Atkal staigājamā diena! Sen tādus gabalus nebiju staigājusi! Forši bija! Un saule tā forši sildīja! ;)
Pamanīju gan vienu lietu - Rīgā jau gandrīz visi slēgtās tupelēs. Es viena no retajām, kurai bija sandales kājās.;) Kājas vēl nesalst ( vismaz pa dienu staigājot). Iespējams, ka no rītiem un vakaros saltu, bet pagaidām mani tas īpaši neuztrauc un neinteresē. ;)
Prieks bija satikt leo un noisīti! ;) Foršas Jūs esat! ;)

Pāris dienas Rīgā, un tik ļoti labi jūtu šobrīd atšķirību. Rīgā pilsētas trokšņi un cilvēki rada trauksmes sajūtu, nemieru..stresu. Nebiju gaidījusi šādu sava organisma reakciju uz pirmo pastaigas stundu pa Rīgas ielām.
Vēl ir sajūta, ka pilsēta kliedz:"Tērē naudu, tērē naudu!" Laukos tā nejutos.
Pilsēta-nervoza materiāliste.

Vakar iemetu pirmo āķi ūdenī - sāku meklēt, kur Pierīgā regulāri ņemt pienu pa litriem 10-15 katru nedēļu.
Vispirms ziņa no kolēģes, ka mūsu olu kundze pārdod par 1euro litrā. Tad ziņa no kādas kundzes sejugrāmatā, ka Ķekavā pa 2,25 3litrus var dabūt. Kolēģe solīja kontaktus Ādažos dabūt.
Redzēs, kā būs ar tiem meklējumiem.
Mamma, kad govi nodos, arī teicās apkārtnē paintresēties, jo pie piena produktiem esam dikti pieraduši. Manas dzīves laikā līdz šim vienmēr ir bijis savs piens - pie babas vispirma, tagad (pēdējos teju 30 gadus) pašiem ir bijušas govis.
Ar mammu runājām, ka varbūt darīt tā, ka man Pierīgā tikai pienu ņemt, bet to, kas paredzēts biezpienam, krējumam, sieram, sviestam, to laukos par lētāku naudu paņemt, ja izdosies atrast..
Nu, labi, redzēs, kā mani meklējumi beigsies - vēl jau līdz oktobra otrajai pusei ir laiks..