Iespējams, nezinu. Man kaut kā pašai pieņemamāk ir, kad zināmās devās tās visas lietas ir, bet pie reizes arī paskaidro, kas ir kas. Patiesībā vakar, kad braucām tos 60 km pie vecākiem/vecvecākiem ar to piecgadnieku, tad ļoti daudz viskautko izrunājām. Sapratu, ka viņš nesaprot vecākus - kāpēc vecākie kaut ko neļauj. Vecāki pasaka "nē", bet mazais ir izdomājis, ka vecāki viņu ja ne gluži ienīst, tad ir ļauni vai kaut kā tamlīdzīgi (neatceros precīzo frāzi). Turklāt vēl jau ir viena cita lieta - februāra sākumā ir gaidāma māsa, varbūt arī zināmu konkurenci mazais izjūt? Vārdu sakot mazais jūtās nedaudz nesaprasts. Vismaz man tā likās no tiem tekstiem, ko viņš runāja. Bet nu jā - bezbērnu tante ir tante, kas ir skatījusies visādas fantāziju filmas un multenes un var klausīties un runāt par lietām, kas bērnam interesē un patīk :> Un viņai ir gana daudz laiks tam visam, jo pašai jau arī tās lietas patīk un liekas interesantas.
Kā mīļotais smējās - man ir spilgti izteikti divas lomas dzīvē - bērns un vecāks, bet trešā - pieaugušais, man parādās visnotaļ reti :>