tieši tāpēc man no rītiem ir pirmajai jāceļas un jāmodina sīcis :) tad tikai, kad bērns saģērbts- modinu vīru. viņš strādājošs. viņam jāizguļas. tad nedēļas nogalēs ar uzpampušām acīm sēžu un purpu blakus dēlam, jo strādājošais izguļ nedēļu. bet sīkais man neļauj piemigt, lai gan tagad grūtniecības laikā man izteikti daudz vajaga miegu un slīpumu.. ehhh. nu negribu es iet slimnīcā, lai atkal manējie atmostos, ka es brūku pa gabaliem. un es tevi saprotu. man dzīves ritms nemainīgi bija celties un velties un darboties arī kad strādāju. patiesību sakot acis turēju vaļā tikai ar milzu kafijas daudzumiem, kas man savukārt dara pāri. bet izgulēties spēju tikai vasarā nedēļas nogalēs, kad sīcis bija prom un krācējs neceļās un neprasa vēl ēst.
bet ritms diemžēl jā.. pēdējā laikā man liekās reti kuram ir labāks..