Ja īsumā par dienu - Lēvene apbūra! ;) Iemīlējos! ;)
Un šī ir šīs dienas bilde! Viennozīmīgi!


Bet par visu pēc kārtas.
No rīta vēl pastrādāju. Ar bosu vienojāmies, ka nav ko skraidīt turpu šurpu, labāk tad mājās padarbojos un tad veļos uz lidostu. Pabikstīju visus saistībā ar Ženēvu, tā lai var visiem visu norezervēt un jau arī samaksāt. Tomēr tās dažas dienas, ko būšu projām, ir no svara.
Palasīju papīrus komandējumam. Bilde iezīmējās nedaudz skaidrāka par to, kas tiks runāts, tomēr zināms satraukums ir, jo sen uz ILC sagatavošanās sanāksmēm nebiju bijusi. Šo lietu man jau gadus piecus vismaz ir noņēmuši nost.
Boss vēl paguva uzzvanīt un šo to pārrunājām par darbu. Nezinu, kāpēc, bet sajutu tādu kā neapmierinātību no viņa puses, ka šodien strādāju mājās un ka braucu projām. It kā man priekšā būtu brīvdienas. Bet tas jau atgādina to, ko reiz Līga teica - visi komandējumos taču brauc atpūsties, izņemot viņu, tāpēc arī ir tāda aizkaitinātība. Vilks viņu zin, es savu galvu ar to negribu piegružot.
Uz lidostu devos ļoti savlaicīgi, jo pēdējās reizēs ir sanācis krietni iestrēgt uz mantu kontroli. Tieši tajā brīdī, kad jādodas uz autobusu, gāza lietus. Pretīgi. Kamēr gāju uz kiosku pakaļ etalonam, atcerējos, ka savu vakariņu sviestmaizi atstāju ledusskapī. Nu, kā man tā gadījās??? Parasti taču atceros tādas lietas! Nolēmu, ka iztikšu bez vai nopirkšu lidostā. Pie kioska uzpūta stiprāka vēja brāzma un lietussargs par tulpīti pārvērtās, turklāt salūza viens spieķis. Sasodīts, piecu minūšu laikā jau otra neraža! Kaut kā nelāgs sākums komandējumam.
Toties maziņš prieciņš pārņēma, ka paguvu tieši uz to busu, uz kuru plānoju! :D
Lidostā tiku ļoti ātri cauri mantu kontrolei. Nekādu garo rindu. Neparasti, bet forši!
Atkal paslīdēja roka, nopirku jau iemīļotās 1881. Laikam tāpēc, ka mums abiem patīk :)
Sasmējos, kad devos uz ierastajām izejām, bet nekādi nevarēju atrast, kur ir burts C. Tad attapu, ka tas taču laikam beidzot ir jaunajā terminālī. Devos vien atpakaļ, lai atrastu ieeju C zonā. Vēl nedaudz turpinās būvdarbi, smaržo pēc krāsas, bet jaunais termināls man patīk! :)



Lai arī cerēju, ka lidmašīna otrdienas pēcpusdienā uz BRU būs patukša, nedaudz vīlos, ka cilvēku bija daudz. Gribējās tomēr zināmu privātumu un mieru, un vientulību. Jo skumji bija lidot projām.. un vēl tas lietus...



Bet tur, augšā, vienmēr ir saule! Un ļoti gribējās ticēt, ka arī Brisele ar Lēveni mani sagaidīs ar sauli, lai arī laika prognoze nebija diez ko iepriecinoša.
Tomēr saule bija ne tikai augšā! :) Tuvojoties Briselei diezgan daudz bija dzeltenu lauku. Laikam jau rapsis. Bet pamanīju arī sarkanus laukus un lillā laukus. Tiešām tulpes? Nezinu... Bet bija skaisti! Turklāt mani sagaidīja īsts, zaļš pavasaris! Kā es ilgojos pēc tā visa!!!
Priecājos, ka labi sagatavojusies biju jau Rīgā, jo ar pareizā vilciena atrašanu nebija nekādu problēmu. Viss izrādījās tik vienkārši, ka zinu, ka turpmāk varēs mierīgi palikt arī ārpus Briseles.
Arī viesnīcas atrašanu nebija pārāk lielu problēmu. Nosmējos, ka puisis, kas reģistrēja manu ierašanos uzreiz zināja, kas es esmu, jo viesnīca ir pavisam maziņa un es biju palikusi pēdējā, kas nav ieradusies. Tāpat viņš stāstīja par to, ka bijis Rīgā, kur bijis, ko darījis, ka iemācījies dažus vārdus krieviski..
Viesnīca patiesībā diezgan forša. Jā, ar lielo bagāžu es te nepaliktu, jo uz trešo stāvu diezgan stāvas un šauras trepes ved, bet visādi citādi - mīlīgi! :) Tiesa, ir viens trūkums - nav fēna, tāpēc matus ik rītu nācās ķemmējot un bužinot žāvēt.
Ātri nometu mantas un devos satikties ar Ilzi, lai pārrunātu sanāksmē notiekošo, kā arī lai apskatītu pilsētu. Lai jau arī bija vakars, tomēr bija forši paklīst pa nepazīstamas pilsētas ielām.. Tik daudz jauniešu visapkārt! Un pilsēta.. lieliska! Iemīlējos. Un ļoti nožēloju, ka tomēr pēdējā mirklī pārdomāju ņemt līdzi fotoaparātu. Zinu, ka gribu turp vēl atgriezties un izpētīt šīs ieliņas. Nemaz nevarēju iedomāties, ka tik ļoti var kāda pilsēta jau no pirmajiem mirkļiem iepatikties. ;)