citreiz arī tā ir, bet ja aizruajās, beidzās ar milzu pamačībām jau pārmetošā formā. tas tāpēc, ka viņš joprojām uzskata mani par iesācēju, jo tikko taču noliku tiesības, bet negrib atzīt to, ka mēs abi mākam braukt jau no tiem gadiem, kad kājas beidzot pedāļus aizsniedza. man joprojām brīnās daudzi skolas laiku cilvēki, ka tikai tagad ir tiesības, jo esmu redzēta braucam jau n gadus atpakaļ un ne jau stumdot kā šī te mašīnīte, ielu malas :)
bet vienkārši man beidzot bija tā iespēja nokārtot to visu oficiāli. bet viņš to nokārtoja uzreiz uz 18, tikai tāpēc, ka toreiz es atkāpos un ļāvu. puisim tak citādi pavisam nestāv, ja nav uzreiz tiesību. viņš man jaunāks.
un vienmēr ir bijušas problēmas ar to, ka viņam kaut kādi kompleksi iekšēji liek mani nolikt visās jomās. arī kad mācījāmies braukt, es biju tā, kuru nedrīkstēja viņa klātbūtnē palielīt.
tā es iemācījos gudri grozīt galvu :D kā kakls.
bet citi ir maigāki vai kā gadījumi, bet nu man reti kurš ir paklusējis un neko neiebildis par braukšanu. katrs kaut ko ir pacenties izmest. bet kad es vizinu druškas ar desmitgadu stāžu tiesībām, tās uztver duadz savādāk un vienā mierā omulīgi iekārtojas sēdēklī un ļauj man darīt, ko un kā vēlos.