atkal kino atskaitīte.
The Rite (2011). nedaudz vilšanās sajūta bija. likās, ka vajadzētu būt aizraujošākai, interesantākai. pietrūka kaut kādas pabeigtības. jā, tas, kas saistīts ar reliģiju un to, kas tam lācītim vēderā, man kopš universitātes laikiem bijis interesanti. tomēr.. tomēr šeit kaut kā bija nedaudz par maz.. hopkinss, protams, apburošs, bet ar to par maz, lai filmu izvilktu. vienīgais, kas tiešām ļoti priecēja - roma ;) skatījos bildīti un atcerējos, kā mēs minija klīdām pa pilsētu ;) bija jauks brauciens.. kaut ko līdzīgu varētu vēlreiz izveikt ;)
pēc tam sekoja The Descendants (2011). it kā gana ticams stāsts varētu būt. un tomēr - līdz galam nenoticēju. varbūt kaut ko vnk nesapratu? nezinu. varbūt šo filmu kādreiz vēlreiz jānoskatās, citā dvēseles stāvoklī. nezinu.
toties Midnight in Paris (2011) patika. lai gan nekad neesmu uzskatījusi parīzi par kādu īpašu vietu un neesmu apsēsta ar kādu noteiktu laiku un māksliniekiem. bet šī filma uzrunāja un patika. jo ir katru no mums un to, cik ļoti atšķirīgi esam. šī tiešām bija gaiša un pozitīva.
un tad atkal filma no le_minga krājumiem :) atkal čelentano - Grand Hotel Excelsior (1982). šoreiz pat čelentano nebija pats galvenais ;)) visi vienas viesnīcas stāsti bija gana interesanti un smieklīgi :) tiešām lika plati pasmaidīt un uzlaboja omu pamatīgi :)
un atkal viena odrijas filma - How to Steal a Million (1966). oi, šī gan patika ;) muzeja apzagšanas stāsts :) visnotaļ izklaidējošs un smaidu izraisošs ;)
un tad sekoja nedaudz nopietnākā - The Interpreter (2005). kā paskatos uz nikolu, tā gribas blondus matus :D un tas tā regulāri :) viņa mani slikti ietekmē :D bet filma.. nuuuu.... biju cerējusi uz ko vairāk. tāds samačkāts stāsts par pasaules, nē, valsts glābšanu.. toties bija lietas, kas ļoti atgādināja šveices laiku.
no visa nopietnā un mazāk nopietnā noguru. sakārojās bērnu/ģimenes filma. atkal noskatījos Nanny McPhee (2005). nu, jauki pamācoši sirsnīga tā ir :) un turpinājums - Nanny McPhee Returns (2010) ir tik pat jauks un mīļš ;)
pēc vakardienas brauciena uz jūru un sarunām, sakārojās atkārtoti noskatīties The Adjustment Bureau (2011). protams, atbildi uz jautājumu, kāpēc tā notiek, neiegūsti, bet varbūt nedaudz savādāk sāc raudzīties uz notikumiem sev apkārt. par to, ka ir lietas, kas ierakstītas kaut kur un tāpēc notiek tā viss.. par to, vai un ko vari ietekmēt. joprojām patīk šī filma. ļoti.
un tad nedaudz tv un atkārtota tikšanās ar The Devil Wears Prada (2006). pēc grāmatas izlasīšanas pirmajā reizē filma ne pārāk patika. bet tagad, kad piemirsusies grāmata, filma šķita gana izklaidējoša ;) tāds sievieškino ar lielisko merilu strīpu :)