| aizgāju ar zajcu pusdienās. pareizāk sakot, viņa pusdienoja, bet es dzēru kapuci. izplāpājāmies. un secinājums - vēl viens mans draugs man pasaka, ka es pārāk biju aizgājusi darbos. šobrīd "kolekcionēju" to, kā viņi apzīmē pēdējos gadus. zajacs teica, ka no manis tikai papēži bija palikuši.. nu, ko.. ceru, ka man tiešām izdosies to, kas šobrīd izdomāts un kā es jūtos, saglabāt maksimāli ilgi, ka tās pelēkās ēnas mani tik ātri nenoēdīs. un vēl, aizvien vairāk paziņu maina darbu (pārejot no vienas valsts iestādes uz citu) tieši nenormālā apjoma dēļ. un attieksmes dēļ.
un vēl šodien sapratu, ka jāvelk ārā visas papēžkurpes. kaut kā gribas ne tikai "zemu lidot" ar zempapēžiem, bet gribas arī nekur nesteigties ;) pirmdien uz darbu, ja nebūs auksti, papēžos un kleitā vai svārkos! :) |