Donātam, Nikodemam un Suzanna (Zuzanna) pievienojās Vikentijs un Izabella. Baba Rozālija atkal palīdzēja. Mamma atrada ierakstu par miršanu. 1905.gadā viņa nomira, atstāja atraitņos 75 gadus veco vīru un 5 bērnus.
Suzannas vīrs Donāts bija Vikentija dēls, līdz ar to vieglāk šo Purvinski nošķirt no pārējiem.
Paldies babai Rozālijai!
Mamma pati gan saka, ka varbūt pārāk daudz sēž pie datora, jo acīm tas nav labi, bet gribas to puzli likt kopā.. Pāris nedēļu laikā jau tik daudz atradies.. Super!
Un vēl neliek mieru mamma stāstītais par to, ka pēc Nikodems nācis pie mammas babas Agates pakaļ pienam. Netīšām saplēsis krūzi, kurā grasījās pienu nest mājās. Sēdējis un raudājis. Ka mammas baba Agate teica, grūti bija tiem, kas bija kara laiku pārdzīvojuši Latvijā, bet tiem, kas bija devušies projām un atgriezās, kā mana vectēva tēvs ar ģimeni, bija vēl grūtāk, jo viņiem nekas nebija. Un vēl kaut kā ieķērās mammas frāze par viņas tēvu. Laikam tiešām Donātam ar Mariannu ir bijis ļoti grūti, ka savu vienīgo dēlu aizsūtīja pie saimnieka uz Bebreni strādāt. Viņš saslima un samnieks atveda mājās slimo pusaudzi. Saslima mamma un nomira. Saslima tēvs un nomira. Palika viņš viens.. Smaga bērnība bija manam vectēvam.