ooo jā un kā vēl. es pēdējo reizi, kad braucu 200 km garo gabalu kopā ar brāli. apmēram 50 km pirms gala punkta nobraucu no šoses, atāķēju savus nagus no stūres un dusmīgi paziņoju- tālāk brauksi tu.
pieriebās tie komentāri par lietām, kas patiesībā nebija tā vērtas, lai bakstītu acī. es taču braucu satiksmē iekļaujoties, neko nekavēju, līkumus izņēmu droši un tomēr uzmanīgi. nenobraucu pļaviņās sasodītos gājējus, kas tumsā īsi pirms manām tuvajām gaismām aptverot viņu pelēkos siluetus tumsā, stāvēja malā, gāja pāri vai vēl kādas neizprotamas pašnāvnieciskas darbības veica. arī apdzinu, ja bija nepieciešamība un droši dzinu un nevienu grāvī nenostūmu. bet katra mana darbība tika visu laiku komentēta kā tādai stulbākajai blondīnei.
nākamā dienā laikam jau sapratās, tad speciāli mani lūdzās, lai es viņu vadāju pa pilsēteli, jo viņam apnicis braukt. pateisībā, kad aizvedu uz centru, sāka plātīties ar pirkstiem, ka ticis pie labā šoferīša.
veči! viņi vienkārši neprot dzīvot kaut ko neibakstot, kaut kur sevi augstāk nenostādot. tur neko laikam nepamainīs :) tāda daba pirmatnēja- būt stiprākajiem, labākajiem utt. :) sievietes ir vienkārši viltīgākas ;)