Tagad jau arī puņķis un asara, jo ļoti smagi ir zaudēt vienu no saviem dzīves balstiem. Tie, kas nezina mūsu 14,5 gadus, nekad nesapratīs, ko šis kaķis man nozīmē.
Viņš kādu krietnu brīdi bija manas dzīves ass, kāds, kas spēja mani motivēt saņemties un dzīvot uz priekšu. Un laikam jau var paskatīties uz to tā, ka mana ass (Duksis), ir paņēmusi manas sāpes uz sevi, tāpēc jau viņam tas audzējs ir pie mugurkaula. Un tagad, kad zina, ka esmu labās rokās (Ž.), saprot, ka var mani atstāt.

Ai, mēģinu visādos veidos un ar visādām domām panākt samierināšanos ar situāciju un dzīvot uz priekšu. Neviens nekad man nevarēs atņemt šos 14,5 gadus kopā, es tos vienmēr varēšu atcerēties.
Un es zinu, ka manā dzīvē visdrīzāk ienāks cits kaķis, kuram būs pilnīgi citi kopdzīves noteikumi ar mums - jo katram kaķim savs raksturs, kuru neviens cilvēks nevar pamainīt.Jā, uzvedību var koriģēt, bet ne raksturu. :) Un cits dzīvnieks atnāks tieši tad, kad es būšu tam gatava.

Nu, ko, jāiedzer otrā nomierinošā tējas krūze, un būšu atkal rāmāka un rokas mazāk trīcēs.
Nez, vai dzirkstošo pa virsu nomierinošai tējai var dzert? :)