija atstājis novārtā» (tā tekstā; atliek vienīgi cerēt, ka paši jaunākie lasītāji ar pienākumiem sapratīs dziedāšanu no rītiem). Kad pacietību zaudējušās vistas izlingo gaili ar visu viņa kosmētiku no vistu kūts, viņš jau pēc pāris acumirkļiem nokļūst Miks-Maks nagos, tiek ieslodzīts būrī un iekrauts kravas automašīnā (uzraksts Happy Grill uz tās aizmugurējā borta ir īstenots vampīrfilmu cienīgā stilā). Taču ļaunie vēl aizvien ir stulbi – būris izkrīt uz ceļa, un Tortelīni satiekas ar trim pārējiem varoņiem.

Pēc satikšanās vēl ir ceļš uz Brēmeni un pūces brīdinājums, ka «tur uzglūn nāve un posts»; ar to arī paralēles ar tradicionālā sižeta variācijām būtībā arī beidzas. Ieradušies Brēmenē, Bezbailīgais četrinieks (kā lopiņi sevi nodēvē) sāk ar uzstāšanos tirgus laukumā; viņi «nevarēja zināt, ka visā Brēmenē ir aizliegtas dziesmas un smiekli!». Protams, atkal vainīgs ir Miks-Maks – precīzāk, tā īpašnieks doktors Gīrs, «apkaimes varenākais vīrs» (jāpiebilst, ka ekonomiskās un politiskās varas identitāte šai grāmatā viscaur tiek pieņemta kā aksioma), hipertrofēts ļaunā zinātnieka tips.

Šajā brīdī (53.lappusē no 112) ļaunajiem spēkiem negaidīti parādās pirmās intelekta pazīmes. Miks-Maks darboņi nolemj neapcietināt četrinieku, bet piedāvā tiem reklāmas kontraktu par simt tūkstošiem dolāru (nez kāpēc tieši dolāru, nevis marku vai eiro). Savukārt lopiņi lētticīgi piekrīt un katru vakaru televīzijā dzied Miks-Maks reklāmas dziesmu. Tās teksts pārspēj par 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas šedevrus:

«Miks-Maks ir nākotne, mūsu cerība, skaidrs, te šaubu nav!
Mums vienīgi jāēd un jāelpo, pārējo paveiks Miks-Maks!»

Četrinieks kļūst par zvaigznēm, bet Miks-Maks desu noiets pieaug divkārt. Taču idille nav ilga – pēc pāris mēnešiem muzikantiem apnīk, un tie sadumpojas. Tālākā notikumu virpuļa priekšā nobāl Švarcenegers un Stalone – četrinieks nokļūst cietumā, izbēg no tā (pa vidam Freds tiek mocīts kutināmajā aparātā, bet Tortelīni sveikā izkļūst cauri automātiskai desu ražošanas līnijai), labprātīgi padodas gūstā, sadumpojas vēlreiz, izraisa tautas sacelšanos, ielaužas Miks-Maks birojā, atņem doktoram Gīram pašu svarīgāko tālvadības pulti, nozūmē pašu doktoru, atbrīvo no drūmā cietuma milzu baru dažādu lopiņu...

«No kāda pakalna Tortelīni pēdējoreiz uzspieda uz tālvadības pults taustiņa. Varens sprādziens satricināja Miks-Maks teritoriju. Doktora Gīra ļaunā impērija sagruva līdz pašiem pamatiem. Pilsēta bija atbrīvota!»

Viss. Vēl tikai četras lappuses ar happy end.

Kas rada šādus šedevrus? Kā grāmatas vāciskā oriģināla autortiesību īpašnieks norādīts Franz Schneider Verlag Minhenē, taču Egmont Latvija mājaslapā rakstīts īsi un vienkārši: © Disney. Rūgtā ironija ir tāda, ka Disney pēc visām pazīmēm ir liela un briesmīga korporācija, vienīgi desas tā neražo. Taču bizness paliek bizness, un ja ar ļauno korporāciju tēliem var taisīt naudu, sentimentam vietas neatliek. Kamēr jaunie brīvības cīnītāji nav ieradušies spridzināt pašu Disney, viss ir kārtībā...

Protams, būtu naivi domāt, ka pēc vienas šādas grāmatiņas izlasīšanas jaunā paaudze masveidā dosies likvidēt tuvāko gaļas kombinātu. Nevēlos arī apgalvot, ka šādi izdevumi būtu jāslēpj no bērniem. Tomēr šādā šķietami vienkāršā sižetā slēpjas gana daudz dīvainu priekšstatu par globālām sakarībām (un neba jau šī grāmatiņa ir vienīgā), lai vecākiem būtu vērts reizi pa reizei aprunāties ar jauno paaudzi ne tikai par to, kur rodas bērni, bet arī par to, vai (piemēram) Microsoft ir ļaunuma iemiesojums; ja ne tālab, lai pārliecinātu, tad kaut vai tālab, lai vismaz zinātu, kas notiek viņu prātos.