Man šķiet, ka ar sklandraušiem vai nu izveidojas attiecības, vai nu nē. Pamatnei ir jābūt gana saturīgai (turklāt pamatā tā ir no rudzu miltiem), jo tas kartupeļu un burkānu pildījums ir jāspēj turēt un neizmirkt. Un man pašai laikam tas saldums ir galvenais, jo.. seratonīns kaut kā tajā sāpošajā galvā ir jādabū iekša! :)
Ja godīgi, man šie šķiet vislabākie sklandrauši, kādus esmu ēdusi. Bet pavasarī ir doma aizšaut līdz Liepājai un tur tad arī varēs pagaršot! :)