tas neskan stulbi. es pazīstu to sajūtu. ilgi neviens nevar iet pret vēju un cīnīties par sevi un visiem un ne mirkli nesalūzt. sevišķi, ja nejūt roku uz pleca, kas dotu drošības sajūtu.
kad es reiz līdzīgi sūdzējos savai vienai paziņai, viņa teica- tas ir cilvēcīgi un normāli. katram no mums ir jājūt aiz muguras drošības balsts un kādreiz jāatslābst no cīņas.
tā, ka atslābinies un pažēlo sevi! tev ir nedēļas nogale laika tā kārtīgi sevi palutināt. neviens cits mūs tā nelutinās un nepažēlos, kā vien paši mēs. nedaudz no sevī esošā ego pa laikam ir jāizlaiž laukā, lai vienkārši izdzīvotu šai pasaulē :)