es, kaut saldumus neēdu, kā trīsbērnu mammis, kas vienmēr pārbauda (pārbaudīja agrāk), ko bērni ēd - ar šausmām un mokām esmu pagaršojusi visus tos "gardumus", kas to daudzo gadu laikā pretī nākuši... (manas skarī atmiņas)
-
ja man jāizvēlas, labāk ēdu zefīru, kā to ķīmisko māršmelowu ;)
bērni reiz jamos uzcepa ugunskurā - nu šausmas pilnīgas... tecēja, ķepēja, lipa un dega un kūpēja... bija šovs riktīgs - nevaru iedomāties nevienu citu saldēdmaņu, kas tik plastmasīga šķistu (ok - cukurvate varbūt vēl :D)