| Nevaru savākties. Kā sāku par to visu domāt, vai skatīties uz Duksi, tā asaras kā pupas birst.. Saprotu, tas šobrīd ir neracionāli - raudāt. Acis aizpampušas. Bet nevaru apstāties. Tomēr vieglāk ir laukos, kad kaķis aiziet projām no mājām un tu nedaudz vieglāk atlaid viņu... Ja dziest acu priekšā... Mantra,ko teica ārsts un kas kaut nedaudz nomierina: "Ēst daudz un garšīgi". |
|
| Uztaisīju nomierinošo tēju. Duksis saoda un atnāca paberzties pret krūzi. Pasmaidīju, ka ir vēl lietas, kas nav mainījušās. |
|
| Milzu bļodā iemīcīju rauga mīklu. Ja godīgi, neatceros, kad pēdējo reizi šajā mājā tādu triku izveicu. Vienkārši nolēmu, ka kaut kā domas jānovirza.. Uzcepu gan gaļas (speķa mājās nebija) raušus, gan kanēļmaizītes. Visi paēduši un apmierināti, jo man patīk maizes smarža mājās, bet Ž.garšo speķa rauši. Un vakars nebija tik skumīgs, jo domas novirzītas uz konkrētām darbībām... |
|
| |