ātri pārskrēju leta`s virsrakstiem.. man sāk rasties jautājums - ar mani kaut kas nav kārtībā, vai arī mums ir ļoti dīvaina kultūras ministre?
un visvairāk "sajūsmu" izraisīja:
"Mani, sievieti, centrālajā mediju laukumā trīs nedēļas nežēlīgi sit. Es labāk gribētu, lai ar mani diskutē. Bet kāpēc gan diskutēt, ja var visu laiku dauzīt?". "Sieviete" ir kā pēdējais arguments??? Nu, tad tikpat labi varētu arī pretējā dzimuma ministri sukstīties, ka redz viņu kā vīrieti kāds visu laiku masu medijos nežēligi sit. Ja nav argumentu, tad atceramies par dzimumu lomām... Tad sanāk, ka es, sieviete, pms laikā varu noraut dusmas uz darbiniekiem, paraudāt viņu klātbūtnē, tāpāt es varu būt kašķīga, kad saplīst zeķes, bet rezerves zeķe nav līdzi, kad lietus līst un mana frizūra noplok, es arī varu pačinkstēt.. jo.. es taču esmu sieviete un man to drīkst un man to piedos...
Būt vadītājam nenozīmē gluži to pašu, ko nozīmē būt sievai un mammai. Ģimenē uz daudzām lietām piever acis, bet, ja esi vadītājs.. tad tomēr jātur sevi rāmjos un spekulēt ar "sievieti" jau ir nedaudz par daudz.
tad gandrīz vai var teikt - nu, tad ko lien politikā, ja gribi būt vāja un neesi gatava tam, ka sitīs vairāk, nekā glāstīs.
varbūt nedaudz skarbi.. bet nu šobrīd kaut kā sakāpa.