turklāt ir tāds apburtais loks. ja es visu krāšu, man trūks vietas. ja trūks vietas, tad man dzīves telpa par mazu un jādomā par lielāku. ko es varu vairāk atļauties? dzīves telpu jaunu vai tomēr drēbi,kurpi,tējkannu? loģiski- tos mazākos :)
nesen nejauši uzdūros viena raksta, ka cilvēka lielkais svars ir visai liela sakarība ar krāšanas māniju. padomāju- bet tā jau arī ir. ja mantas krāj, tad arī ēdienu līdz pēdējam apēd, pat ja sen negribās. tas viss ir galvā :) taupīt tur, kur to īsti nevajadzētu.