drausmīgi. tik maziņš un viens. viņš visticamāk, ka tikmēr pārdzīvo šausmīgas bailes. Es pat 12 gadu vecumā tādas pārdzīvoju, kad pirmo reizi paliku viena Vienības gatvē, jo mamma nevarēja sadalīties uz 2 un protams izlēma palikt pie daudz mazākā brāļa citā nodaļā. Pirms 4 gadiem mana māte strādāja Vienības gatvē vissmagākajā nodaļā, kur maziem zīdaiņiem krampji un lielākiem utt. Viņa teica, ka visi pārsvarā vieni, jo vecāki novēršas un atsakās no tādiem maziem un ļoti slimiem. Sirds lūzusi. Nespēja ilgi izturēt to darbu. Psiholoģiski smagi redzēt to visu.
brrr. manas lielākās bailes starpcitu saistās tieši ar to, ka manam bērnam iet visādi ar elpošanu un var atkal nonākt slimnīcā un atkal varu būt bezspēcīga. Man bail no slimnīcām, man bail, ka mums abiem atkal nāktos sēdēt tai būrī, bet vēl vairāk bail, ka var mani arī nepaņemt viņam blakus.

aj es šodien vienkārši vēl vienu citu dienasgrāmatas ierakstu izlasīju un pārdomāju. par slimnīcām un visām šitām lietām. grūtsirdīgs uzmetās.