man ar raibi - diena sākās pēc vakardienas (LOL) - pēc ttā, ka vakar kārtējo reizi mans auto saka izpildīt patstāvīgus gajienus, kā jau pilngadniekam pienākas (jā - jams napaciņš - decembrī kļuva pilngadīgs: nosvinēja savus 21 un aizvien vairak turpina man pierādīt, ka spēj dzīvot arī bez manīm, ka ir tagad Liels! :D) - pēc knapas izvairīšanās no divām priedēm un piecu krustu pārmešanas es beidzot izlēmos... un sapratu, ka jāļauj šim dzīvot savu dzīvi un jāatrod man jauns bērītis... domāt un domai nobriedu pamazām kaut kad pēc pusnakts līdz kādiem trijiem naktī (šodien)... cēlos agri, ar sabiedrisko transportu, kas man ir eksotika, pilnīgi neizgulējusies, toties apbruņojusies ar lietussargu un grāmatu, devos ceļojumā no Imantas uz Ganību Dambja tālo galu (man redz darbinieks atvaļinājumā - nākas kaut kā uz darbu tikt...)... ar dullu galvu ierados darbā pat pusstundu par ātru (nu nemāku es to transportu aprēķināt) un ķēros pie phona... stundas laikā biju iekustinājusi savu daudzo, seno (vēl no DE laikiem pat) autovedēju un tirgotaju mašinēriju - izdomājusi ko gribu un cik maksāšu - skaidri nospraudu robežas... pa vidu visādi klienti, kas mani sodien nedaudz kaitināja (tā ir, ja guļ mazāk par 4 stundām)... uz 15:30 mani Tīrainē jau gaidīja atvesti (no dažādām Rīgas malām) trīs auto, ko apskatīt... tā kā darbs līdz diviem - nokļūšana ar sabiedrisko + vilcienu + kājām man izvērsās par riktīgu ekšenu... (Tīrainē mans serviss - tur uzreiz var uzlikt pārbaudīt visu, ko vēlos - lai nav kaķi maisā) nenopirku nevienu (patiesībā knapi noturējos, jo viens bija tuvu, nu ļoti tuvu tam ko vajag) - bet sapratu jau konkrēti ko gribu... Mājup mani jau ap sešiem aizvizināja - tad jautrība ar RIMI, ko savā postā zemāk rakstīju, un pēc tam sagaidīju meistarus, kas atbrauca manam pilngadniekam pakaļ (jo jāsataisa jau jams ir - kaut pārdot nepārdošu (nav vērts - cena nekāda), vismaz Saulkrastos priekš visiem nolikšu - lai ir ar ko uz jūru braukt, vai pēc ūdens, vai uz baumārktu utt.)... mistari teica: pēc skaņas esot vismaz viens motora "stroķis" nokāries esot - braukt nevarot... izrūcināja, iztestēja, nobrīnijās, kā esmu vakar dzīva mājās tikusi ar tādiem autoizgājieniem... rīt meklēsim evakuatoru un dzīsim uz servisu...
Un šobīd diena vēl nav beigusies - žigli jāsamazgā vešas un jāpadarbojas nedaudz pie papīrdarbiem, jo parīt jau jauna krava ienāk...

Lūk - viena raiba otrdiena :D