Šodien visu dienu pa dārzu, izņemot mazu pauzi uz hokeju. No rīta ar mammu un tēti aizbraucām iesēt gurķus, pupiņas, bietes, burkānus, zaļumus. Iestādīju sīpolus un gladiolas. Izšķirojām dālijas. Tomēr glabāt skaidās ir labs risinājums. Avīzēs šogad vairs netīsim, jo tad, ja sāk pūt kāda dālija, ir krietni lielāka iespējamība, ka sapūs visa sakne. Bet vispār, ja tā padomā, pagājušais rudens dikti slapjš bija un nav brīnums, ka ar visu apžāvēšanu dālijas tomēr nedaudz pabojājās.
Pievakarē ar mammu divatā paravējām. Daļu īrisu izravēju. Izskatās, ka augšā esošās, gar taciņu kas aug, būs šogad jāizrok. Grūti jau izravēt tās, kā viss saaudzis. Ir jāuzirdina zeme, varbūt pat tēti ar traktoriņu jāuzlaiž virsū, jāpamēslo, krūmus varētu nedaudz padalīt - lieko izdāļāt gribētājiem (piemēram, Leo :D) un aizlaist kompostā. Tieši augusta sākumā, kad plānoju ņemt atvaļinājumu, šo visu varētu izveikt. Mamma fiksi izgāja zemenes un ziemas ķiplokus. Kamēr viss ir diezgan tīrs, tad pāris stundās var izravēt un apkaplēt. Ar mammu nolēmām, ka dālijas šogad varētu stādīt starp ziemas ķiplokiem un jaunajiem īrisiem. Smuki tiks aizsegts "ēdamais dārzs" līdz pat pirmajām salnām. :) Nedaudz jāpaceļ augšā ir jauno īrisu dārzs. Priecē, ka pagaidām visi 12 jaunie īrisi pārziemojuši. Tā kā pagājušā gadā Paul Black ziedēja, tad ir cerība, ka šogad mūs iepriecinās gan Rippling River, gan Deju virpulī, gan Belgian Princess. Atkal kaimiņi varēs priecēt acis. :D
Ravējot, aizdomājos, ka daudzi draugi, paziņas, radi šajās garajās brīvdienās ceļo, bet es rokos pa dārzu. Kādreiz likās, ka dārzs ir sods, kas atņem brīvību. Tagad nedaudz savādāk šķiet. Gan jau pagūšu paceļot. Dārzs pavasarī ir skaists un rada daudz prieka, un raisa daudz cerību, jo jau gara acīm redzi visu, kas izaugs. ;) Ir brīnišķīgs šis laiks!
Un vēl, ravējot, prātoju par vecāku zelta kāzu svinībām. 10 gadus atpakaļ pierunāju vecākus sarīkot mazu ballīti uz rubīna kāzām, kurā piedalījās mammas abu brāļu ģimenes, tēta brālis.. Šogad mamma pateica, ka tikai visi savi būsim - bērni un mazbērni. Jācer, ka laiks būs foršs un tiešām varēsim pacept gaļu, ārā pasēdēt zem ozola, ko tētis pirms gandrīz 40 gadiem iestādīja.. Dāvanu vecākiem arī esmu sākusi lūkot - jaunus atpūtas krēslus. :)
Bet vispār..bija laba diena. Vējaina, bet pietiekami silta (aptuveni +17). Rokas nogurušas no ravēšanas, bet prāts ir mierīgs un rāms. Ir labi...