Šodien ir tāds foršs nogurums. Tik liels nogurums, ka pat vairs negribas nekur vakarā iet staigāt. :D Ap četriem tikai atbraucām mājās. Toties dārzs ir pārvērties. Mamma ravēja īrisus, peonijas mājas priekšā, bet mēs ar tēti zāģējām nost plūmes. Man jau žēl, bet.. pēdējos gadus jau bija tik maz ogu, ka skaidrs, ka vairs nav jēga. Tētim tagad malka būs kādam brīdim, bet es visus zarus aizvedu projām. Pie reizes arī nedaudz lapas pagrābu. Mammai nosmējos, ka nekāda jēga no tā, ko sestdien es darīju, nav - atkal lapu pilns. Bet no otras puses, paskatoties to, kā izskatās mūsu gabals un kaimiņienes, kur lapas vēl nav grābtas, protams, var redzēt atšķirību. :))
Norunājām, ka tagad gar ielas malu var domāt kaut ko stādīt, jo palika tikai divas jaunas plūmītes. Īrisiem būs vieglāk, zemenēm arī. Iespējams, ka gar maliņu kādai peonijai vai kādai citai puķei būs vieta. Norunājām ar mammu, ka ar peonijām tomēr ir vieglāk - lieli krūmi, no pavasara līdz rudenim skaisti zaļi, apakšā ne tik daudz nezāles aug. Ar īrisiem tomēr ir lielāka ņemšanās, bet nu skaisti ir gan īrisi, gan peonijas.
Tā kā rīt jau braukšu mājās, šodien salasīju divus grozus sīpoliņa. Tētis gan gribēja iedot divus grozus no pagraba, bet to es vēl pagūšu aizvest - tagad jālasa to, kas ir zem koka. :) Tiesa, šodien divas ķerras bojātu ābolu aizvedu uz kompasta kaudzi. Tomēr vairs neviens šogad negrib krāmēties ar ābolu sulas gatavošanu ziemai. :D Tiesa, pagaidām nav neviens nav atteicies jau no sagatavotās sulas. Ļoti labi, jo man tad ir papildus motivācija atkal gatavot sulas ziemai.
Un šodien man noveicās! Beidzot (!!!) noķēru vecāko kaķeni. Tad, kad biju zaudējusi visas cerības, tomēr notiek brīnums! Kopš piektdienas viņa bija mums "nenotveramais", bet šodien, kamēr mēs darbojāmies ar plūmēm, viņa atvēlās no kaimiņmājas puses. Noķēru, aiznesu uz mājām un piezvanīju ārstam. Sarunājām rīt pusdeviņos jau sterilizāciju. Vismaz par vienu problēmu mazāk. :) Jācer, ka rīt varēsim viņu iesēdināt kastē. Gan jau ka histērija būs, jo viņa tomēr ir āra kaķis, kuram neliedz ienākt istabā, bet pamatā viņai pašai siltā laikā tusēt ārā. Jāņem būs pie ārsta arī tētis - viņa būs mierīgāka, ja pazīstams cilvēks būs klāt. Nedaudz raizējos, ka sanāk šobrīd tā, ka rīt es pati braucu projām un atstāju izoperētu kaķi vecākiem. Galvenais, lai tētis viņu pietiekami labi pieskata šajā nedēļā, kamēr viņa atgūstas pēc operācijas. Nolēmu, ka atstāšu savu konservu iepakojumu, lai pirmās dienas kaķei ir mīkstāka un savādāka barība. :) Ceru, ka pēc pusotras nedēļas atradīšu kaķi dzīvelīgu un veselīgu.
Jūtos nogurusi. Fiziski. Un tomēr ir ļoti labi, jo lielu dienas daļu pavadīju saulē, siltumā.. Oktobra vidū +20! Nekādas siltās zemes nevajag!
Un LETA noziņoja šodien: "Pirmdienas pēcpusdienā Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājusies līdz +18..+21 grādam, un tik silts laiks 15.oktobrī ir pirmo reizi novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Līdz šim 15.oktobrī Latvijā nebija reģistrēta par +19,3 grādiem augstāka gaisa temperatūra - tik silts laiks bija 1979.gadā.
Siltuma rekordi tiek pārspēti jau piekto dienu pēc kārtas, un sinoptiķi prognozē, ka vēl trīs dienas vismaz vietām valstī gaidāmi jauni rekordi."
Lielisks, lielisks rudens! :)