28 stundas bez šprices.
Izskatās, ka kādu brīdi varam vēl iztikt bez tās. Tikko vēl paēda nedaudz, tagad mazgājas.
Šodien mazāk aktīva kā vakar, bet toties reaģē uz savu vārdu, gan paskatoties uz mani, gan astes galiņu patirinot.
Austais vilnas gultas pārklājs laikam patīk, jo labprāt guļ apsegta.

Nedaudz bažīga esmu par rītdienu. Visu dienu būšu darbā, neredzēšu viņu...
Jāpiezvana rīt vetārstam, lai izrunātu tālāku rīcības modeli.

Nesaprotu, kāpēc cilvēki savus suņus ņem līdzi uz uguņošanām? Tiešām paļaujas uz labu laimi, ka suns nenobīsies?
Ir skumji redzēt, ka atkal kārtējais purniņu grāmatā ir nopublicējis ierakstu, ka suns uguņošanas laikā izrāvās un aizbēga...
Jācer, ka tomēr visi atradīsies un būs mājās.