par darbu nesūdzos nemaz. tas ir grūts, daudz, dažāds un man tas ir ļoti ļoti vajadzīgs, lai justos labi, vajdzīgai un novērtētai :)
tikai mājās joprojām esmu vienīgā kas velk vezumu, kas saucas- ģimenes pienākumi, bērni. režutla'tā man visam pāri ik dienu ir mežonīga migrēna.

nu jau sāku pierast :)
grūtāk dienās, kad bērns naktī nav nemaz gulējis. bet nutādas par laimi ir reti. fu fu fu.
tāpēc lai būtu kau tkāds kopīgs pasāciens ar bērniem. man ir īpaši jāpapūlās vīrieti noķert un neļaut nekur aizmukt, bet gan aizvest mūs kur pacept kādas desiņas vai ko tādu.

par darbu vēl varu piebilst, ka man ir ļoti foršs kolektīvs, izņemot vienu :( nu kā vienmēr vienam laikam tādas jābūt, kas visus citus kaitina un traucē strādāt un vēl čīkst, lai viņa vietā izdarītu.