Pirmkārt..
Šodien darbā skatījos uz kolēģiem un brīnījos par to, ka cepiens notiek patiesībā par sīkumiem. Nē, nu varbūt ne sīkumiem, bet par lietām, kuras nav iespējams mainīt.
Šobrīd šajās negāciju spēlēs negribu iesaistīties, jo jūtos nogurusi no liekas enerģijas šķērdēšanas.

Otrkārt..
Norakstīt nost, pierakstīt, aprakstīt.. Tomēr ir labi, ka atrodu laiku, jo tas palīdz nošķirt būtisko no mazāk svarīgā, ieraudzīt prieku sīkumos, atcerēties svarīgo, padomāt par to, kas tiešām ir galvenais, bet ko var laist vieglāk pāri.