"likumsakariiba - mazaak maksaasim nodokljus, vairaak caurumu budzhetaa."

Protams. Pret šo neiebilstu un principā piekrītu, ka nodokļus maksāt vajag.

Problēma ir tā, ka liela daļa no samaksātajiem nodokļiem aiziet nelietderīgos vai pat nelikumīgos izdevumos.
1) Valsts iepirkums. Katra atklātā korupcijas lieta valsts iepirkumos ļoti, ļoti samazina vēlmi maksāt nodokļus. It sevišķi tāpēc, ka cietumā pat pēc atklātiem gadījumiem liekas, ka NEVIENS vēl nav ielikts un nauda nav atgūta. Un tur grozās miljoni, vai drīzāk pat simti miljonu. Salīdinājumam IIN palielināšana par 1% dod apm. 30 miljonus. Tīri, ja tiktu atgūta nauda, kas tika samaksāta Dienvidu tilta būvētājiem par pilnīgi skaidri redzamajiem tāmes nelikumīgajiem palielinājumiem (nerunājot par ne tik skaidri redzamajiem) jau varētu ietaupīt ap tiem pašiem 30 miljoniem un IIN palielināt par 1% mazāk. Un šādu gadījumu ir DAAAAUUUUDZ.
2) Salīdzinoši mazākas summas, bet tomēr. Ierēdņu skaits joprojām ir par lielu. Absolūti nedomāju, ka lielākā daļa no viņiem neko nedara, taču jautājums ir par bieži pieminētajām valsts funkcijām. Vai tiešām viss ko valsts dara viņai tiešām ir jādara?

Par šo (it sevišķi pirmo punktu) varētu runāt vēl un vēl. Tāpēc, ja kādreiz vēl biju pietiekami lojāls pilsonis un nodokļu maksātājs, tad tagad dzīvoju pēc principa "Zodz no valsts cik gribi, vienalga valsts no tevis nozags vairāk." vai īsāk sakot "Man po.uj. Rūpēšos pats par sevi, jo neviens cits tāpat neparūpēsies. Vismazāk jau nu valsts." Tāpat par visu nāksies maksāt no savas kabatas. Sākot ar izglītību un beidzot ar medicīnu. Kaut kā bez maksas pēdējo 10 gadu laikā neesmu dabūjis ne vienu, ne otru. Tad kāpēc maksāt divreiz?