Nevienā brīdī nerakstīju, ka tas ir cēli. Bet neparasti gan. Latvijā pietiekami daudz nelaimes gadījumos darbā iet bojā cilvēki, ir pietiekami daudz smago nelaimes gadījumu darbā. No 2019.gada 1.janvāra līdz 27.oktobrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 20 nodarbinātie (2018. gadā šajā periodā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie).
Kad lasi smago un letālo nelaimes gadījumu darbā aprakstus, šausminies un saproti, ka daļa no tiem taču varēja arī nenotikt:
- vīrietis, 18, palīgstrādnieks, nokrita no 9 metru augstas platformas;
- vīrietis, 62, būvnieks, ar trepēm nokrita no 60 cm augstuma;
- vīrietis,19, komplektētājs–iesaiņotājs, iespieda kāju starp plauktu un ratiņu kāpsli;
-vīrietis, 56, noliktavas palīgstrādnieks, darba vietā neievēroja brīdinājumus, tāpēc viņam uzkrita virsū paletes un radīja mugurkaula traumas;
- sieviete, 42, šķirotāja, darba vietā tika saspiesta ar presi;
- sieviete, 56, apkopēja, aizķērās aiz slotas uz slidenas grīdas un guva traumas;
- vīrietim, 47, kravas auto vadītājam, veicot tehnisko pārbaudi, traktors uzbrauca uz kājas utt.

Parasti nav dzirdēts, ka pēc šādiem gadījumiem, kāds aiziet no amata.
Kā jau rakstīju - pat ja tas ir tādēļ, ka ir "nesmukumi", tomēr vismaz izskan, ka iemesls ir DARBA AIZSARDZĪBA.
Es cepinos, ka paši mēs esam nereti nenopietni gan pret savu veselību, gan pret savu dzīvību, ceram, ka ar mums jau nekas šoreiz nenotiks. Arī darba devēji visai bieži nevēlas iespringt uz šīm lietām... Par maz pievēršam uzmanību darba aizsardzības jautājumiem.