zini apčekoju viņu lapu. tās, ko es dabūju, nemaz neredzu izplatīšanā :D
laikam vēl nav visas salikuši nemaz. ir tāda tējas paradīzīte :) (teapaparadise). fanāti par tēju,ja tā var teikt. kolosālākais, ko es atklāju- es visu šo laiku nepareizi esmu tēju taisījusi. uzleju un aidā. kopš izlasīju bikiņ no tiem tekstiem, pirmo aši noleju. un atklāju, ka var nebūt tās pretīgās sīvās kaklā raujošās piegaršas.
bet kamēr es to neatklāju, es ļoti labprāt dzēru tikai savas tējas, jo tās vismaz nav sīvas. un tā, kā es cukuru nelietoju, tad man īpaši svarīgi, lai tēja garšo labi un nav jāmaitā tējūdens garša ar kaut ko klāt.
aaa vēl es dievinu ābeļu lapu tēju un ķimeņu tēju. ābeļu lapas gan čakarīgs pasākums- pirms salnas paspējušas, pa vasaru jālasa nost lapas, jākaltē, tad jāapgrauzdē nedaudz uz plīts virsmas vai cepeškrāsnī un tad ir mmmmmm.. mana auklīte tādu taisīja. un vēl viņa pieneņu medu pielika klāt. ak! tās garšas klāt nestāv nekam. o, iešu vismaz īsto medu pakošļāt. sakārojās :D